Vazektomija: procedūra un iespējamās blakusparādības

Vazektomija ir vienkārša, lielākoties neatgriezeniska ķirurģiska procedūra, ko izmanto ilgtermiņa grūtniecības novēršanai. Tā ir viena no efektīvākajām kontracepcijas metodēm, kuru pārspēj tikai pilnīga atturēšanās no dzimumdzīves.

Šīs operācijas laikā ārsts pārgriež un noslēdz sēklvadus – tos kanālus, kas pārvieto spermu no sēkliniekiem uz dzimumlocekli. Tā rezultātā sperma vairs nenonāk ejakulācijas šķidrumā, padarot olšūnas apaugļošanu par neiespējamu. Neskatoties uz šo izmaiņu, orgasma un ejakulācijas kvalitāte saglabājas nemainīga. Jāatceras, ka vazektomija aizsargā tikai no nevēlamas grūtniecības, bet nepasargā no seksuāli transmisīvām infekcijām.

Vazektomija un olvadu nosiešana

Gan vazektomija, gan olvadu nosiešana ir ķirurģiskas sterilizācijas metodes. Olvadu nosiešanas gadījumā tiek pārgriezti un noslēgti sievietes olvadi, novēršot spermas iespēju sasniegt un apaugļot olšūnu.

Galvenā atšķirība starp šīm procedūrām ir to veikšanas sarežģītība. Vazektomija ir salīdzinoši vienkārša un bieži vien tiek veikta ambulatori, pielietojot vietējo anestēziju. Tas nodrošina īsāku atlabšanas periodu, zemāku komplikāciju iespējamību un zemākas izmaksas. Olvadu nosiešana ir tehniski sarežģītāka, tiek veikta ar vispārējo narkozes palīdzību, prasa ilgāku atveseļošanos un palielina komplikāciju risku.

Konsultācija pirms vazektomijas

Pirms vazektomijas procedūras obligāti nepieciešama konsultācija ar ārstu. Šeit ir būtiskākie aspekti, par kuriem jābūt informētam:

Vazektomija ir pastāvīga metode

Lai arī pastāv iespēja atjaunot sēklvadu caurlaidību vai iegūt spermu mākslīgai apaugļošanai, šie risinājumi bieži vien nesniedz vēlamo rezultātu un ir dārgi. Tāpēc lēmumam par šo procedūru jābūt pārdomātam un pārliecinātam.

Neauglība neiestājas nekavējoties

Pēc vazektomijas var būt nepieciešami 2–4 mēneši, līdz ejakulāta sastāvā vairs nav atlikušo spermatozoīdu. Līdz tam jālieto papildu aizsardzības līdzekļi vai jāizvairās no dzimumakta, ja nevēlaties riskēt ar grūtniecību.

Vazektomija nav pilnībā absolūta

Lai arī šī kontracepcijas metode ir ļoti uzticama, tā nesniedz simtprocentīgu garantiju pret grūtniecību.

Pēc procedūras jāizvairās no ejakulācijas

Pēc operācijas ieteicams apmēram nedēļu atturēties no ejakulācijas, lai mazinātu komplikāciju risku un nodrošinātu pilnvērtīgu dzīšanu.

Konsultācijas laikā ārsts izjautās par veselības stāvokli un svarīgiem riska faktoriem, piemēram:

• Tendence uz spēcīgu asiņošanu vai asins recēšanas traucējumiem
• Lietotas zāles, īpaši asins šķidrinātāji, piemēram, aspirīns
• Uztura bagātinātāju, vitamīnu vai ārstniecības augu lietošana
• Alerģija pret vietējiem anestēzijas līdzekļiem, piemēram, benzokaīnu, lidokaīnu vai prokaīnu
• Ādas problēmas vai infekcijas sēklinieku apvidū
• Agrāk piedzīvotas traumas vai operācijas dzimumorgānu, sēklinieku vai cirkšņa zonā (piemēram, trūces operācija)
• Uroģenitālās infekcijas, piemēram, urīnceļu vai dzimumorgānu iekaisumi
• Smēķēšana, kas var bremzēt dzīšanas procesu

Pirms procedūras būs jāparaksta informētas piekrišanas dokuments, apliecinot, ka saprotat riskus un esat pārliecināts par savu izvēli. Jebkuru šaubu gadījumā ieteicams atkārtoti konsultēties ar ārstu. Līdz pat operācijai iespējams savu lēmumu mainīt.

Kas veic vazektomiju?

Vazektomiju visbiežāk veic urologi – ārsti, kas specializējas vīriešu dzimumorgānu un urīnceļu sistēmas slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Vazektomijas norise

Sagatavošanās vazektomijai

Asins šķidrinātāju lietošana pirms operācijas var palielināt asiņošanas risku, tāpēc ārsts norādīs tos nelietot aptuveni septiņas dienas pirms procedūras. Pie šādiem medikamentiem pieder:

• Aspirīns un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi kā ibuprofēns vai naproksēns
• Klopidogrels
• Perorālie antikoagulanti, tostarp dabigatrāns, rivaroksabāns, apiksabāns un edoksabāns
• Tiklopidīns
• Varfarīns

Ārsts var lūgt pirms operācijas noskūt sēklinieku apvidu vai to izdarīs medicīnas personāls pirms procedūras.

Ieteicams iepriekš lietot visus nozīmētos medikamentus un sagatavoties pēcoperācijas periodam – ņemt līdzi īpašas cieši pieguļošas apakšbikses vai kompresijas šortus. Parasti pirms procedūras var ēst, tomēr samērā vieglu vai šķidru barību.

Vazektomijas darbības princips

Katrā sēkliniekā atrodas sēklvads, pa kuru sperma pārvietojas uz dzimumlocekli. Vazektomijas laikā šie vadi tiek pārgriezti, noslēgti vai sasprausti tā, lai sperma nenonāktu ejakulācijas šķidrumā. Bez spermatozoīdiem nav iespējama olšūnas apaugļošana, un rezultātā tiek pilnībā novērsta grūtniecības iespēja.

Vazektomijas veidi

Klasiskā vazektomija

Šo procedūru veicot, ārsts izveido vienu vai divus griezumus sēklinieku apvidū, lai piekļūtu sēklvadiem. Neliels vada fragments tiek izņemts, un galos atstāts šķirtums. Vadi tiek noslēgti ar karstumu, klipsiem vai sasiešanu. Griezienu aizvēršanai var tikt izmantoti uzsūcoši diegi, bet dažos gadījumos brūce sadzīst pati.

Vazektomija bez skalpeļa

Šādā gadījumā ārsts ar pirkstiem atrod sēklvadus zem ādas, nostiprina tos ar speciālu instrumentu un izveido mazu atveri ādā. Caur to tiek izvilkts sēklvads, kas tiek pārgriezts, noslēgts un ievietots atpakaļ vietā.

Vazektomijas priekšrocības

Šī kontracepcijas metode nodrošina ilgtermiņa efektivitāti un sniedz būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar olvadu nosiešanu:

• Augstāka efektivitāte – pareizi veiktas vazektomijas gadījumā aizsardzība pret grūtniecību pārsniedz 99,99 %.
• Vienkāršāka procedūra – vīrieša dzimumorgāni atrodas ārpus ķermeņa, narkoze nav nepieciešama, un ir vieglāks atveseļošanās periods.
• Var veikt ambulatori.
• Zems komplikāciju risks.
• Krietni mazākas izmaksas.

Vazektomijas efektivitāte

Paredzams, ka neplānotas grūtniecības risks pēc vazektomijas ir tikai apmēram 0,1 % gadā. Šī metode ir daudz drošāka nekā citas vīriešu lietotās kontracepcijas formas, piemēram, prezervatīvi vai dzimumakta pārtraukšana. Salīdzinājumam, lietojot prezervatīvus, ikgadēja grūtniecības iespēja ir 15–20 %, bet pārtrauktā dzimumakta gadījumā – 25–30 %.

Jāņem vērā, ka vazektomijas iedarbība nav tūlītēja. Procedūras rezultātā sperma var saglabāties ejakulāta šķidrumā vēl 2–3 mēnešus. Kaut arī dzimumdzīvi var atjaunot pēc dažām dienām, līdz brīdim, kamēr spermas analīze apstiprina spermatozoīdu neesamību, jālieto papildu aizsardzība. Parasti šāda pārbaude tiek veikta trīs mēnešus pēc operācijas, taču laiks var atšķirties.

Vazektomijas neveiksmes risks

Vazektomijas nesekmīgas iedarbības iespēja ir mazāka par 1 %, proti, vidēji 1 gadījums uz 10 000 pacientu. Retos gadījumos spermatozoīdi var tomēr nokļūt cauri atdalītajiem vada galiem, izraisot grūtniecību.

Vazektomijas iespējamās blakusparādības

Kaut arī procedūra ir ļoti droša, tāpat kā katra ķirurģiska manipulācija, arī šī var radīt zināmas blakusparādības. Lielākā daļa pacientu pēc operācijas neizjūt būtiskus simptomus, un ja tie rodas, tie parasti pāriet īsā laikā:

• Asiņošana vai zilumi sēklinieku apvidū
• Nelielas sāpes vai diskomforts
• Asins pēdas ejakulātā
• Brūces infekcija
• Pietūkums

Daudziem rodas jautājumi par to, kā vazektomija var ietekmēt seksuālo dzīvi un veselību kopumā, tomēr procedūra nemaina būtiskus organisma procesus:

• Sāpes ir minimālas un parasti izzūd dažu dienu laikā pēc operācijas.
• Netiek ietekmēts testosterona līmenis asinīs.
• Nemaina libido, erekciju vai seksuālo apmierinājumu.
• Neietekmē ejakulāta apjomu vai kvalitāti.
• Neizraisa prostatas vai sēklinieku audzēju rašanās risku.
• Nepalielina sirds un asinsvadu slimību iespēju.

Atveseļošanās pēc vazektomijas

Parasti cilvēki var atgriezties darbā mazāk nekā nedēļu pēc operācijas. Ja darbs ir fiziski smags, ārsts var ieteikt atpūsties visu nedēļu.

Neatkarīgi no darba veida, pēc vazektomijas ieteicams izvairīties no fiziskām aktivitātēm vismaz 2–3 dienas. Pie smagas fiziskas slodzes un sportošanas vēlams atgriezties tikai pēc kāda laika. Par konkrētiem ierobežojumiem vienmēr konsultējieties ar ārstu. Pilnvērtīga atlabšana parasti notiek 8–9 dienu laikā.

Rūpes pēc vazektomijas

Pēc operācijas ārsts var ieteikt vairākas dienas izmantot cieši pieguļošas apakšbikses un turēt operācijas vietu pārsietu. Pietūkuma mazināšanai ieteicams lietot aukstuma kompreses vai gaileņus ar saldētiem dārzeņiem 5–10 minūtes vairākas reizes dienā.

Jāseko iespējamām infekcijas pazīmēm. Nekavējoties vēršaties pie ārsta, ja parādās šādi simptomi:

• Asiņošana no brūces vietas
• Temperatūra virs 38 °C
• Ādas apsārtums ap operācijas vietu
• Pastiprinātas sāpes vai pietūkums

Higiēna pēc vazektomijas

Dušā parasti var iet jau nākamajā dienā pēc operācijas, bet vannu un baseina apmeklējumu jāatliek vismaz uz divām nedēļām. Pēc mazgāšanās sēklinieku apvidu nosusiniet viegli, neberzējot, lai netraucētu dzīšanas procesu.

Kad drīkst atsākt dzimumdzīvi?

Parasti ārsti iesaka gaidīt vismaz nedēļu līdz dzimumdzīves atsākšanai. Līdz brīdim, kad spermas analīze apstiprina spermatozoīdu trūkumu, jāizmanto papildu kontracepcijas līdzekļi. Šī pārbaude parasti tiek veikta 2–3 mēnešus pēc operācijas.

Spermas kontroles tests

Pēc trīs mēnešiem, vai aptuveni 20 ejakulācijām pēc vazektomijas, ārsts veiks spermas izmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka spermatozoīdu vairs nav. Apmēram 1 % gadījumu spermatozoīdi saglabājas ilgāk, un šādās situācijās nepieciešams papildu laiks vai atkārtota procedūra.

Līdz pilnīgai apstiprināšanai par sterilizāciju jāizmanto alternatīvas kontracepcijas metodes. Ja spermatozoīdi nepazūd vairākus mēnešus pēc kārtas, var būt nepieciešama otrreizēja vazektomija.

Iespējamās komplikācijas pēc vazektomijas

Lai arī nopietni sarežģījumi ir reti, iespējamas šādas komplikācijas:

• Tūlītējas sāpes šķidruma uzkrāšanās dēļ sēkliniekā, kas palielinās ejakulācijas laikā
• Spermatozoīdu granuloma – neliels mezgliņš, kas rodas iekaisuma rezultātā, ja spermatozoīdi nonāk apkārtējos audos
• Spermatocele – cista sēklvadā, kur uzkrājas spermatozoīdi
• Hidrocele – šķidruma uzkrāšanās ap sēklinieku, izraisot pietūkumu

Vazektomijas radītās rētas

Pēc klasiskās vazektomijas griezuma vietā var palikt neliela rēta, kas parasti nav uzkrītoša. Pie bezskalpeļa metodes rētas tikpat kā neveidojas vai tās ir pavisam nemanāmas.

Pēc vazektomijas izraisītais sāpju sindroms

Ap 1–2 % pacientu pēc vazektomijas piedzīvo ilgstošas sāpes, ko sauc par pēc vazektomijas radušos hronisku sāpju sindromu. Tas var sākties uzreiz pēc operācijas vai arī pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem. Sāpes var būt pastāvīgas vai parādīties periodiski.

Precīzs šī sindroma cēlonis nav zināms, taču sāpju mazināšanai ārsts var ieteikt sekojošus risinājumus:

• Perineālās pamatnes vingrinājumi (Kēgela vingrinājumi)
• Sāpju remdējoši medikamenti, kā nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, gabapentīns vai antidepresanti
• Alternatīvas metodes, piemēram, akupunktūra vai bioatgriezeniskā saite
• Ķirurģiska ārstēšana – ja citi paņēmieni nesniedz rezultātus, iespējams atkārtots sēklvadu savienošanas mēģinājums, kas 90 % gadījumu mazina sāpes, tomēr var atjaunot auglību