Holecistīts ir žultspūšļa iekaisums. Šis nelielais orgāns, kas atrodas zem aknām un atgādina bumbiera formu, kalpo žults uzglabāšanai. Žults ir aknu radīts šķidrums, kas caur žultsvadiem nonāk tievajās zarnās, kur tā veicina taukvielu sadalīšanos un uzsūkšanos. Sāpes parasti parādās vēdera labajā pusē, zem labās ribu loka, jo šeit atrodas žultspūslis. Visbiežākais iekaisuma iemesls ir infekcija, kas visbiežāk rodas, ja žultsakmeņi aizsprosto cistisko vadu – cauruli, kas savieno žultspūsli ar žultsvadu. Bez žultsakmeņiem slimību var izraisīt arī audzēji, žultsvada nosprostojumi, kā arī nopietnas saslimšanas vai infekcijas.
Simptomi
Visizplatītākais simptoms ir sāpes vēdera labajā pusē, kur novietots žultspūslis. Sāpes var būt jūtamas arī vēdera vidū un izstarot uz labo plecu vai muguru. Daļai pacientu rodas temperatūras paaugstināšanās un nepatīkamas sajūtas, pieskaroties žultspūšļa apvidum. Nereti tiek novērotas arī citas izpausmes, piemēram, slikta dūša, vemšana un drudzis. Simptomi visbiežāk parādās pēc ēšanas, īpaši lietojot taukainus ēdienus.
Kad vērsties pie ārsta
Ja sāpes ir ļoti spēcīgas, apgrūtina mierīgu sēdēšanu vai tām pievienojas augsta ķermeņa temperatūra, nepieciešams nekavējoties doties uz tuvāko slimnīcu.
Riska faktori un cēloņi
Holecistīts parasti attīstās žultspūšļa iekaisuma rezultātā. Galvenie riska faktori ir žults izplūdes traucējumi, ko rada žultsakmeņi, audzēji vai žultsvada nosprostojums, kā dēļ aizsprostojas cistiskais vads un žults sakrājas, izraisot iekaisumu. Slimības attīstību var veicināt arī noteiktas infekcijas, piemēram, vīrusu slimības vai atsevišķi imūndeficīta stāvokļi, kā arī asinsrites traucējumi. Kad žultspūslim pietrūkst asiņu apgādes smagu saslimšanu dēļ, var attīstīties holecistīts.
Holecistīta diagnostika
Lai noteiktu holecistīta iespējamību, ārsts uzklausīs jūsu sūdzības, pārbaudīs veselības vēsturi un veiks fizisku apskati, īpašu uzmanību pievēršot žultspūšļa reģionam vēdera dobumā. Ja pastāv akūta iekaisuma aizdomas, tiek nozīmētas asinsanalīzes, lai noskaidrotu infekcijas vai iekaisuma procesus. Tiks veikta arī attēldiagnostika, piemēram, ultrasonogrāfija vai datortomogrāfija, lai noteiktu akmeņu klātbūtni vai iekaisuma pazīmes žultspūslī un žultsvados.
Ārstēšana
Ārstēšanas mērķis ir mazināt žultspūšļa iekaisumu un kontrolēt infekciju. Visbiežāk efektīvākais risinājums ir žultspūšļa ķirurģiska izņemšana, ko kombinē ar antibiotiku ievadīšanu caur vēnu. Ja pacients nav spējīgs izturēt operāciju, var būt nepieciešama tūlītēja žultspūšļa drenāža caur ādu. Slimnīcas apstākļos uz laiku var noteikt atteikšanos no ēšanas un dzeršanas, lai samazinātu slodzi uz iekaisušo orgānu. Organisma šķidruma līdzsvars tiek uzturēts ar infūzijām. Lai mazinātu sāpes, lieto pretsāpju līdzekļus, līdz stāvoklis stabilizējas. Ja nepieciešams, var veikt endoskopisku retrogrādu holangiopankreatogrāfiju (ERCP), lai likvidētu aizturi žultsvados vai izņemtu akmeņus pirms žultspūšļa operācijas. Parasti holecistīta simptomi mazinās divu līdz trīs dienu laikā pēc operācijas, ja nav radušās komplikācijas.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
