Vairogdziedzera iekaisums jeb tireoidīts ir stāvoklis, kad šīs dziedzera audi iekaist. Tas var būt gan akūts, gan hronisks. Visbiežāk sastopams ir izplatītākais ir Hašimoto tireoidīts – autoimūna slimība, kuras laikā imūnā sistēma ražo antivielas, kas uzbrūk vairogdziedzerim, kavējot tā hormonu izstrādi. Rezultātā attīstās hipotireoze. Tireoidīta simptomi atšķiras atkarībā no vairogdziedzera aktivitātes. Ja dziedzeris darbojas lēni, runā par hipotireozi, ja pārmērīgi – par hipertireozi. Slimībai progresējot simptomi var būt ļoti vāji un grūti pamānāmi – šādos gadījumos to sauc par kluso tireoidītu. Savlaicīga diagnostika un individuāli pielāgota ārstēšana ir būtiska – to nodrošina speciālistu konsultācijas, visu nepieciešamo izmeklējumu veikšana un atbilstošu zāļu izvēle.
Kas ir tireoidīts un tā izplatība Latvijā
Tireoidīts ir iekaisuma process vairogdziedzera audos, un tas var attīstīties dažādu iemeslu dēļ. Simptomi atšķiras atkarībā no slimības formas. Galvenie tireoidīta paveidi ir Hašimoto, subakūtais, pēcdzemdību un klusais tireoidīts.
Vairogdziedzera iekaisuma veidi
- Hašimoto (autoimūns) tireoidīts – imūnsistēmas traucējumu izraisīts vairogdziedzera bojājums.
- Subakūts (pēc vīrusu infekcijas, De Kervēna) tireoidīts – iekaisums, kas saistīts ar vīrusa darbību organismā.
- Pēcdzemdību tireoidīts – attīstās sievietēm pēc dzemdībām imūnsistēmas izmaiņu dēļ.
- Klusais jeb nesāpīgais tireoidīts – hronisks dziedzera iekaisums ar minimālām vai iztrūkstošām izpausmēm.
Galvenās riska grupas
Augstākais risks saslimt ar autoimūnu tireoidītu ir sievietēm pusmūžā. Tāpat pie riska pacientiem pieskaitāmi tie, kuriem jau ir citas autoimūnas saslimšanas, kā arī personas, kuru ģimenes locekļi saskārušies ar vairogdziedzera slimībām.
Slimības attīstības mehānisms
Tireoidīts attīstās, kad imūnā sistēma sāk uzbrukt paša cilvēka vairogdziedzera šūnām. Tam seko dziedzera funkcijas samazināšanās, kas izraisa hipotireozi.
Galvenie tireoidīta simptomi un pazīmes
Vairogdziedzera iekaisums var izraisīt dažādus simptomus. Raksturīgākie ir nogurums, miegainība un nomākts garastāvoklis. Tāpat var rasties problēmas ar koncentrēšanos, atmiņas pavājināšanās, jutība pret aukstumu, aizcietējumi, muskuļu vājums un locītavu sāpes. Nereti novēro ādas sausumu, matu izkrišanu, trauslus nagus un menstruālā cikla izmaiņas. Hipotireoze izpaužas arī ar svara pieaugumu, sausu ādu, balss aizsmakumu un pastiprinātu aukstuma nepanesību. Hipertireozes gadījumā raksturīga trauksme, aizkaitināmība, trīce rokās, svara zudums, caureja, bezmiegs un pastiprināta sirdsdarbība.
- Nogurums, miegainība
- Nomākts garastāvoklis, atmiņas un uzmanības traucējumi
- Aukstuma nepanesamība, aizcietējumi
- Muskuļu vājums, locītavu sāpes
- Ādas sausums, matu izkrišana, nagu trauslums
- Neregulāras menstruācijas sievietēm
- Svara pieaugums, sausa āda, aizsmakusi balss (hipotireoze)
- Nervozitāte, aizkaitināmība, roku trīce, svara samazināšanās (hipertireoze)
Simptomi ir jāpamana iespējami agri, lai savlaicīgi sāktu ārstēšanu un novērstu nopietnas komplikācijas. Laikus diagnosticējot un pareizi ārstējot tireoidītu, iespējams būtiski uzlabot dzīves kvalitāti.
Hašimoto slimības īpatnības un diagnostika
Hašimoto slimība ir specifisks autoimūns process – organisma imūnā sistēma kļūdaini vēršas pret paša vairogdziedzera šūnām. Tā ir izplatītākā vairogdziedzera saslimšana Latvijā, kas sastopama aptuveni trešdaļai iedzīvotāju. Diagnostiku nosaka trīs galvenie kritēriji: paaugstināti tirotropā hormona (TSH) un vairogdziedzera peroksidāzes antivielu (ATPO) līmeņi asinīs, kā arī vairogdziedzera ultrasonogrāfiskais attēls.
Autoimūna procesa norise
Hašimoto slimības laikā imūnā sistēma kļūdaini bojā paša organisma vairogdziedzera šūnas. Šis process sākotnēji var izraisīt vairogdziedzera funkcionālos traucējumus – no sākotnēji palielinātas aktivitātes pāreja uz nepietiekamu dziedzera darbību jeb hipotireozi.
Diagnostiskie izmeklējumi un to nozīme
- Asins analīzes: TSH, FT4, FT3, ATPO
- Augsts TSH un ATPO līmenis apstiprina Hašimoto slimības diagnozi
- Šie rādītāji ļauj novērtēt dziedzera stāvokli un sekot slimības gaitai
Ehoskopiskais attēls
Vairogdziedzera ultrasonogrāfiskais izskats mainās atkarībā no slimības stadijas – iespējams pamanīt nevienmērīgu audu struktūru, palielinātu asinsriti, pseido mezglus, kā arī īpašus raksturlielumus (“šveices siera” vai “žirafes ādas” attēlu). Ultrasonogrāfija ļauj agrīni noteikt Hašimoto slimību, savlaicīgi uzsākt ārstēšanu un izvairīties no komplikācijām, saglabājot labu pašsajūtu.
Tireoidīta fāzes un raksturīgās pazīmes
Tireoidītam ir noteiktas attīstības fāzes – tiroksīna pārmērības, hipotireozes un eutireozes periods. Apzināties šo stadiju īpatnības ir svarīgi diagnozes noteikšanai un ārstēšanas izvēlei. Tirotoksiskā fāze norisinās ar aktīvu vairogdziedzera darbību un izteiktu hipertireozi: cilvēks var piedzīvot nemieru, paātrinātu sirdspukstu, svara zudumu un svīšanu.
- Hipotireozes fāzē vairogdziedzeris vairs neražo pietiekami daudz hormonu; rodas nogurums, mainās svars, ir tendence uz aizcietējumiem.
- Eutireoza iestājas, kad hormonu līmenis atgriežas normā, kas var notikt patstāvīgi vai pēc ārstēšanas.
Slimības gaitā šīs tireoidīta fāzes var mainīties. Nepieciešams ārsta uzraudzība un pielāgota terapija.
Vairogdziedzera funkciju traucējumi un to sekas
Vairogdziedzera darbības traucējumi būtiski ietekmē veselību. Tie var izpausties kā hipotireoze vai hipertireoze un sastopami cilvēkiem visās vecuma grupās un abiem dzimumiem.
Hipotireozes pazīmes
Hipotireoze nozīmē samazinātu vairogdziedzera hormonu veidošanos, kas izsauc nogurumu, depresiju, svara pieaugumu, ādas sausumu. Bieži vērojams arī aizsmakusi balss, aizcietējumi, muskuļu sāpes un vājums, kā arī nepanesība pret aukstumu. Smagākos gadījumos iespējami sirds ritma traucējumi, psihiski traucējumi un reproduktīvie sarežģījumi.
Hipertireozes simptomi
Hipertireoze ir stāvoklis, kad dziedzeris izstrādā pārāk daudz hormonu – rodas nemiers, aizkaitināmība, roku trīce, svara samazināšanās, muskuļu vājums, caureja, grūtības aizmigt, paātrināta sirdsdarbība, pastiprināta svīšana un paaugstināta jutība pret karstumu. Savlaicīga diagnostika un atbilstoša terapija palīdz izvairīties no nopietnām sekām.
Mūsdienīga tireoidīta ārstēšana
Tireoidīta ārstēšanas taktika balstās uz identificēto vairogdziedzera darbības traucējumu veidu. Hipotireozes gadījumā izmanto aizvietojošu hormonterapiju ar levotiroksīnu, kas palīdz normalizēt dziedzera darbību un mazināt simptomus. Hipertireozes ārstēšana ir atkarīga no iekaisuma veida – var lietot beta blokatorus, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, antitireoīdos medikamentus un atsevišķos gadījumos radioaktīvā joda preparātus. Levotiroksīna terapija paredzama visa mūža garumā, devas nosaka pēc pacienta vecuma, svara un izmeklējumu rezultātiem. Ārstēšanās laikā ir svarīgi regulāri kontrolēt asins analīzes un konsultēties ar ārstu, lai precīzi pielāgotu zāļu devu.
Uztura un dzīvesveida ieteikumi
Ar tireoidītu slimojot, būtiska loma ir gan pareizam uzturam, gan dzīvesveida sakārtošanai. Daži pārtikas produkti un paradumi palīdz saglabāt veselību un kontrolēt slimības gaitu.
Ieteicamie pārtikas produkti
- Olas
- Gaļa
- Zivis
- Dārzeņi
- Augļi
- Graudaugi bez glutēna
- Piena produkti
Vērtīgi ir arī noteikti uztura bagātinātāji – selēns, cinks, kurkumīns, D un B grupas vitamīni, magnijs, dzelzs. Tie sekmē normālu vairogdziedzera darbību.
Izvairāmi produkti un ieradumi
Hipertireozes gadījumā ieteicams samazināt pārtikas ar augstu joda daudzumu lietošanu, tostarp kāpostveidīgos dārzeņus un veselīgos taukus. Nozīme ir arī izvairīties no stresa, jodu saturošiem uztura bagātinātājiem un preparātiem. Regulāra asins analīžu veikšana un konsultācijas ar ārstu palīdz sekot slimības norisei un savlaicīgi koriģēt dzīvesveidu. Tireoidīta uztura un dzīvesveida vadlīniju ievērošana sniedz iespēju uzturēt labu pašsajūtu un veselību.
Tireoidīts grūtniecēm un tā īpatnības
Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek būtiskas izmaiņas, kas ietekmē arī vairogdziedzera darbību. Hormonu un estrogēna līmeņa svārstības var izraisīt tireoidīta attīstību.
Organisma pārmaiņas grūtniecības laikā
Pēcdzemdību tireoidīts var attīstīties neilgi pēc dzemdībām – visbiežāk tām sievietēm, kurām jau iepriekš bijušas problēmas ar vairogdziedzeri. Grūtniecības laikā slimības izpausmes var būt viegli pamanāmas, un ārstēšana jāplāno īpaši rūpīgi. Parasti lieto medikamentus, kas regulē vairogdziedzera darbību, taču pilnīga atveseļošanās var aizņemt līdz pat 18 mēnešiem.
Ārstēšanas īpatnības grūtniecības periodā
- Grūtniecības laikā nepieciešama īpaša medicīniska uzraudzība un ārstēšana, jo pēcdzemdību tireoidīts var radīt neauglību un citas komplikācijas.
- Pēc pēcdzemdību tireoidīta bieži attīstās hipotireoze, kas jāārstē, lai nodrošinātu veselīgu augļa attīstību.
- Izvēloties preparātus vairogdziedzera darbības regulācijai, jāievēro piesardzība, jo tie var ietekmēt nedzimušā bērna veselību.
Tireoidīta profilakse un uzraudzība
Regulāra vairogdziedzera stāvokļa kontrole ir būtiska tireoidīta profilaksē, it īpaši riska grupas cilvēkiem. Asins analīzes (TSH, FT4, ATPO) palīdz laikus pamanīt izmaiņas, kā arī vērtīga ir ultrasonogrāfija, kas ļauj izvērtēt dziedzera struktūru. Profilakses pamatu veido veselīgs dzīvesveids: stresa mazināšana, pilnvērtīgs uzturs, fiziskas aktivitātes. Jāizvairās no goitrogēniem produktiem un jāpievērš uzmanība joda daudzuma līdzsvaram uzturā. Ja parādās vairogdziedzera slimībām raksturīgi simptomi, nepieciešams savlaicīgi apmeklēt endokrinologu. Profilsējošu pasākumu ieviešana ikdienā palīdz mazināt Hašimoto tireoidīta izplatību. Regulāras veselības pārbaudes un savlaicīga diagnostika ir būtiskas vairogdziedzera funkciju saglabāšanai un komplikāciju novēršanai.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.