Vai esat kādreiz aizdomājušies, kā pieradums lietot viedtālruni, planšetdatoru vai citus ierīču ekrānus pirms miega var ietekmēt jūsu veselību? Mūsdienās, kad tehnoloģijas ir ikdienas sastāvdaļa, daudzi cilvēki vēl pirms aizmigšanas pārskata sociālos tīklus vai pārbauda e-pastu. Tomēr tikai retais apzinās, ka šīs aktivitātes var ietekmēt miega kvalitāti, nervu un imūnsistēmu. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā vēlā ekrānu lietošana var kaitēt jūsu veselībai un kā to novērst.
Kas notiek smadzenēs, skatoties ekrānā vēlu vakarā
Ar mobilo ierīču izplatību speciālisti sāka pētīt, kā ekrānu izstarotā zilā gaisma iedarbojas uz cilvēka ķermeni. Zilā gaisma ir īsviļņu starojums, kas dienas laikā uzlabo modrību un atvieglo mācīšanās procesus. Taču vakarā, kad organisms gatavojas miegam, šī gaisma var traucēt dabiskajam miega ritmam.
Ekrānu radītā gaisma ietekmē melatonīna – hormona, kas nosaka miega un nomoda ciklu, sintēzi. Ja melatonīna līmenis palielinās, organisms saņem signālu par nepieciešamību doties gulēt. Zilā gaisma samazina melatonīna veidošanos, kas rezultējas ar grūtībām iemigt un biežāku pamošanos nakts laikā. Tas var izraisīt miega traucējumus, samazināt miega kvalitāti un rada ilgtermiņa sekas veselībai.
Ietekme uz miega kvalitāti
Pietiekams un kvalitatīvs miegs nodrošina labu pašsajūtu un smadzeņu darbību. Īpaši svarīga ir REM jeb ātro acs kustību miega fāze, kas veicina atmiņas un mācību procesu efektivitāti. Skatoties ekrānus naktī, šajā miega fāzē pavadītais laiks samazinās un kopējā miega kvalitāte kļūst sliktāka.
Miega ritma traucējumi ilgtermiņā var novest pie hroniska miega trūkuma, kas saistīts ar paaugstinātu sirds slimību, svara pieauguma un depresijas risku.
Kā tas ietekmē nervu sistēmu
Miega trūkuma negatīvā ietekme izpaužas centrālās nervu sistēmas darbībā. Nakts atpūtas laikā smadzenēs notiek savienojumu atjaunošanās, tiek nostiprinātas atmiņas. Ja miega ir par maz, nervu sistēma strādā nepilnvērtīgi un nespēj pilnīgi pildīt savas funkcijas. Tas izraisa grūtības koncentrēties, pieņemt lēmumus un risināt ikdienas uzdevumus.
Miega trūkuma dēļ paaugstinās arī stresa hormonu, piemēram, kortizola līmenis. Tas ilgtermiņā rada papildus slodzi nervu sistēmai un var sekmēt hronisku slimību attīstību.
Ietekme uz imūnsistēmu
Pietiekams miegs ir nepieciešams spēcīgai imūnreakcijai. Zinātniskie pētījumi rāda, ka miega laikā organisms sintezē īpašus proteīnus – citokīnus. Ja miega trūkst, sarūk arī šo aizsargproteīnu daudzums, tādējādi vājinās organisma aizsargspējas pret infekcijām.
Ilgstošs miega deficīts palielina risku saslimt ar dažādiem vīrusiem vai baktēriju izraisītām saslimšanām. Līdz ar to vēla ekrānu lietošana kļūst par netiešu iemeslu paaugstinātai slimību iespējamībai.
Labākie risinājumi ekrānu lietošanas ierobežošanai vakarā
Pirmkārt, ir svarīgi, lai guļamistabas vide būtu piemērota atpūtai. Centieties ievērot regulāru miega režīmu un iet gulēt katru vakaru vienā laikā. Vakara stundās samaziniet zilās gaismas ietekmi, izmantojot gaismas filtrus vai speciālus brilles.
- Aizveriet visas ierīces vismaz stundu pirms miega.
- Instalējiet lietotnes, kas pielāgo ekrāna spilgtumu un krāsu toni.
- Aizvietojiet ierasto ekrāna lietošanu ar mierīgām aktivitātēm, piemēram, grāmatas lasīšanu vai meditāciju.
Tāpat rūpējieties, lai guļamā telpa būtu tumša, vēsa un netraucēta, kas palīdzēs organismam dabiski palielināt melatonīna līmeni un sagatavoties kvalitatīvam miegam.
Nobeigums
Lai arī jaunās tehnoloģijas sniedz daudzas priekšrocības, svarīgi zināt arī iespējamos riskus veselībai. Ekrānu lietošana vakarā var nelabvēlīgi ietekmēt ne tikai miega kvalitāti, bet arī nervu un imūnsistēmu darbību. Ievērojot ieteiktos padomus, jūs varat samazināt negatīvo ietekmi un uzlabot vispārējo veselību. Rūpējieties par sevi un samaziniet stresa un veselības problēmu risku ikdienā.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
