D vitamīns ir būtisks cilvēka veselībai, jo tas uztur kalcija un fosfora bilanci organismā. Tas arī veicina imūnsistēmas darbību, muskuļu funkcionēšanu un stiprus kaulus.
Pieaugušajiem optimāls D vitamīna līmenis asinīs ir no 75 līdz 125 nanomoliem litrā. Tā trūkums var izraisīt dažādas veselības problēmas, tāpēc svarīgi regulāri pārbaudīt D vitamīna daudzumu savā organismā.
Kas ir d vitamīns un tā veidi
D vitamīns ir nepieciešama uzturviela, kas iedalāma divās galvenajās formās – D2 jeb ergokalciferols un D3 jeb holekalciferols. Abas šīs formas organismā pilda līdzīgu funkciju, lai gan to ķīmiskā struktūra nedaudz atšķiras.
D vitamīns d2 (ergokalciferols)
D vitamīns D2 iegūstams no saulespuķēm, olīveļļas, auzām un sēnēm. Šī forma organismā uzsūcas mazāk efektīvi un darbojas īsāku laiku nekā D vitamīns D3.
D vitamīns d3 (holekalciferols)
D vitamīns D3 ir dzīvnieku izcelsmes avots. Tas sastopams treknās zivīs, olu dzeltenumos, sviestā un rodas ādā ultravioletās gaismas ietekmē. Šī vitamīna forma organismā saglabājas ilgāk un tiek uzskatīta par efektīvāku nekā D2.
Atšķirības starp d2 un d3 formām
Galvenās atšķirības starp D2 un D3 vitamīna veidiem ir to izcelsmes avoti, molekulārā struktūra, uzsūkšanās pakāpe un iedarbības ilgums organismā. D3 forma ir labāk izmantojama un tiek organismā saglabāta ilgāku laiku, tādēļ tiek uzskatīta par bioloģiski pieejamāku.
D vitamīna ieguvumi veselībai
D vitamīnam ir nozīmīga loma cilvēka organismā, jo tas palīdz samazināt dažādu slimību risku un uztur kopējo veselību.
Šis vitamīns nepieciešams skeleta sistēmas veselībai, uzlabo kalcija un fosfora uzņemšanu, veidojot stiprus kaulus.
D vitamīns stiprina imūno aizsardzību, regulē gēnu aktivitāti, atbalsta šūnu augšanu un iesaistās organisma augšanas procesos.
Vitamīns pozitīvi ietekmē arī nervu sistēmu, palīdz regulēt asinsspiedienu un var samazināt alerģiju un sirds problēmu rašanās iespēju.
Pētījumi rāda, ka līdz pat 90 procentiem D vitamīna sintēzējas organismā ultravioletās gaismas ietekmē. Tomēr lielai daļai iedzīvotāju, īpaši ziemeļu reģionos, ir vērojams šī vitamīna trūkums, tādēļ svarīgi nodrošināt tā pietiekamu uzņemšanu.
D vitamīna funkcijas organismā
- Veicina kalcija un fosfora uzsūkšanos
- Nodrošina veselīgus kaulus
- Spēcina imūnsistēmu
- Regulē gēnu aktivitāti
- Aktivizē šūnu augšanu
- Piedalās organisma attīstības un augšanas procesos
- Normalizē asinsspiedienu
- Atbalsta nervu sistēmas darbību
Pietiekama D vitamīna daudzuma uzņemšana ir īpaši svarīga bērniem, grūtniecēm un gados vecākiem cilvēkiem. Vitamīnu var uzņemt ar pārtiku, saules gaismas ietekmē un ar uztura bagātinātājiem.
D vitamīna avoti cilvēka organismā
D vitamīns ir būtisks organismam, taču ne vienmēr to ir iespējams uzņemt pietiekamā daudzumā tikai no dabiskajiem avotiem. Saules gaisma nodrošina vairāk nekā 90 procentus visa nepieciešamā D vitamīna.
Pārējais vitamīna daudzums tiek uzņemts ar uzturu, taču pārtika spēj nodrošināt tikai aptuveni desmito daļu nepieciešamā daudzuma.
D vitamīna dabiskie avoti uzturā
Starp pārtikas produktiem, kas ir bagāti ar D vitamīnu, īpaši izceļamas treknās zivis, olu dzeltenumi, sviests, piens un tā produkti, aknas, kā arī sēnes un auzas.
D vitamīna veidošanās saules ietekmē
Galvenais D vitamīna avots cilvēka organismā ir ultravioletās gaismas iedarbība uz ādu. Saules stari stimulē šī vitamīna ražošanu, taču ziemas periodā ultravioletās gaismas intensitāte ir pārāk zema.
Šādos gadījumos nepieciešams papildus uzņemt D vitamīna avotus.
Uztura bagātinātāji ar d vitamīnu
Ziemā pārtika bieži nesniedz pietiekamu daudzumu D vitamīna, tāpēc ieteicams izmantot uztura bagātinātājus. D3 vitamīna preparāti uzsūcas labāk nekā D2.
D vitamīna nepieciešamā dienas deva dažādiem vecuma posmiem
D vitamīna uzņemšanas normas atšķiras atkarībā no vecuma. Pieaugušajiem dienā ieteicams lietot 20–25 mikrogramus D vitamīna, bet deficīta gadījumā – līdz 100 mikrogramiem dienā.
Zīdaiņiem un bērniem parasti iesaka 7,5–15 mikrogramus dienā. Pirmajos sešos dzīves mēnešos nepieciešami ap 10 mikrogramiem, no 6 līdz 12 mēnešiem – 10–15 mikrogrami, bet 1 līdz 18 gadu vecumā – 15–25 mikrogrami dienā.
Pietiekama D vitamīna līmeņa uzturēšana būtiski ietekmē kaulu un zobu veselību, nostiprina imūnsistēmu un palīdz daudzos citos svarīgos organisma procesos. Katram jānodrošina pietiekams šī vitamīna daudzums labas veselības saglabāšanai.
Ieteikumi d vitamīna lietošanai
D vitamīna lietošana ir nozīmīga stipru kaulu un muskuļu saglabāšanai. Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, jāievēro konkrēti lietošanas norādījumi, kas ietver lietošanas laiku un devas noteikšanu.
Lietošanas laika izvēle un dozēšana
D vitamīnu vislabāk lietot rīta vai pusdienas laikā kopā ar treknu ēdienu, kas uzlabo tā uzsūkšanos organismā. Nav vēlams vitamīnu lietot vakarā, lai netraucētu miega hormonam.
Vasaras mēnešos iesaka 20–25 mikrogramus D vitamīna dienā, bet ziemā devu var palielināt līdz 40–50 mikrogramiem. Ja tiek konstatēts deficīts, speciālists var nozīmēt līdz 100 mikrogramiem dienā.
Kombinācija ar citām vielām
- Pirms D vitamīna lietošanas vēlams konsultēties ar ārstu, īpaši, ja jau tiek lietoti citi uztura bagātinātāji vai zāles.
- Ieteicams vienlaikus uzņemt arī magniju, jo tas nepieciešams efektīvam D vitamīna metabolismam organismā.
Regulāra ārsta uzraudzība un norādījumu ievērošana nodrošina optimālu vitamīna lietojumu un drošu dozēšanu.
D vitamīna deficīta simptomi un sekas
D vitamīna trūkums var izpausties ar dažādām pazīmēm, piemēram, pastiprinātu nogurumu, miegainību, biežāku saslimšanu, paaugstinātu asinsspiedienu, aizkaitināmību, depresiju vai sliktu garastāvokli.
Vitamīna deficīts var samazināt izturību, kavēt brūču dzīšanu, izraisīt matu izkrišanu un muskuļu vājumu. Tas var veicināt arī osteoporozes vai rahīta attīstību.
D vitamīna nepietiekamība palielina sirds un asinsvadu slimību, autoimūno traucējumu un onkoloģisko slimību risku. Zīdaiņiem tipiska deficīta pazīme ir pastiprināta svīšana galvas apvidū.
- D vitamīna deficīts ir īpaši izplatīts aukstos reģionos.
- Simptomi var būt vājāka imūnsistēma, pastāvīgs nogurums, muguras vai muskuļu sāpes, nomākts garastāvoklis.
- D vitamīnam ir svarīga loma kalcija un fosfora uzņemšanā.
- Deficīts saistīts ar biežākiem saaukstēšanās gadījumiem, ilgstošu nogurumu, kaulu un muskuļu sāpēm, lēnu brūču dzīšanu, matu izkrišanu un depresiju.
Pārmērīga D vitamīna uzņemšana arī nav vēlams – tas var veicināt nierakmeņu, nieru darbības traucējumu vai sirds problēmu rašanos.
D vitamīna pārmērības pazīmes
Pārmērīga D vitamīna deva var radīt nopietnas veselības sekas – to parasti diagnosticē, ja koncentrācija asinīs pārsniedz 125 nanomolus litrā. Ilgstošs pārsniegums var būt bīstams.
Pārdozēšanas simptomi
Pārāk liels D vitamīna daudzums var izpausties kā:
- Pazemināta ēstgriba
- Slikta dūša vai vemšana
- Aizcietējums
- Pastiprinātas slāpes
- Nogurums, miegainība
- Aizkaitināmība, bezvērtības sajūta
Ilgstoši lielas devas var traucēt aknu, nieru, aizkuņģa dziedzera un sirds darbību.
Riska grupas
Īpaši pakļauti D vitamīna pārdozēšanas riskam ir cilvēki, kas bez ārsta uzraudzības lieto lielas devas uztura bagātinātāju. Vairāk apdraudēti ir arī cilvēki ar lieko svaru, cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu vai seniori.
Regulāra asins analīze un konsultācijas ar speciālistu palīdz samazināt D vitamīna pārmērības risku un novērst komplikācijas.
D vitamīna līmeņa pārbaude un analīzes
D vitamīna daudzumu nosaka ar asinsanalīzēm. Pirms procedūras trīs dienas nav ieteicams lietot uztura bagātinātājus ar šo vitamīnu, lai rezultāts būtu ticamāks.
Ieteicams pārbaudīt D vitamīna līmeni vienu vai divas reizes gadā. Analīzes šobrīd maksā no 18 eiro, bet papildus tiek noteikts arī kalcija un fosfora līmenis organismā.
- D vitamīna līmeni mēra, ņemot asins paraugu laboratorijā, cena – 5 eiro.
- 1,25-(OH)2-D3 analīze, kas noderīga rahīta noteikšanai bērniem, maksā 60 eiro.
- Pārbaudes rezultātus sagatavo vienas darba dienas laikā.
D vitamīna trūkums var izraisīt dažādas veselības problēmas, piemēram, nieru slimības, imūnsistēmas disfunkciju vai sirds un asinsvadu traucējumus. Regulāras pārbaudes palīdz uzturēt optimālu vitamīna līmeni organismā.
Speciālisti iesaka veikt analīzes visiem, kuriem konstatēts deficīts, kā arī riska grupām, tai skaitā cilvēkiem ar lieko svaru un vecākiem par 75 gadiem.
D vitamīna nozīme grūtniecēm un zīdaiņiem
D vitamīns ir īpaši svarīgs grūtniecēm un maziem bērniem, jo tas mazina priekšlaicīgu dzemdību risku un nodrošina stabilu bērna attīstību.
Jaundzimušajiem pēc astotās dzīves nedēļas D vitamīna rezerves praktiski nav, tāpēc no divu līdz četru nedēļu vecuma zīdītajiem bērniem ieteicams lietot uztura bagātinātājus. Zīdaiņiem līdz pusgadam uzturēšanās saulē nav piemērota, tāpēc papildus vitamīna uzņemšana ir būtiska.
D vitamīns organismā regulē kalcija un fosfora līmeni, kas nepieciešams kaulu un zobu attīstībai. Muskuļu veselība ir svarīga bērnu fiziskai aktivitātei.
Vitamīns sekmē muskuļu pareizu darbību un palīdz aizsargāt kaulus no traumām. Aptuveni 98 procenti visa kalcija organismā uzkrājas kaulos un zobos.
Grūtniecības laikā īpaši daudz sieviešu cieš no D vitamīna trūkuma, un tas ir svarīgs gan mātei, gan bērnam, lai uzturētu veselīgu balsta sistēmu.
Ziemeļeiropas valstīs, tostarp Latvijā, D vitamīna deficīts ir izplatīts zemās saules radiācijas un klimatisko apstākļu dēļ.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
