Hipotensija jeb zems asinsspiediens ir stāvoklis, kad asinsspiediena līmenis ir daudz zemāks nekā parasti gaidāms. Šis stāvoklis var būt gan patstāvīga veselības problēma, gan citu slimību simptoms. Dažkārt zems asinsspiediens neizraisa nekādas pazīmes, bet, ja rodas simptomi, var būt nepieciešama medicīniskā palīdzība.
zema asinsspiediena veidi
- Absolūtā hipotensija: Atpūtas brīdī asinsspiediens ir zemāks par 90/60 milimetriem dzīvsudraba staba (mm Hg).
- Ortostatiskā hipotensija: Asinsspiediens kādu laiku pēc piecelšanās no sēdus stāvokļa saglabājas zems vairāk nekā trīs minūtes. Ir normāli, ja, mainot pozīciju, spiediens neilgi pazeminās, bet ne ilgāk par noteiktu laiku. Šajā gadījumā sistoliskais spiediens pazeminās vismaz par 20 mm Hg, bet diastoliskais — vismaz par 10 mm Hg. Dažkārt šo stāvokli dēvē arī par posturālo hipotensiju, jo tas rodas nostājoties vai mainot stāju.
Asinsspiediena mērījums sastāv no divām vērtībām:
- Sistoliskā vērtība: Spiediens artērijās sirds saraušanās laikā.
- Diastoliskā vērtība: Spiediens artērijās starp sirds sitieniem.
Kad asinsspiediens tiek uzskatīts par zemu?
Zems asinsspiediens ir, ja tas ir mazāks par 90/60 mm Hg. Par norme spiedienu uzskata rādītājus robežās no šī līmeņa līdz 120/80 mm Hg.
Cik bieži novēro zemu asinsspiedienu?
Tā kā zems asinsspiediens bieži vien nerada simptomus, precīzi noteikt, cik cilvēku tas skar, ir grūti. Savukārt ortostatiskā hipotensija kļūst raksturīgāka ar vecumu. Apmēram 5% cilvēku vecumā ap 50 gadiem saskaras ar šo stāvokli, bet pēc 70 gadiem to novēro jau vairāk nekā 30% cilvēku.
Kurus skar zems asinsspiediens?
Hipotensija var ietekmēt jebkura vecuma un izcelsmes cilvēkus, atkarībā no iemesla. Simptomi biežāk izpaužas cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, īpaši pie ortostatiskās hipotensijas. Savukārt ļoti aktīvi, treniņos norūdīti jaunieši biežāk izjūt asinsspiediena pazemināšanos, kas ne vienmēr rada sūdzības.
zema asinsspiediena pazīmes
- Reibonis vai sajūta, ka varētu sākt ģībt.
- Apziņas zudums jeb ģībonis.
- Slikta dūša vai vemšana.
- Redzes izplūdums vai traucēta redze.
- Ātra un seklina elpošana.
- Vājums vai izteikts nogurums.
- Pastāvīga nespēka, miegainības vai letarģijas sajūta.
- Grūtības koncentrēties vai apjukums.
- Nemiers vai izmaiņas uzvedībā.
Iespējamās sekas cilvēkiem ar simptomiem lielā mērā atkarīgas no iemesla, attīstības ātruma un cēloņa. Novecojot, asinsspiediens var samazināties pakāpeniski, tas ir normāls process, toties straujš asinsspiediena kritums var nozīmēt, ka atsevišķas ķermeņa daļas nesaņem pietiekamu asins piegādi, kas var radīt nopietnus traucējumus. Mūsu organisms spēj automātiski regulēt spiedienu, bet, ja šie mehānismi nespēj kompensēt pazeminājumu, sāk izpausties hipotensijai raksturīgie simptomi. Lielai daļai cilvēku šī problēma neizraisa nekādas sūdzības un par tās esamību uzzina tikai mērījumu laikā.
Simptomu gadījumā ārsts var novērot vairākas pazīmes:
- Pārāk lēna vai, gluži otrādi, pārāk ātra sirdsdarbība.
- Bālāka ādas krāsa nekā ierasts.
- Aukstas ceļgalu locītavas.
- Nepietiekama sirds izsviede jeb samazināts sirds sūknēšanas apjoms.
Kas izraisa zemu asinsspiedienu?
Hipotensiju var rosināt dažādi faktori. Biežākie iemesli ir:
- Ortostatiskā hipotensija: rodas, strauji pieceļoties, ja organisms nespēj pietiekami ātri nodrošināt atbilstošu smadzeņu asinsriti.
- Centrālās nervu sistēmas traucējumi: slimības, piemēram, Parkinsona slimība, var izmainīt nervu sistēmas darbību, pasliktinot asinsspiediena regulāciju. Šādiem cilvēkiem spiediena pazemināšanās, pārtikas viršanas laikā, var būt vēl izteiktāka.
- Samazināts asiņu daudzums: Pēc smagas traumas radušies asiņu zudumi, vai arī dehidratācija, var rezultēties zema asinsspiediena attīstībā.
- Dzīvībai bīstami stāvokļi: Ritma traucējumi, plaušu embolija, sirdslēkme vai plaušu sabrukums, kā arī stipras alerģiskas reakcijas un smagas infekcijas var provocēt hipotensiju.
- Sirds un plaušu slimības: Ja sirds ritms ir pārāk ātrs vai lēns, vai arī plaušas funkcionē nepietiekami, var pazemināties asinsspiediens. Sirds mazspējas progresēšana ir vēl viens iespējamais cēlonis.
- Recepšu medikamenti: Dažādi zāļu līdzekļi, ko lieto paaugstināta asinsspiediena, sirds slimību, nervu slimību vai depresijas ārstēšanai, var izraisīt asinsspiediena krišanos.
- Alkohols un citas vielas: Daži atpūtas nolūkiem lietoti medikamenti vai alkohols var īslaicīgi pazemināt spiedienu. Daži uztura bagātinātāji, augi, vitamīni vai mājas līdzekļi arī var ietekmēt šos rādītājus.
- Grūtniecība: Ortostatiskā spiediena pazemināšanās ir iespējama pirmajos divos grūtniecības trimestros. Dažkārt zems spiediens rodas asiņošanas vai citu grūtniecības sarežģījumu dēļ.
- Ekstrēmas temperatūras: Pārāk silts vai auksts klimats var pastiprināt hipotensijas simptomus.
Kādas ir zema asinsspiediena iespējamās sekas?
- Kritieni un traumas: Visbūtiskākais apdraudējums saistīts ar ažības vai ģībšanas izraisītiem kritieniem, kas var beigties ar lūzumiem, galvas traumām vai citiem nopietniem savainojumiem.
- Šoks: Ja asinsspiediens ir būtiski zem normas, orgāni nesaņem pietiekami daudz asiņu, kas var apdraudēt to funkcijas un pat izraisīt dzīvībai bīstamu šoku.
- Sirds un asinsvadu traucējumi vai insults: Pazemināts asinsspiediens var likt sirdij strādāt intensīvāk, kas ilgtermiņā bojā miokardu, veicina sirds mazspēju vai palielina trombu risku, kas var radīt insultu vai trombozi.
Kā tiek diagnosticēts zems asinsspiediens?
Lai konstatētu hipotensiju, parasti pietiek ar asinsspiediena mērījumu. Savukārt iemesla noteikšana nereti prasa papildu izmeklējumus, it īpaši, ja ir simptomi. Ārsts var ieteikt vairākas pārbaudes, lai konkrēti noteiktu cēloni un izvērtētu, vai stāvoklis rada risku veselībai.
Lai precizētu diagnozi un noteiktu cēloņus, ārsts var nozīmēt šādus izmeklējumus:
- Laboratoriskās pārbaudes: Asins un urīna analīzes var palīdzēt atklāt tādus traucējumus kā:
- Cukura diabēts.
- Vitamīnu deficīts.
- Vairogdziedzera vai hormonālie traucējumi.
- Zems dzelzs līmenis asinīs (anēmija).
- Grūtniecība (attiecīgiem pacientiem).
Ja ārstam ir aizdomas, ka zema spiediena iemesls ir sirds vai plaušu darbības traucējumi, var veikt šādus attēldiagnostikas izmeklējumus:
- Radiogrāfija.
- Datorizētā tomogrāfija (DT).
- Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT).
- Ehokardiogramma vai citi ultraskaņas izmeklējumi.
Sirds un citu orgānu stāvokļa izvērtēšanai var tikt veikti diagnostiskie testi:
- Elektrokardiogramma (EKG).
- Slodzes tests.
- Galda slīpuma tests, kas var palīdzēt diagnosticēt ortostatisko hipotensiju.
Kā tiek ārstēts zems asinsspiediens?
Zema asinsspiediena ārstēšana sākas ar pamatcēloņa noskaidrošanu. Ja iespējams, ārstējot pašu cēloni, asinsspiediens bieži normalizējas pats no sevis. Piemēram, ja asinsspiediena krituma pamatā ir asiņu zudums traumas dēļ, stāvokli uzlabos veiksmīga ārstēšana un asiņu pārliešana. Medikamentus, kas pazemina asinsspiedienu, ārsts var pielāgot vai pārtraukt. Ja iemesls nav nosakāms, ārstē hipotensijas simptomus. Tomēr pilnīga atveseļošanās ir iespējama tikai tad, ja izdodas novērst konkrēto cēloni.
Kādi ārstniecības līdzekļi un pieejas tiek izmantotas?
Pamata uzdevums ir atrast un novērst zema asinsspiediena cēloni. Ārstēšana var ietvert ļoti dažādas metodes — no intravenozu šķidrumu ievadīšanas līdz antibiotiku terapijai, ķirurģiskām iejaukšanās vai sirds transplantācijai, atkarībā no situācijas. Dažiem pacientiem ar smagu hipotensiju var būt nepieciešama stacionāra aprūpe. Simptomātiska ārstēšana iespējama trīs veidos:
- Asins tilpuma palielināšana: Šķidruma terapija, kurā var izmantot intravenozus šķidrumus vai asins/plazmas pārliešanu.
- Asinsvadu sašaurināšana: Dažas zāles darbojas, palielinot asinsspiedienu, sašaurinot asinsvadus.
- Organisma šķidruma regulācija: Medikamenti, kas ietekmē nieru darbību un veicina šķidruma un sāls aizturi organismā, var uzlabot asinsspiediena līmeni.
Ja tiek apstiprināta hipotensija, ārsts var ieteikt:
- Izmaiņas uzturā: Sāls daudzuma palielināšana ēdienkartē var palīdzēt normalizēt asinsspiedienu.
- Apzināties simptomus un rīcību simptomu gadījumā: Izpratne par pašsajūtu, zināšanas par nepieciešamo rīcību simptomu gadījumā palīdz izvairīties no turpmākām problēmām.
Ārstēšanas sarežģījumi un iespējamā blakne
Ārstēšanas riska faktori un iespējamās komplikācijas ir atkarīgas no konkrētā medikamenta un terapijas veida. Ārsts var sīkāk izskaidrot, ar kādiem sarežģījumiem vai blaknēm var jārēķinās, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli un citu lietoto zāļu klāstu. Lielākoties pilnībā izslēgt vai novērst hipotensijas risku nav iespējams. Izņēmums ir gadījumi, kad izvairās no noteiktām darbībām vai vielām, kas veicina asinsspiediena krišanos, piemēram, rekreācijas narkotiku vai uztura bagātinātāju ar šādu iedarbību lietošana. Simptomu mazināšanai pēc ēšanas rekomendē ēst nelielās porcijās un ierobežot ogļhidrātu daudzumu.
Ko sagaidīt, ja Jums diagnosticēts zems asinsspiediens? Stāvokļa gaita atkarīga no cēloņa un simptomiem. Ja simptomu nav, hipotensija, visticamāk, apgrūtinājumus neradīs. Ja simptomi ir, tie var mazināt spēju veikt ikdienas aktivitātes — stāvēt, pārvietoties, aprūpēt sevi, gatavot ēdienu, vadīt auto vai strādāt. Tādēļ ir svarīgi izprast šo stāvokli un ievērot medicīniskos norādījumus, lai samazinātu ietekmi uz ikdienas dzīvi.
Cik ilgi saglabājas zems asinsspiediens? Stāvokļa ilgums lielā mērā atkarīgs no cēloņa. Ja to rosinājis novecošanās process, tas var būt ilgstošs.
Prognoze: Ja asinsspiediens ir zems, bet nav simptomu, šis stāvoklis parasti nav bīstams un dzīves kvalitāti būtiski neietekmē. Ja ir sūdzības, iznākums un nepieciešamā ārstēšana lielā mērā būs atkarīga no konkrētā iemesla. Ārsts ir tas, kurš spēs visprecīzāk izskaidrot, ko sagaidīt un kā kontrolēt iespējamo simptomu ietekmi.
Kā parūpēties par sevi, ja ir zems asinsspiediens?
Ja ir konstatēta hipotensija ar simptomiem, svarīgākais ir ievērot speciālista ieteikumus par stāvokļa vadību. Šie ieteikumi var ietvert:
Uztura regulēšana
Pareizi sabalansēta ēdienkarte, īpaši kontrolējot sāls uzņemšanu, var samazināt simptomu rašanās iespēju.
Zāļu lietošana
Medikamenti var palīdzēt nojaust vai mazināt simptomus, kas saistīti ar zemu spiedienu.
Atbilstošs apģērbs
Kompresijas zeķes, kas viegli nospiež kājas un pēdas, veicina asinsriti un var palīdzēt uzturēt spiediena līmeni.
Lēnas kustības
Strauji nepiecelieties, jo īpaši, ja jums bijusi ortostatiskā hipotensija — tas var ļaut izvairīties no reiboņiem un ģīboņiem.
Atpūta sēdus stāvoklī
Reiboņa vai vājuma gadījumā ieteicams apsēsties. Strauja krišana no stāvus stāvokļa var izraisīt nopietnas traumas — gūžas lūzumus, smadzeņu satricinājumu, galvaskausa vai ribu lūzumus.
Ko vajadzētu vai drīkst ēst un dzert, ja ir zems asinsspiediens?
Ja Jums ir zems asinsspiediens, iesaka:
- Palielināt uzņemamā ūdens daudzumu.
- Alkoholu lietot piesardzīgi un mērenībā.
- Pievienot ēdienam nedaudz vairāk sāls.
Pirms uztura maiņas noteikti konsultējieties ar ārstu, kurš ieteiks piemērotākos risinājumus tieši jūsu veselībai.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
