Psihiatra-psihoterapeita konsultācijas ir ne tikai konfidenciālas, bet arī tiek sargātas ar likuma un ētikas normām. Konfidencialitāte ieņem būtisku lomu, nodrošinot pacientu drošību un uzticēšanos speciālistam. Izpratne par šo principu var veicināt lielāku pārliecību tiem, kuri vēršas pie garīgās veselības speciālistiem pēc palīdzības.
Konfidencialitātes nozīme
Konfidencialitāte psihiatrijā un psihoterapijā nozīmē, ka visa informācija, kas tiek pārrunāta konsultāciju laikā, paliek tikai starp pacientu un terapeitu. Tas ietver gan mutisku, gan rakstisku informāciju par pacienta veselību, diagnozēm, ārstēšanas norisi, personīgām pieredzēm un citiem saistītiem aspektiem. Šī principa ievērošana ir gan ētiska atbildība, gan likumīga prasība daudzās valstīs, arī Latvijā.
Tiesiskā aizsardzība
Latvijā pacientu tiesības un konfidencialitāti nosaka dažādi normatīvie akti. Piemēram, Pacientu tiesību likums skaidri norāda, ka veselības aprūpes speciālistiem jāaizsargā informācija par pacientu un tā drīkst tikt izpausta tikai noteiktos izņēmuma gadījumos, kas aprakstīti turpmāk. Visi psihiatri un psihoterapeiti, tajā skaitā arī specializētās veselības iestādes darbinieki, piemēram, harmonijas klīnika, ir pienākums ievērot šos noteikumus, un to pārkāpumi var radīt nopietnas juridiskas sekas.
Izņēmumi konfidencialitātes principam
Lai gan konfidencialitāte ir pamatprincips, noteiktās situācijās to var nākties pārkāpt. Ja terapeits uzskata, ka pacients apdraud sevi vai citus, ir jāinformē attiecīgās institūcijas. Tas attiecas uz pašnāvības riska gadījumiem, vardarbību pret citiem vai nopietniem noziegumiem. Tāpat, ja tiesvedības procesa laikā nepieciešama informācijas sniegšana, terapeitam var likumiski pieprasīt sniegt ierobežotu informāciju tiesai. Arī šādos gadījumos tiek atklāts tikai tas informācijas apjoms, kas ir absolūti nepieciešams.
Praktiskās konfidencialitātes ierobežojumi
Ikdienas darbā konfidencialitāte nozīmē to, ka bez pacienta piekrišanas informācija netiek izpausta, izņemot iepriekš minētos izņēmuma gadījumus. Šī prakse ļauj pacientiem justies droši un atklāti dalīties savās sajūtās, jo ir pārliecība, ka viņu dati netiks izmantoti pret viņiem vai izpausti citiem. Bieži vien terapeiti jau sākumā iepazīstina pacientus ar konfidencialitātes noteikumiem un iespējamiem izņēmumiem, tādējādi nodrošinot saprašanos un caurspīdīgumu komunikācijā.
Tātad pacientiem ir tiesības uz privātumu, savukārt garīgās veselības speciālistiem ir jānodrošina, ka viņu personiskie dati un sarunas tiek pasargātas no nesankcionētas izpaušanas.
Psiholoģe, emocionālās veselības speciāliste un sertificēta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) praktiķe. Elzas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem izprast savas emocijas, pārvarēt ikdienas grūtības un veidot jēgpilnākas attiecības gan ar sevi, gan ar apkārtējiem.
Elza ieguvusi psiholoģijas bakalaura un maģistra grādu Latvijas Universitātē, bet vēlāk padziļināti studējusi kognitīvi biheiviorālo terapiju Londonas King’s koledžā. Viņa specializējas stresa pārvaldībā, trauksmes un depresijas ārstēšanā, kā arī starppersonu attiecību jautājumos. Elza aktīvi darbojas arī izglītības jomā – viņa raksta izglītojošus rakstus un vada seminārus emocionālās veselības tēmās.
