Akūts vidusauss iekaisums ir infekcija, kas attīstās vidusauss dobumā, kas atrodas aiz bungādiņas un ir piepildīts ar gaisu. Bērni ar šīm problēmām saskaras biežāk nekā pieaugušie. Ārstēšanas metodes parasti ir vērstas uz sāpju mazināšanu un situācijas uzraudzību, jo bieži vien iekaisums izzūd pats no sevis. Atkārtotas vidusauss infekcijas var radīt dzirdes traucējumus un citas veselības komplikācijas.
Kādas ir galvenās ausu iekaisuma pazīmes?
Vidusauss iekaisuma simptomi var attīstīties pēkšņi un atšķirties bērniem un pieaugušajiem. Bērniem parasti tiek novērotas sāpes ausī, tie var raustīt aiz auss, kļūt nemierīgi vai slikti gulēt, mainīt uzvedību, intensīvi raudāt, saskarties ar dzirdes samazināšanos, nereaģēt uz skaņām. Var būt arī līdzsvara traucējumi, temperatūras paaugstināšanās virs 38 °C, ausu izdalījumi, galvassāpes vai apetītes zudums. Pieaugušajiem biežāk dominē sāpes ausī, šķidruma izplūde no auss un dzirdes pavājināšanās.
Kad nepieciešama ārsta konsultācija?
Medikā var vērsties, ja iepriekš minētie simptomi saglabājas ilgāk nekā vienu dienu vai tie parādās zīdaiņiem, kas jaunāki par 6 mēnešiem. Steidzama ārsta palīdzība nepieciešama stipru sāpju gadījumā vai ja pēc saaukstēšanās, elpceļu infekcijas bērnam saglabājas izteikts satraukums. Ja no auss izdalās šķidrums, strutas vai asinis, ir ieteicams nekavējoties apmeklēt ārstu, jo tas var liecināt par nopietnu saslimšanu.
Kāpēc rodas ausu iekaisums?
Vidusauss infekcijas visbiežāk izraisa baktērijas vai vīrusi, kas saistīti ar saaukstēšanos, gripu vai alerģijām. Šīs slimības var izraisīt deguna eju, rīkles un auss kanālu iekaisumu vai tūska. Eistahija kanāls savieno vidusauss ar rīkli aiz deguna. Vēl pastāv citi vidusauss funkciju traucējumi, kas var izraisīt līdzīgus simptomus vai komplikācijas:
- Vidusauss iekaisums ar šķidruma uzkrāšanos parasti izpaužas kā šķidruma vai tūskas parādīšanās vidusauss dobumā bez aktīvas bakteriālas vai vīrusu infekcijas, vai arī šķidrums paliek pēc infekcijas. Šo stāvokli bieži izraisa Eistahija kanāla nosprostojums vai traucēta darbība.
- Hronisks vidusauss iekaisums ar šķidruma uzkrāšanos ir situācija, kad šķidrums ausī saglabājas ilgstoši un nav saistīts ar aktīvu infekciju, bet tas var veicināt biežākas jaunas infekcijas un dzirdes traucējumus.
- Hronisks strutains vidusauss iekaisums ir ilgstoša infekcija, kas nereaģē uz standarta ārstēšanu un var radīt bungādiņas caurumu.
Kuri ir galvenie riska faktori ausu iekaisuma attīstībai?
- Jaunāka vecuma bērniem, it īpaši no 6 mēnešu līdz 2 gadu vecumam, vidusauss iekaisumi ir biežāki, jo šajā attīstības posmā imūnsistēma vēl nav pilnībā nobriedusi, turklāt Eistahija kanāla izmērs un forma arī veicina infekciju risku.
- Bērni, kas apmeklē bērnudārzus vai citas kolektīvas aprūpes iestādes, biežāk saslimst ar saaukstēšanos un vidusauss iekaisumu, salīdzinot ar tiem, kas paliek mājās, jo viņi biežāk nonāk saskarē ar dažādām infekcijām.
- Zīdīšana samazina vidusauss iekaisumu risku, salīdzinot ar mazuļiem, kuri tiek baroti ar maisījumu.
- Sezonālās ietekmes, piemēram, alerģijas rudens un ziemas mēnešos, var palielināt vidusauss iekaisuma attīstību.
- Slikta gaisa kvalitāte, piemēram, cigarešu dūmi vai piesārņots gaiss, noved pie paaugstināta ausu infekciju riska.
- Dažās populācijās ir konstatēts lielāks ausu iekaisumu biežums.
- Bērniem ar iedzimtu aukslēju sadali (šķeltnēm) biežāk attīstās vidusauss infekcijas, jo tas var traucēt šķidruma aizplūšanu caur Eistahija kanālu.
Vidusauss iekaisumu atklāj, novērtējot simptomus un veicot medicīnisko apskati. Ārsts izmanto otoskopu, lai pārbaudītu ausis, kaklu un deguna ejas, kā arī ar stetoskopu klausās elpošanu. Bieži tiek lietots pneimatiskais otoskops, kas palīdz noteikt, vai aiz bungādiņas ir šķidrums – šajā ierīcē gaiss tiek viegli iepūsts bungādiņā, kas normāli būtu kustīga, savukārt, ja šķidrums uzkrājies, kustīgums ir ierobežots vai nav novērojams.
Kā tiek veikta ausu iekaisuma diagnostika?
Ja iekaisums nereaģē uz standarta terapiju vai parādās citus, nopietnākus simptomus, bērnam var būt nepieciešamas papildu pārbaudes.
- Timpanometrija ir pārbaude, kas līdz ar gaisa spiediena maiņu auss kanālā nosaka bungādiņas kustības spēju un ne tieši mēra spiedienu vidusausī.
- Akustiskā reflektometrija ir tests, kas mēra no bungādiņas atstarotā skaņas daudzumu un netieši novērtē šķidruma klātbūtni vidusausī. Ja ausī ir šķidrums, skaņa tiks atstarota vairāk nekā parasti, jo veselā stāvoklī bungādiņa absorbē lielāko daļu skaņas viļņu.
- Timpanocentēze tiek veikta, kad no vidusausis ar maza caurulītes palīdzību paņem šķidruma paraugu, lai noteiktu infekcijas ierosinātājus. Šo procedūru reti izmanto, bet tā var palīdzēt gadījumos, kad nav efekta no ierastās ārstēšanas.
- Biežu infekciju vai ilgstošas šķidruma uzkrāšanās gadījumā ārsts var ieteikt konsultēšanos pie audiologa, logopēda vai attīstības speciālista, lai izvērtētu dzirdes, runas un attīstības rādītājus.
Kādus secinājumus nozīmē dažādas diagnozes?
- Akūtā vidusauss iekaisuma diagnoze nozīmē, ka vidusausī konstatēts šķidrums kopā ar pēkšņi parādījušiem infekcijas simptomiem, un šis process ir pārejošs.
- Vidusauss iekaisums ar šķidruma uzkrāšanos tiek noteikts, ja ausī ir šķidrums, bet nav infekcijas pazīmju.
- Hronisks strutains vidusauss iekaisums ir ilgstošas infekcijas pazīme, ko pavada bungādiņas plīsums un nereti arī strutainas izdalījumu noplūde.
Kā notiek ausu iekaisuma ārstēšana?
Lielākā daļa ausu infekciju pāriet bez nepieciešamības lietot antibiotikas. Ārstēšanas izvēle ir atkarīga no bērna vecuma un slimības smaguma. Bieži vien iekaisums pāriet dažu dienu laikā, taču pārējie simptomi izzūd tuvāko vienas vai divu nedēļu laikā. Dažkārt tiek ieteikta novērošana kā alternatīva bērniem vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem ar mērenām sāpēm vienā ausī. Šādu stratēģiju parasti izmanto, ja sāpes ilgst ne vairāk kā 48 stundas un ķermeņa temperatūra ir zem 39 °C. Dažos gadījumos, ja bērniem ir apstiprināta ausu infekcija, antibiotikas var būt noderīgas. Ir svarīgi pārrunāt ar ārstu gan iespējamos ieguvumus, gan riskus, jo pārāk bieža antibiotiku lietošana var radīt rezistenci. Lai samazinātu sāpes, ārsts parasti iesaka šādus līdzekļus:
- Lietot pretsāpju līdzekļus, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu, stingri ievērojot lietošanas noteikumus.
- Vietējie anestēzijas pilieni var palīdzēt sāpju mazināšanā, ja nav bungādiņas bojājumu.
Ārsts var izraudzīties antibiotikas sekojošās situācijās: Bērniem no 6 mēnešu vecuma, kuri piedzīvo stipras sāpes vienā vai abās ausīs ilgāk nekā 48 stundas vai kuriem temperatūra paaugstinās virs 39 °C. Bērniem no 6 līdz 23 mēnešiem, kuriem ir vieglas sāpes vienā vai abās ausīs mazāk nekā 48 stundas un temperatūra nav augstāka par 39 °C. Bērniem no 24 mēnešiem un vecākiem ar nelielām sāpēm vienā vai abās ausīs un temperatūru zem 39 °C. Antibiotikas visbiežāk tiek izrakstītas zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam pie akūta vidusauss iekaisuma. Svarīgi lietot antibiotikas tieši pēc ārsta norādījumiem, arī tad, kad simptomi jau ir izzuduši, jo neregulāra lietošana var sekmēt rezistences attīstību vai atkārtotu infekciju. Ja kāda deva ir izlaista, jāapspriežas ar ārstu par turpmāko rīcību.
Ausu drenāžas caurulītes
Ja bērnam bieži atkārtojas vai ilgstoši saglabājas vidusauss infekcijas, ārsts var ieteikt ievietot ausu drenāžas caurulītes šķidruma novadīšanai no vidusausis. Tas ir īpaši lietderīgi, ja konstatēts vidusauss iekaisums ar šķidrumu vai šķidrums saglabājas pēc infekcijas pāriešanas. Šim nolūkam var izpildīt miringotomiju — nelielu operāciju, kuras laikā bungādiņā veido nelielu atveri šķidruma izvadīšanai. Nelielas tympanostomas caurulītes nodrošina gaisa cirkulāciju un palīdz nepieļaut šķidruma uzkrāšanos ausī. Daļa caurulīšu izkrīt pati pēc aptuveni sešiem mēnešiem līdz gada laikā, savukārt pārējās nepieciešams izņemt ķirurģiski. Pēc izņemšanas bungādiņa parasti aizaug dabiski.
Hroniska strutaina vidusauss iekaisuma ārstēšana
Šī veida iekaisuma ārstēšana ir sarežģītāka, jo var rasties bungādiņas plīsumi. Parasti izmanto antibiotiku pilienus, kurus iepilina auss kanālā, iepriekš to attīrot no šķidruma.
Novērošana pēc ārstēšanas
Vēlams apspriest ar savu ārstu, cik bieži nepieciešami atkārtoti novērošanas apmeklējumi. Bērniem ar biežām infekcijām vai pastāvīgu šķidruma krāšanos ausī var tikt ieteikti regulāri dzirdes un runas testi, lai uzraudzītu dzirdes un attīstības rādītājus.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
