Ārsti ir izplatījuši brīdinājumu par bīstamām tendencēm saules aizsardzības jomā sociālajos tīklos pēc jauna pētījuma, kur tika konstatēts, ka viens no septiņiem iedzīvotājiem līdz 35 gadu vecumam uzskata, ka ikdienas saules aizsargkrēma lietošana ir kaitīgāka par tiešo saules staru iedarbību. Nacionālās aptaujas laikā Orlando veselības onkoloģijas institūta ārsts Radžešs Nairs ar kolēģiem noskaidroja, ka jauno pieaugušo vidū ir plaši sastopami mīti un kļūdaini priekšstati par aizsardzību no saules – 14 procenti cilvēku vecumā no 18 līdz 35 gadiem uzskata, ka potenciālais saules aizsargkrēmu risks pārsniedz saules kaitējumu.
Nairs uzsver, ka sabiedrībā izplatītās bīstamās idejas papildus palielina veselības apdraudējumu. Viņš norāda, ka trūkst nepieciešamās informācijas par saules aizsargkrēmu priekšrocībām, tāpēc daudziem rodas iespaids, ka šo līdzekļu iespējamie trūkumi atsver riskus, kurus rada ne tikai melanoma, bet arī citi ādas vēža veidi. Melanoma galvenokārt tiek konstatēta jauniem cilvēkiem, un regulāra krēma lietošana var nozīmīgi samazināt nopietnu veselības problēmu rašanās iespēju. Bez kļūdainiem uzskatiem par aizsargkrēmu drošumu, pētījumā parādījušās arī tendences, kas sola it kā dabisku aizsardzību pret sauli. Gandrīz ceturtā daļa jauniešu līdz 35 gadiem domā, ka ūdens dzeršana pasargā no apdegumiem saulē, lai gan, kā skaidro Nairs, zinātniski pierādījumi tam nepastāv.
Saskaņā ar vēža asociācijas datiem ādas vēzis ir visbiežāk sastopamā onkoloģiskā slimība valstī, un katru gadu to diagnosticē ap 3 miljoniem cilvēku. Melanoma ir visbīstamākais ādas vēža veids, kas izraisa lielāko daļu ar šo vēzi saistīto nāves gadījumu. Slimību kontroles centra statistika rāda, ka melanomas gadījumu skaits pieaug jau kopš 1999. gada. Lai gan melanoma biežāk attīstās ar vecumu, tā ir arī trešais izplatītākais vēzis vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Lielākā daļa ādas audzēju attīstās pārmērīgas UV staru, tostarp no saules un solāriju, ietekmē. Neskatoties uz to, tikai aptuveni katrs astotais vīrietis un katra trešā sieviete vecumā virs 18 gadiem saulainā dienā, pavadot ārā ilgāk par stundu, lieto aizsargkrēmu.
Nairs piebilst, ka daudzi cilvēki izvairās no krēmu lietošanas tādēļ, ka tas var radīt nepatīkamu sajūtu uz ādas, it īpaši, ja dabiski ir taukaina āda, jo krēms var padarīt ādu vēl nepatīkamāku vai pastiprināt pinnes. Tāpat cilvēki bieži uztraucas par atsevišķām krēmu ķīmiskajām sastāvdaļām. Tomēr aizsargkrēma ieguvumi ievērojami pārsniedz potenciālos trūkumus.
Pastāv divi galvenie aizsarglīdzekļu veidi, kuriem atšķiras darbības princips. Fiziskie jeb minerālu krēmi veido aizsargbarjeru uz ādas virsmas un atstaro bīstamos UV starus. Savukārt ķīmiskie līdzekļi uzsūcas ādā un pārvērš UV starojumu siltumā, kas vēlāk izkliedējas. Parasti ķīmiskie līdzekļi ir ilgnoturīgāki, izturīgāki pret sviedriem un mitrumu, savukārt fizisko līdzekļu sastāvā saturošo komponentu toksiskums rada mazāk bažu. Šobrīd atteikšanās no saules aizsargkrēma sagādā lielāku risku nekā jebkādas iespējamās bažas par to sastāvdaļām.
Lai arī regulāri lietojot aizsargkrēmu, to bieži izmanto nepareizi. Nairs atgādina, ka krēms jāuzklāj vismaz 15 minūtes pirms došanās ārā, lai ādai būtu laiks uzsūkt līdzekli un sāktu darboties aizsardzība. Tāpat ir svarīgi atcerēties atkārtot uzklāšanu ik pēc divām stundām, kā arī pēc peldēšanās vai spēcīgas svīšanas.
Naira ieteikumi saules aizsardzībai
- Izvēlieties aizsargkrēmu ar aizsardzības faktoru vismaz 30.
- Meklējiet līdzekļus, kuri nodrošina ūdensnoturību un aizsargā gan pret UVA, gan UVB stariem.
- Izvairieties no solārija apmeklējuma.
- Saulainā laikā pārklājiet ādu ar apģērbu vai valkājiet cepuri, lai samazinātu UV ietekmi.
Nairs uzsver, ka mērķis nav atturēt cilvēkus no aktivitātēm ārā, jo tas sniedz daudz ieguvumu veselībai, taču ir svarīgi zināt, ka pareiza aizsardzība pret sauli var glābt dzīvību, un vienīgais efektīvais veids, kā mazināt UV starojuma negatīvo ietekmi uz ādu, ir samazināt saules staru daudzumu, kas nonāk uz ķermeņa.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
