Žultspūslis ir neliela, bumbierveidīga dobuma struktūra, kas atrodas zem aknām vēdera labajā pusē. Tā galvenā loma ir glabāt un sabiezināt aknās veidoto žulti – dzeltenbrūku šķidrumu, kas ir nozīmīgs gremošanas procesā. Žultspūslis ir daļa no žults ceļu sistēmas. Žults ir būtiska taukvielu šķelšanai zarnās.
Ko nozīmē žultsakmeņi?
Žultsakmeņi veidojas žultspūslī kā cietas masas, kas pēc izskata līdzinās akmeņiem. Tie parasti sastāv no holesterīna vai pigmentiem, kuru izcelsme ir hemoglobīna sabrukšanas produktos (bilirubīnā). Akmeņu izmēri var svārstīties no maziem graudiņiem līdz pat lodītes lielumam. Viena žultspūslī var izveidoties viens liels akmens, vairāk desmiti mazu vai abu šo tipu sajaukums.
Žultsakmeņu simptomi
- Klusie žultsakmeņi: lielākā daļa cilvēku ar žultsakmeņiem nejūt nekādas sūdzības; tie bieži tiek konstatēti nejauši vēdera izmeklēšanas laikā profilaktiskās pārbaudēs, bez acīmredzamām komplikācijām.
- Žultsakmeņu radītās komplikācijas: rodas, ja akmeņi nosprosto kādu no žults ceļa daļām; simptomu raksturs un intensitāte ir atkarīga no nosprostojuma atrašanās vietas un iespējamās infekcijas.
- Simptomātiski žultsakmeņi: tie rodas, akmeņiem bloķējot žultspūšļa izvadkanālu. Sūdzības var būt dažādas – no smaguma sajūtas un vēdera pūšanās līdz stiprām sāpēm vēdera augšdaļā vai labajā paribē, kas dažreiz atstarojas mugurā.
- Žultspūšļa iekaisums (holecistīts): ilgstoši nosprostojot izvadkanālu, var iestāties iekaisums, ko pavada izteiktākas sāpes vēderā, temperatūras paaugstināšanās, nelabums un vemšana. Žultspūslis un augšējie vēdera muskuļi kļūst jutīgi un sāpīgi pieskaroties.
- Dzelte: ja akmeņi pārvietojas no žultspūšļa caur izvadkanālu uz žults ceļiem, var tikt traucēta aknu žults attece, kā rezultātā parādās sāpes un āda, kā arī acu gļotāda, kļūst dzeltenīga.
- Žults ceļu infekcija (holangīts): pilnīgs žults ceļa aizsprostojums ar akmeni, kas apvienots ar infekciju, var būt ļoti bīstams. Vidēji izteikti simptomi – paaugstināta temperatūra, kolikai līdzīgas sāpes vēderā, dzelte un trīce infekcijas dēļ.
- Aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts): kopējā aizkuņģa dziedzera un žults izvadkanāla rajonā mazi akmeņi var radīt nosprostojumu un izraisīt aizkuņģa dziedzera iekaisumu. Tas izpaužas kā izteiktas sāpes vēdera augšdaļā, kas var turpināties vairākas dienas.
Ja Jums rodas kāds no minētajiem simptomiem, ieteicams nekavējoties konsultēties ar ārstu, lai novērstu nopietnāku komplikāciju attīstību.
Diagnostika un ārstēšana slimnīcā
Vēdera ultrasonogrāfija palīdz noskaidrot, vai ir žultsakmeņi vai arī ir izveidojies žultspūšļa iekaisums. Komplicētos gadījumos, piemēram, ja iespējama žults ceļu akmeņu klātbūtne vai aizkuņģa dziedzera iekaisums, var būt nepieciešamas papildus izmeklēšanas metodes, piemēram, datortomogrāfija vai magnētiskās rezonanses izmeklējums. Ja ir noteiktas žultsakmeņu izraisītas sarežģījuma pazīmes, ārsts izvērtē žultspūšļa ķirurģiskas izņemšanas iespēju, lai mazinātu atkārtotu problēmu risku. Mūsdienās standarta metode ir laparoskopiskā holecistektomija, kas nozīmē žultspūšļa izņemšanu caur nelieliem griezumiem ar minimālu ķirurģisku iejaukšanos, tādējādi panākot ātrāku atveseļošanos. Griezumi parasti ir 0,5–1 cm gari, operācija ilgst 60–90 minūtes, bet atveseļošanās slimnīcā aizņem apmēram trīs dienas un divas naktis vai mazāk.
Atgriešanās pie ikdienas aktivitātēm
Ķirurgs norādīs, kad Jūs drīkstat atsākt ierastās aktivitātes. Pēc laparoskopiskās operācijas visbiežāk:
- Varat uzreiz atsākt ierastu diētu – iespējams, pirms operācijas bija ieteicams izvairīties no atsevišķiem produktiem, taču pēc operācijas drīkst ēst visu, vienlaikus cenšoties ievērot pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu (vairāk informācijas par uzturu pēc žultspūšļa izņemšanas).
- Ieteicams sākt ar vieglām fiziskām aktivitātēm, piemēram, pastaigām – ļoti svarīgi nepārslogot sevi, un pirms atgriešanās pie intensīvākas slodzes vēlams pakonsultēties ar ķirurgu vai ģimenes ārstu.
- Droši atgriezties pie auto vadīšanas parasti iespējams nedēļas laikā – galvenais pārliecināties, vai spējat aizsākt drošības jostu un nepieciešamības gadījumā veikt ārkārtas bremzēšanu, nejūtot diskomfortu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
