Vai jūs uztraucaties, vai jūsu deguna blakusdobumu iekaisums un aizlikts deguns var būt lipīgi? Šajā rakstā uzzināsiet vairāk par to. Vispārīgi runājot, deguna blakusdobumu infekcijas var būt lipīgas, ja tās izraisa vīrusi. Vīrusu izraisītas deguna blakusdobumu infekcijas izplatās, klepojot, šķaudot vai sarunājoties. Savukārt bakteriālas deguna blakusdobumu infekcijas, kas ir retāk sastopamas, parasti nav lipīgas. Bakteriāls iekaisums bieži veidojas kā sekundāra infekcija pēc vīrusu saslimšanas vai arī attīstās dažādu citu iemeslu – piemēram, alerģiju vai anatomisku īpatnību – dēļ. Higiēnas noteikumu ievērošana, īpaši regulāra roku mazgāšana un mutes nosegtājs klepojot vai šķaudot, samazina infekcijas izplatības iespēju.
Vai deguna blakusdobumu iekaisums ir lipīgs?
Blakusdobumu iekaisums var radīt spiediena izjūtu sejā un liek aizdomāties, vai slimību var nodot citiem, piemēram, ģimenes locekļiem vai draugiem. Atbilde ir – jā, bet tas atkarīgs no tā, kas šo infekciju izraisījis. Bieži cilvēks pats nezina, kas ir slimības cēlonis.
Vīrusi
Vai vīrusu izraisīts deguna blakusdobumu iekaisums ir lipīgs? Jā, šāda veida infekcijas var izplatīties tāpat kā parasta saaukstēšanās. Tāpēc blakusdobumu iekaisuma gadījumā svarīgi ievērot higiēnu – bieži mazgāt rokas, šķaudīt vai klepot elkonī, kā arī dezinficēt lietotus priekšmetus, piemēram, gaismas slēdžus un durvju rokturus. Kamēr ir simptomi, vajadzētu ierobežot kontaktus ar tiem, kas nav slimi, īpaši ar ģimenes locekļiem.
Baktērijas
Bakteriāla infekcija attīstās tad, kad deguna blakusdobumi ilgstoši ir aizsprostoti un uzkrājas gļotas. Ja simptomi saglabājas ilgāk par 10–14 dienām, iespējamāk, ka veidojusies baktēriju izraisīta infekcija. Šī veida blakusdobumu iekaisums netiek nodots citiem cilvēkiem.
Citi iemesli
Hronisks deguna blakusdobumu iekaisums var ilgt vismaz 12 nedēļas un dažiem cilvēkiem tas ir ilgstošs process. Bieži vainojamas alerģijas, un risks palielinās, ja degunā ir polipi vai deguna starpsiena ir šķība. Dažkārt iekaisuma cēlonis ir tabakas dūmi, sauss gaiss vai piesārņots gaiss. Lai novērstu potenciālu lipīgumu, ieteicams izvairīties no tuvāka kontakta ar citiem, kā arī apspriest situāciju ar ārstu, jo slimības iemesls ne vienmēr ir zināms.
Vai alerģijas izraisīta deguna blakusdobumu infekcija ir lipīga?
Deguna blakusdobumu iekaisumi, ko izraisa alerģijas, parasti nav lipīgi. Saslimšana attīstās, kad imūnsistēma reaģē uz ziedputekšņiem, putekļu ērcītēm vai dzīvnieku apmatojumu. Šāds alerģisks iekaisums, ko mēdz saukt arī par alerģisko rinītu jeb siena drudzi, pats par sevi neizplatās starp cilvēkiem. Tomēr, ja alerģiskais iekaisums netiek ārstēts, iespējams, tas var pāriet uz deguna blakusdobumu infekciju. Šādos gadījumos infekcijas izraisošais aģents nav ne vīruss, ne baktērija, tāpēc slimība nav lipīga. Jāņem vērā, ka cilvēkam ar alerģisku deguna blakusdobumu iekaisumu vienlaikus var būt arī citi, piemēram, saaukstēšanās vai gripas simptomi, kas gan var būt lipīgi.
Vai hronisks deguna blakusdobumu iekaisums ir lipīgs?
Hronisks deguna blakusdobumu iekaisums parasti nav lipīgs citiem. Šāda veida iekaisums ir ilgstošs un turpinās vismaz 12 nedēļas, bieži tas ir saistīts ar nepārejošiem faktoriem, piemēram, alerģijām, polipiem vai deguna anatomijas īpatnībām. Atšķirībā no akūta iekaisuma, kuru pārsvarā izraisa vīrusi vai baktērijas un kurš var būt lipīgs, hroniska forma parasti rodas no neinfekcioziem cēloņiem. Tomēr, ja uz hroniskas slimības fona attīstās akūta infekcija, piemēram, ar baktēriju pievienošanos, šī akūtā slimības fāze var būt lipīga. Tādā situācijā ar lipīgumu saistīts ir akūtais iekaisums, nevis hroniskā slimība.
Cik ilgi deguna blakusdobumu infekcija ir lipīga?
Vīrusu izraisītas deguna blakusdobumu infekcijas ir lipīgas ar simptomu esamības laikā, kas var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām, atkarībā no organisma imūnās atbildes. Šajā periodā nepieciešams ievērot īpašu higiēnu, lai pasargātu citus. Lai gan bakteriāla blakusdobumu infekcija parasti ir mazāk lipīga nekā vīrusu gadījumā, iespēja apmainīties ar baktērijām pastāv. Bakteriālas infekcijas ārstē ar antibiotikām, kas var saīsināt simptomu ilgumu un mazināt pārnēsāšanas risku. Parasti cilvēks vairs nav lipīgs pēc aptuveni 24 stundu antibiotiku lietošanas un simptomu uzlabošanās. Tomēr svarīgi nodrošināt, ka antibiotiku kurss tiek izdzerts pilnībā, pat ja pašsajūta uzlabojas pirms ārstēšanas beigām.
Vai jāpaliek mājās, ja ir deguna blakusdobumu infekcija?
Blakusdobumu iekaisums var radīt dažādus simptomus, piemēram, aizliktu degunu, sāpes sejā, galvassāpes vai klepu. Šīs pazīmes var būt radušās gan no vīrusu vai baktēriju infekcijas, gan citiem iemesliem, piemēram, alerģijas vai apkārtējās vides kairinātāju dēļ. Lēmums par palikšanu mājās ir atkarīgs no simptomu smaguma, infekcijas veida un citiem apstākļiem.
Akūts vīrusu izraisīts blakusdobumu iekaisums
Gadījumā, ja iekaisumu izraisījis vīruss, piemēram, saaukstēšanās vīruss, ieteicams palikt mājās, līdz simptomi mazinās. Ar šāda veida infekciju, kamēr cilvēkam ir simptomi, kas var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām, pastāv iespēja nodot slimību citiem. Ja strādājat jomā ar ciešu kontaktu ar citiem, piemēram, veselības aprūpē vai bērnu aprūpē, uzturēšanās mājās palīdzēs pasargāt apkārtējos. Ārsts var izrakstīt medikamentus, ja ir aizdomas par baktēriju infekciju, taču jāatceras, ka antibiotikas palīdz tikai baktēriju gadījumā un nav efektīvas vīrusu ārstēšanai. Ja iekaisumu izraisa vīruss, arī antibiotiku lietošana nedos efektu, tāpēc būtu jāapsver palikšanas mājās iespēja, līdz slimība izzūd.
Akūts bakteriāls blakusdobumu iekaisums
Pat ja bakteriālas infekcijas gadījumā sākat lietot antibiotikas, vēlams palikt mājās, līdz simptomi mazinās. Tā jūs gan ātrāk atpūsīsieties, gan arī neapdraudēsiet citu veselību. Ja strādājat vai mācāties, ievērojiet sava darba devēja vai izglītības iestādes noteikumus par nepieciešamību palikt mājās slimības laikā. Dažās darba vietās vai skolās ir izstrādātas vadlīnijas, kas paredz cilvēkiem palikt mājās, ja ir, piemēram, drudzis vai elpceļu simptomu saasinājums.
Vai deguna blakusdobumu iekaisums ir lipīgs, lietojot antibiotikas?
Ja lietojat antibiotikas bakteriāla deguna blakusdobumu iekaisuma gadījumā, jūs joprojām varat būt lipīgs, līdz zāles iedarbojas un likvidē slimības izraisītāju. Antibiotikas ietekmē tikai baktērijas, nevis vīrusus. Baktērijas var izplatīties caur gaisa pilieniem, klepojot vai šķaudot. Lipīgums saglabājas arī, ja jau lietojat antibiotikas, līdz baktērijas tiek pilnībā iznīcinātas. Laiks, kad cilvēks ir lipīgs, var atšķirties atkarībā no infekcijas smaguma, baktēriju veida un organisma reakcijas. Pat ja jūtat uzlabojumus, jālieto antibiotikas līdz kursa beigām, lai novērstu infekcijas recidīvu un mazinātu iespēju nodot slimību citiem. Ja strādājat vai mācāties, ievērojiet darba vietas vai mācību iestādes noteikumus par slimības laikā nepieciešamo mājās palikšanu. Dažās darba vietās un skolās ir pieņemti noteikumi, kas paredz uzturēties mājās, ja ir, piemēram, drudzis vai elpceļu simptomi.
biežāk uzdotie jautājumi par deguna blakusdobumu iekaisumu
- Vai ar deguna blakusdobumu iekaisumu drīkst iet uz darbu? Ja simptomi ir viegli un darbs nav saistīts ar paaugstinātu saslimšanas risku, strādāt iespējams. Taču, ja simptomi ir izteikti vai darbs ir augsta riska vidē, piemēram, veselības aprūpē, labāk palikt mājās un neriskēt ar infekcijas izplatīšanu. Lai samazinātu slimības pārnešanas iespēju, svarīgi ievērot higiēnas prasības.
- Vai deguna izdalījumu notecēšana kaklā ir lipīga? Pati izdalījumu aizplūšana kakla aizmugurē nav lipīga. To izraisa pārmērīga gļotu veidošanās un tas var rasties gan alerģiju, gan deguna blakusdobumu infekciju vai arī saaukstēšanās gadījumā. Taču pamatslimība, piemēram, saaukstēšanās vai blakusdobumu iekaisums, var būt lipīga un izplatīties pilienu ceļā.
- Kā noteikt, vai deguna blakusdobumu infekcija ir vīrusu vai baktēriju izraisīta? Vīrusu infekcijas, kas bieži tiek novērotas saaukstēšanās laikā, parasti izraisa aizliktu degunu, ūdeņainas izdalījumas un kakla kairinājumu, un simptomi pāriet apmēram nedēļas laikā. Bakteriāla infekcija var izpausties ar izteiktu sejas spiedienu, sāpēm, biezām un koši krāsotām deguna izdalījumiem un temperatūru. Šāda infekcija bieži ilgst no 7 līdz 10 dienām vai ilgāk.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
