Mūsdienās sociālie tīkli ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Tie ļauj sazināties nerobežotā telpā, acumirklī dalīties informācijā un pieredzē. Tomēr arvien biežāk rodas jautājums – vai šādu platformu lietošana var ietekmēt mūsu nervu sistēmu? Šajā rakstā tiks detalizēti aplūkotas iespējamās sociālo tīklu ietekmes uz smadzenēm un nervu sistēmu, analizēti zinātniskie pētījumi un sniegti ieteikumi, kā pasargāt savu mentālo labsajūtu.
Kā sociālie tīkli ietekmē smadzeņu darbību?
Sociālo tīklu lietošana izraisa zināmus procesus smadzeņu funkcijās. Liela informācijas plūsma ilgā laika posmā var ietekmēt emocionālo stāvokli, uzmanību un domāšanas gaitu. Pētījumos atklāts, ka, izmantojot sociālos tīklus, smadzenēs pastiprinās dopamīna atbrīvošanās – šī viela rada apmierinājuma sajūtu. Līdzīgas reakcijas novērojamas, ēdot vai nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Tāpēc daudziem sociālie tīkli var kļūt par ieradumu, kas robežojas ar atkarību.
Dopamīna loma un atkarības risks
Dopamīna līmeņa palielināšanās izraisa vēlmi atkal un atkal izmantot sociālos tīklus. Brīžos, kad šīs vielas līmenis samazinās, rodas nepieciešamība atkal atgriezties platformās, lai atkārtoti gūtu apmierinājuma sajūtu. Tas var attīstīties par atkarību, kas ir līdzīga azartspēļu vai noteiktu vielu lietošanas atkarībai.
Psiholoģiskā un emocionālā ietekme
Bez tiešās ietekmes uz smadzeņu darbību, sociālie tīkli ievērojami ietekmē arī psiholoģisko un emocionālo veselību. Pastāvīga salīdzināšana ar citiem lietotājiem, viņu ikdienas un personīgo panākumu vērošana vai centieni uzturēt noteiktu tēlu var radīt trauksmi vai pat depresīvu noskaņojumu.
Salīdzināšana ar citiem cilvēkiem
Sociālo tīklu vidē lietotāji bieži redz tikai labākos citu dzīves brīžus – atvaļinājumus, svinības, sasniegumus. Tas var radīt iespaidu, ka paša dzīve ir nepievilcīga vai nenozīmīga, salīdzinot ar redzēto internetā. Tādējādi, jo īpaši emocionāli jūtīgi indivīdi un jaunieši var izjust zemu pašvērtējumu un sliktu garastāvokli.
Kiberhuligānisms un tā sekas
Sociālo tīklu vide mēdz kļūt arī par agresijas un kiberhuligānisma telpu. Šāda veida negatīva pieredze var ilgstoši ietekmēt psihisko veselību, izraisot stresu, zudušu pašapziņu un dažkārt novedot līdz nopietnākām mentālām problēmām, piemēram, depresijai vai panikas lēkmēm.
Fiziskās veselības saistība ar sociālo tīklu lietošanu
Sociālie tīkli ietekmē ne tikai psiholoģisko labsajūtu, bet arī ķermeņa veselību. Ilgstoša uzturēšanās pie ekrāna var saasināt dažādas veselības problēmas.
Miega traucējumu attīstība
Daudzi novēro, ka ilgstoša sociālo tīklu izmantošana pirms naktsmiera apgrūtina iemigšanu vai padara miegu virspusēju. Zilais ekrānu starojums traucē melatonīna sintēzi, kas regulē miega un nomoda ritmu, tāpēc parādās bezmiegs vai sliktas miega kvalitātes izpausmes.
Pietiekamas fiziskās aktivitātes trūkums
Laiks, kas tiek veltīts sociālo tīklu lietošanai, var tikt atņemts fiziskām aktivitātēm. Nepietiekama kustība ir cieši saistīta ar lielāku hronisku slimību, piemēram, liekā svara, sirds slimību un diabēta, risku.
Kā mazināt negatīvo ietekmi?
Lai arī sociālo tīklu lietošana var radīt nevēlamas sekas, pastāv risinājumi veselīgākai to izmantošanai ikdienā.
Nosakiet laika ierobežojumus
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mazināt sociālo tīklu lietošanas laiku, ir noteikt dienas limitus. To ir iespējams īstenot ar speciālām lietotnēm, kas palīdz sekot līdzi ekrāna lietošanas ieradumiem un to ierobežot. Tas veicina lielāku uzmanību reālajai dzīvei un ļauj nodrošināt labāku līdzsvaru starp virtuālo un īsto pasauli.
Stipriniet attiecības dzīvē
Sociālie mediji paver komunikācijas iespējas, taču nedrīkst atstāt novārtā kontaktus dzīvē. Klātienes tikšanās ar draugiem, ģimenes locekļiem vai piedalīšanās kopienas aktivitātēs palīdz gūt emocionālu piepildījumu un samazina vientulības risku.
Digitālā detoksa īstenošana
Digitālais detokss nozīmē apzinātu atteikšanos no tehnoloģiju lietošanas, arī sociālajiem tīkliem, uz noteiktu laiku. Regulāras pauzes no saskarsmes ar ekrāniem uzlabo uzmanību, mazina slodzi un palīdz attīstīt veselīgāku attieksmi gan pret sevi, gan apkārtējiem.
Kiberhuligānisma atpazīšanas prasmju pilnveidošana
Zināšanas par to, kā atpazīt un reaģēt uz kiberhuligānismu, var kļūt par spēcīgu aizsardzības instrumentu. Gan jauniešiem, gan pieaugušajiem ir būtiski apzināties, kā reaģēt uz negatīviem izteikumiem interneta vidē un kur vērsties pēc palīdzības nepieciešamības gadījumā.
Kopsavilkums
Sociālo tīklu lietošana, neraugoties uz daudzajiem ieguvumiem, var radīt nevēlamu ietekmi uz nervu sistēmu un veselību kopumā. Atkarības veidošanās, emocionālais diskomforts, miega traucējumi un fizisko aktivitāšu trūkums ir tikai daži iespējamie blakusefekti. Tomēr, izmantojot piesardzības principus un veidojot sabalansētu attiecību ar tehnoloģijām, šos riskus ir iespējams samazināt. Tas ļaus sociālos tīklus izmantot kā vērtīgu, nevis kaitīgu instrumentu.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
