Šķielēšanas operācija, kas pazīstama arī kā acu muskuļu operācija, ir ķirurģiska metode, lai koriģētu šķielēšanu, acu novirzi vai nepareizu acu novietojumu. Šī saslimšana izpaužas ar to, ka abas acis nav vērstas vienā un tajā pašā virzienā. Ķirurģijas laikā tiek koriģēti ārējie acu muskuļi, lai acs ābols nostātos centrā un skatiena virziens būtu simetrisks gan horizontālajā, gan vertikālajā plaknē. Šķielēšanas operācija novērš acu muskuļu disbalansu, pastiprinātu ārējo acu muskuļu aktivitāti vai vājumu, kas var rasties iedzimtu acu slimību vai centrālās nervu sistēmas problēmu dēļ, kā arī palīdz novērst tādas komplikācijas kā neskaidra redze, redzes dubultošanās vai redzes zudums. Acu novirzes ārstēšanu iespējams veikt, savlaicīgi vēršoties pie pieredzējuša oftalmologa, kad tikai parādās simptomi.
Kāpēc nepieciešama šķielēšanas operācija?
Bērniem pirmsskolas vecumā, kuriem šķielēšana netiek ārstēta, var attīstīties neskaidra vai dubulta redze un trīsdimensionālas redzes zudums. Tas var novest līdz ambliopijai jeb vājās acs sindromam, kad bērns sāk lietot tikai vienu aci un smadzenes sāk ignorēt informāciju, kas tiek saņemta no novirzītās acs, pakāpeniski pilnībā bloķējot tās signālus. Šķielēšanas operācija, kuru izraisa muskuļu līdzsvara traucējumi vai ārējo muskuļu palielināšanās, palīdz mazināt neskaidru, dubultu redzi un acu nogurumu, līdzsvarot acu stāvokli un saglabāt telpisko redzi.
Šķielēšanas veidi
- Ezotropija (horizontāls uz iekšu) izpaužas kā vienas vai abu acu kustība uz iekšējo acu kaktiņu jeb deguna pusi. Ezotropija bieži tiek novērota zīdaiņiem no 4 mēnešu vecuma, ko sauc arī par infantilo ezotropiju.
- Eksotropija (horizontāls uz āru) notiek, kad viena vai abas acis vēršas uz ārējo acu kaktiņu. Eksotropija mēdz būt saistīta ar tuvredzību citu acu slimību dēļ, piemēram, lēcas apduļķošanos, stiklakmens deģenerāciju vai tīklenes slimībām, kas radušās traumu vai acs ābola pārmaiņu rezultātā.
- Hipertropija (vertikāls uz augšu) ir gadījums, kad viena acs skatās taisni, bet otra paceļas augšup, ko izraisa ārējo acu muskuļu patoloģijas.
- Hipotropija (vertikāls uz leju) izpaužas tā, ka viena acs ir vērsta taisni, bet otra noslīd lejup, parasti muskuļu funkcijas izmaiņu dēļ, kas noved pie acs ābola nolaišanās uz leju.
- Torzijas šķielēšana raksturo stāvokli, kurā acis apgriežas uz iekšu vai uz āru rotācijas virzienā.
- Fōrija ir slēpta šķielēšanas forma, kad abas acis normāli ir paralēlas, taču, aizsedzot vienu aci, tā novirzās; atsedzot aci, tā atgriežas sākotnējā pozīcijā. Fōrija bieži izraisa nogurumu acīs.
- Pseidošķielēšana ir noteiktas sejas anatomijas īpatnība bērniem, kas vizuāli rada šķielēšanas iespaidu, lai gan muskuļu darbība un redze nav traucēta. Tas var rasties, piemēram, platāka deguna starpsienas vai lielas tumšās acs iekšējā kaktiņa dēļ, radot ezotropijas vizuālu līdzību.
Šķielēšanas cēloņi
Katrai acij ir seši ārējie muskuļi, kas nodrošina kustību dažādos virzienos – uz augšu un leju, pa kreisi un pa labi, lai redzes funkcija būtu normāla. Šķielēšanas simptomi rodas, ja ārējie muskuļi funkcionē nepareizi, piemēram, ir pastiprināti vai pārāk vāji, kas rada kustību disbalansu un nespēju fokusēties vienā virzienā – tā veidojas šķielēšana, acu novirze vai fōrija. Šķielēšanu var izraisīt šādi iemesli:
- Lūzuma kļūdas: tuvredzība, tālredzība un astigmatisms. Ezotropija parasti sastopama bērniem ar mērenu tālredzību, kad acij ir jāpieliek lielākas pūles, lai fokusētos uz objektu. Tuvredzības vai astigmatisma gadījumā muskuļu disbalanss var izraisīt acu rotāciju un šķielēšanu.
- Centrālās nervu sistēmas slimības: nervu sistēma koordinē ārējo acu muskulatūras kustību. Ja šī kontrole zūd, muskuļi var kļūt paralizēti, kā rezultātā palēninās fiziskā un psihiskā attīstība. Tādas slimības kā cerebrālā trieka vai vīrusu infekcijas var ietekmēt centrālo nervu sistēmu.
- Iedzimtība: ģenētiski noteikti muskuļu traucējumi, piemēram, iedzimta fibrozes sindroms, Nūnāna sindroms vai Edvarda sindroms, var izraisīt gan muskuļu patoloģiju, gan šķielēšanu.
- Acu slimības: vienpusējas acu saslimšanas var novest pie redzes pavājināšanās, tīklenes deģenerācijas un muskuļu nelīdzsvara. Tas iespējams arī vairogdziedzera slimību, meningīta vai audzēju gadījumā.
- Acu traumas vai smags galvas bojājums, kura cēlonis ir galvaskausa lūzums, acs ābola punkcija, iekšēja asiņošana vai insults.
Šķielēšanas simptomi
- Abas acis neskatās vienā virzienā, novērojama novirze.
- Acis nekustas sinhroni ar paralēlu kustību.
- Viena acs šķielē, bieži aizveras vai aizveras pie spilgtas gaismas.
- Ir vēlme piesegt vienu aci, skatoties uz objektiem vai lasot tuvumā vai tālumā.
- Kakla vai galvas novirzīšana, skatoties uz lietām vai runājot ar cilvēkiem.
- Redzes kļūdas, pareiza dziļuma uztveres trūkums, bieža sadursme ar priekšmetiem.
- Galvassāpes, spriedze acīs, grūtības lasīt, acu nogurums.
- Bērnam augot, var attīstīties neskaidra redze, dubulta redze un vājās acs sindroms.
Diagnostika pirms šķielēšanas operācijas
Lēmumu par šķielēšanas operāciju pieņem oftalmologs gadījumos, kad ārējo acu muskuļu palielināšanās vai to nelīdzsvars izraisa būtisku redzes pasliktināšanās risku un citi ārstēšanas veidi nav piemēroti. Oftalmologs veic šādus izmeklējumus:
- Anamnēze: tiek noskaidrots, kad tika pamanīta šķielēšana, vai tā saistīta ar galvas vai kakla pagriešanu, vai acs novirzās uz kādu pusi, mainās skatoties tuvumā vai tālumā, kā arī tiek uzdoti jautājumi par ģimenes anamnēzi un iepriekšējam traumām.
- Acu pārbaude: izvērtē tīkleni, redzes nervu un acs asinsvadus, vai nav tīklenes izmaiņu, radzenes bojājumu, glaukomas, diabētiskas retinopātijas vai tīklenes audzēja pazīmju.
- Redzes asuma tests: tiek noteikts redzes līmenis un asums gan tuvumā, gan tālumā.
- Refrakcijas izmeklējums: pārbauda lūzuma kļūdas (tuvredzība, tālredzība, astigmatisms) un redzes funkciju.
- Gaismas refleksa tests: novērtē, kā gaisma no 30 līdz 100 cm attāluma atstarojas acs varavīksnenē. Ja atspīdums sadalās simetriski, šķielēšana nav; ja atspīdums nesakrīt, iespējama šķielēšana.
- Aizklāšanas tests: skatoties uz objektu, vienu aci aizsedz ar lapu – ja aizsegtā acs kustas testēšanas laikā, iespējama šķielēšana.
Šķielēšanas operācijas norise
- Pirms operācijas anesteziologs piemēro vieglu nomierinošu un narkozes līdzekli.
- Oftalmologs, izmantojot spailes, nostiprina aci vaļā. Viņš rotē acs ābolu uz dažādām pusēm, lai atrastu nepieciešamo ārējo muskuļu pozīciju.
- Operācijas laikā ķirurgs koriģē ārējos acu muskuļus, izlīdzina acs ābolu attiecībā pret centru, veic nelielu griezumu acs baltumā, lai sasniegtu muskuļu līdzsvaru un pielāgotu muskuļu garumu vai spriegumu.
- Ja muskuļi ir pārāk vaļīgi, daļu muskuļu var izņemt, lai tos nostiprinātu. Savukārt, ja muskuļi ir pārmērīgi saspringti, to piestiprinājuma vietu pārceļ tuvāk priekšai, tādējādi atslābinot muskuļus.
- Pēc tam, kad acu zīlītes novietotas simetriski, ārsts sašuj griezuma vietu, uzpilina acu pilienu un apsedz aci ar pārsēju. Standarta procedūra ilgst aptuveni 30 minūtes līdz 2 stundām, atkarībā no sarežģītības.
Pēcoperācijas aprūpe pēc šķielēšanas operācijas
- Nākamajā dienā pēc operācijas jāapmeklē oftalmologs.
- Lietojiet ārstniecības līdzekļus, kā noteicis ārsts, lai atvieglotu sāpes un mazinātu iekaisumu.
- Izvairieties berzēt vai spiest acis, naktīs 2 nedēļas valkājiet acu pārsēju, lai novērstu netīšas kustības.
- Izmantojiet acu pilienus, ko nozīmējis ārsts, lai novērstu infekciju, iekaisumu un kairinājumu.
- Nelejiet acīs ūdeni, nemazgājiet seju 2 nedēļas un izvairieties no peldēm baseinā 2-3 mēnešus.
- Jāatturas no smaga fiziska darba un lielu svaru celšanas 2 nedēļas.
- Regulāri piedalieties visās acu ārsta kontroles vizītēs, lai uzraudzītu atlabšanu un simptomu izzušanu.
Šķielēšanas operācijas iespējamās komplikācijas
Šķielēšanas operācija tiek uzskatīta par nelielu ķirurģiju un ir ļoti droša. Panākumu līmenis sasniedz 80–90 % atkarībā no pacienta vecuma, šķielēšanas formas un sarežģītības. Iespējamās pēcoperācijas komplikācijas ir infekcijas, asiņošana acī (hipēmija), dubultredze, taču parasti šie simptomi ar laiku pāriet. Oftalmologs izvēlēsies atbilstošāko ārstēšanas taktiku katram pacientam individuāli.
Priekšrocības pēc šķielēšanas operācijas
- Minimāli invazīva un mazsāpīga procedūra ar ātru atveseļošanos.
- Ambulatorā operācija – brūce ātri sadzīst, tādējādi redze atjaunojas īsā laikā.
- Ļoti droša ar zemu komplikāciju risku.
- Novērš dubultredzi un acu nogurumu.
- Samazina risku vājās acs sindromam un trīsdimensionālās redzes zudumam.
- Neliels audu bojājums un minimāli asins zudumi.
- Uzlabojas personas pašsajūta un dzīves kvalitāte.
- Samazinās ierobežojumu skaits un paplašinās iespējas ikdienas dzīvē.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
