Urīnpūšļa iekaisums jeb cistīts ir medicīnisks apzīmējums stāvoklim, kad urīnpūslis kļūst iekaisis. Iekaisums nozīmē, ka konkrētā ķermeņa daļa kļūst pietūkusi, silta un reizēm arī sāpīga. Visbiežāk cistīta iemesls ir bakteriāla infekcija, kas tiek saukta par urīnceļu infekciju. Urīnpūšļa infekcija var izraisīt sāpes un nepatīkamas sajūtas, bet, ja tā izplatās līdz nierēm, rodas nopietnas veselības problēmas. Cistīts var rasties arī kā blakusparādība noteiktiem medikamentiem vai staru terapijai. Dažkārt urīnpūslis iekaist, reaģējot uz higiēnas līdzekļiem, spermicīdiem želejām vai ilgstošu katetru lietošanu. Tāpat cistīts var attīstīties kā citu slimību komplikācija. Ārstēšanai bakteriālās izcelsmes cistīta gadījumā parasti izmanto antibiotikas, savukārt citu cistīta formu ārstēšana ir atkarīga no pamatcēloņa.
Kas ir urīnpūšļa infekcija jeb cistīts?
Cistīts ir urīnpūšļa iekaisuma veids, kas visbiežāk rodas bakteriālas infekcijas rezultātā. Urīnpūšļa infekcija attīstās, kad baktērijas no apvidus starp maksti vai dzimumlocekli un anālo atveri (perineum) nokļūst urīnizvadkanālā un nonāk līdz urīnpūslim. Šī ir visbiežāk sastopamā urīnceļu infekcijas forma. Urīnceļu infekcijas var izpausties jebkurā urīnceļu posmā – nierēs, urīnvadā, urīnpūslī vai urīnizvadkanālā. Katru gadu urīnceļu infekciju dēļ tiek reģistrēti vairāk nekā 8 miljoni ārsta apmeklējumu. Aptuveni 60 % sieviešu un ap 12 % vīriešu dzīves laikā vismaz reizi piedzīvo urīnceļu infekciju.
Kādi ir urīnpūšļa iekaisuma cēloņi?
Urīnceļu sistēma sastāv no nierēm, urīnvada, urīnpūšļa un urīnizvadkanāla. Visi šie orgāni darbojas kopā, lai izvadītu no organisma atkritumvielas. Nieres atrodas vēdera augšdaļā pie muguras un veic asiņu filtrēšanu, kā arī regulē dažādu vielu koncentrāciju organismā. Urīnvadi aizvada urīnu no nierēm uz urīnpūsli, kur urīns uzkrājas, līdz rodas vajadzība urinēt. Tālāk urīns pa urīnizvadkanālu izdalās no organisma.
Bakteriālas izcelsmes urīnpūšļa iekaisums
Visbiežāk urīnceļu infekcijas rodas, kad baktērijas nokļūst urīnceļos caur urīnizvadkanālu un turpina vairoties. Lielāko daļu cistīta gadījumu izraisa Escherichia coli baktērijas, taču arī citas baktēriju sugas var būt infekcijas ierosinātājas. Sievietēm bakteriāls urīnpūšļa iekaisums nereti novērojams pēc dzimumakta. Taču arī sievietēm, kas nav seksuāli aktīvas, cistīts var rasties, jo ap dzimumorgāniem dabiski atrodas baktērijas, kas spēj izraisīt infekciju.
Neinfekciozs cistīts
Lai gan visbiežāk cistītu izraisa baktērijas, urīnpūslī iekaisumu var radīt arī dažādi citi faktori. Daži piemēri:
- Intersticiāls cistīts – šis hronisks urīnpūšļa iekaisuma paveids, kas pazīstams arī kā urīnpūšļa sāpju sindroms, rodas neskaidru iemeslu dēļ un parasti skar sievietes. To ir grūti precīzi diagnosticēt un ārstēt.
- Zāļu izraisīts cistīts – dažu medikamentu, piemēram, noteiktu ķīmijterapijas līdzekļu, lietošanas laikā, kad zāļu sabrukšanas produkti organismā izdalās caur urīnpūsli, var attīstīties iekaisums.
- Staru terapijas izraisīts cistīts – pēc apstarošanas iegurņa rajonā var mainīties urīnpūšļa audu struktūra un rasties iekaisums.
- Svešķermeņa izraisīts cistīts – ilgstoša katetra lietošana palielina bakteriālas infekcijas un gļotādas bojājumu risku, kas izraisa urīnpūšļa iekaisumu.
- Ķīmiskās vielas – atsevišķiem cilvēkiem ir īpaša jutība pret dažām vielām, kas atrodas piemēram vannas putās, intīmās higiēnas aerosolos vai spermicīdos. Šādā gadījumā urīnpūslī var rasties alerģiska reakcija ar iekaisumu.
- Cistīts citu slimību gadījumā – nereti urīnpūšļa iekaisums ir kādu citu veselības traucējumu, piemēram, cukura diabēta, nierakmeņu, palielinātas prostatas vai muguras smadzeņu bojājumu sekas.
Urīnpūšļa iekaisuma (cistīta) simptomi
Cistīta pazīmes ir ļoti līdzīgas urīnceļu infekcijai raksturīgajiem simptomiem. Piemēram:
- Bieža urinēšana – rodas nepieciešamība apmeklēt tualeti biežāk nekā parasti, pastāv arī steidzama vēlme urinēt.
- Sāpes vai dedzinošas sajūtas – urinējot iespējamas nepatīkamas sajūtas vai sāpes virs kaunuma kaula, kā arī dedzināšana.
- Urinam tumša krāsa vai spēcīgs aromāts.
Smagākas cistīta infekcijas simptomi
- Drudzis – ķermeņa temperatūra virs 38°C.
- Drebuļi un trīce.
- Vemšana.
- Sāpes sānos – diskomforts vai sāpes vidukļa apvidū, pie nierēm.
Ja novērojat šādas pazīmes, tas var liecināt, ka infekcija izplatījusies līdz nierēm, tāpēc nepieciešama ārsta palīdzība.
Cistīts sievietēm
Sievietēm, it īpaši pusaudžu vecumā un vēlāk, cistīts ir biežāks, jo seksuālā aktivitāte veicina baktēriju nokļūšanu urīnizvadkanālā. Sievietes urīnizvadkanāls ir tikai apmēram 4 centimetrus garš, tāpēc baktērijām ir vieglāk sasniegt urīnpūsli. Sievietes hormonu līdzsvars ietekmē maksts vidi un mikrofloru, tāpēc noteiktos dzīves posmos infekcijas risks palielinās:
- Konkrētās menstruālā cikla fāzēs
- Grūtniecības laikā
- Menopauzes periodā
- Pēc dzemdes pilnīgas izņemšanas
Cistīts vīriešiem un gados vecākiem cilvēkiem
Vīriešiem urīnpūšļa iekaisums biežāk ir sastopams gados. Ja ir urinācijas traucējumi, nereti tas ir saistīts ar priekšdziedzera problēmām. Tāpat cistīts biežāk reģistrēts senioriem, it īpaši, ja vispārējais veselības stāvoklis ir vājāks. Urīnpūšļa katetru vai noteiktu operāciju izmantošana arī palielina risku saslimt ar cistītu.
Cistīts bērniem
Cistīta gadījumā bērniem ir svarīgi veikt rūpīgu izmeklēšanu, jo tas var liecināt par nopietnāku stāvokli, piemēram, urīna atpakaļplūdi (vezikoureterālo refluksu) – urīnpūšļa vārstuļa defektu, kā dēļ urīns spēj atgriezties nierēs.
Kā tiek noteikta šī diagnoze?
Ja rodas aizdomas par urīnpūšļa infekciju, jāvēršas pie ārsta. Cistīta diagnosticēšanai parasti nepieciešams nodot urīna paraugu. Paraugs tiek iegūts ārstniecības iestādē sterilā traukā. Vēlams pirms vizītes tualeti neapmeklēt, lai būtu iespējams iegūt paraugu uz vietas. Galvenokārt veic divus urīna analīžu veidus:
- Urīna analīze – pārbauda urīna izskatu, koncentrāciju un sastāvu.
- Urīna bakterioloģiskais izmeklējums – noskaidro, kādas baktērijas izsauc infekciju un kuriem antibiotikiem tās ir jutīgas.
Ja urīnpūšļa infekcijas atkārtojas, ārsts var nozīmēt papildu pārbaudes, piemēram, nieres attēldiagnostiku vai cistoskopiju, kuras laikā ar speciālu instrumentu apskata urīnpūšļa iekšpusi.
Kā ārstē urīnpūšļa iekaisumu?
Urīnpūšļa infekcijas ārstēšanai parasti tiek lietoti antibiotiku preparāti. Ārsts izvēlas piemērotu antibiotiku atkarībā no urīna pārbaudēs konstatētā baktēriju tipa. Ir īpaši svarīgi izdzert visu ārsta nozīmēto antibiotiku kursu, lai infekcija pilnībā izārstētos. Visbiežāk pielietotie antibiotiku veidi ir:
- Nitrofurantoīns
- Sulfonamīdi
- Amoksicilīns
- Cefalosporīni
- Trimetoprims/sulfametoksazols
- Hinoloni, piemēram, ciprofloksacīns
Ilgtermiņa cistīta profilakse
Dažām sievietēm pēc pirmās cistīta epizodes attīstās zināma imunitāte, un atkārtotas saslimšanas ir retas. Savukārt citām cistīts var atkārtoties bieži. Kaut arī ne visi profilakses ieteikumi ir balstīti uz zinātniskiem pētījumiem, daudzas sievietes atzīst, ka šādi paņēmieni ir palīdzējuši:
- Dodies urinēt uzreiz, tiklīdz parādās vēlme, un centies ilgi neatturēt urīnu.
- Katrā dienā izdzer pietiekami daudz ūdens, lai palīdzētu izskalot urīnceļus.
- Pēc tualetes apmeklējuma noslauki no priekšas uz aizmuguri (no urīnizvadkanāla uz anālās atveres pusi).
- Pirms dzimumakta nomazgā ārējos dzimumorgānus, to pašu iesaki arī partnerim.
- Pēc dzimumakta vēlams urinēt.
- Izvēlies kokvilnas apakšveļu, nevis sintētisku materiālu veļu.
- Ieteicams izvairīties no neilona zeķubiksēm, apspīlētām biksēm vai džinsiem.
- Nelieto aromatizētus izstrādājumus– smaržīgus ziepes, talka pulverus vai dezodorantus dzimumorgānu apvidū.
- Izvairies no burbuļvannām.
- Savlaicīgi ārstē maksts infekcijas, piemēram, rauga sēnītes vai trihomonozi, kas var veicināt cistīta risku.
Dzērvenes cistīta profilaksei
Dzērvenes, īpaši dzērveņu sulas veidā, jau ilgstoši tiek izmantotas urīnceļu infekciju profilaksei. Dzērveņu sastāvā esošas vielas traucē E. coli baktērijām piekļauties urīnceļu sienām. Tomēr jaunākie pētījumi norāda, ka dzērveņu sula nav nozīmīgi efektīva urīnceļu infekciju novēršanā un vairums cilvēku to nevar regulāri lietot ilgtermiņā. Ja lieto dzērveņu sulu, informē ģimenes ārstu, jo tas var ietekmēt noteiktu antibiotiku darbību.
Kā no cistīta izvairīties?
Lielā daļā gadījumu cistītu iespējams novērst ar pareiziem ikdienas paradumiem. Šeit ir būtiskākie ieteikumi:
- Ievēro labu higiēnu – pēc tualetes lietošanas rūpīgi slauki no priekšas uz aizmuguri, savlaicīgi ārstē aizcietējumus vai caureju.
- Dzer pietiekami daudz šķidruma – palielini patērēto šķidruma daudzumu, lai palīdzētu izskalot baktērijas no urīnpūšļa.
- Pēc menopauzes sievietēm vietēji lietojams estrogēna krēms – tas palīdz atjaunot maksts mikrofloru un samazina infekcijas risku. Pirms lietošanas konsultējies ar ārstu par šī līdzekļa piemērotību.
- Maini kontracepcijas līdzekļus – ja urīnpūšļa infekcijas atkārtojas un izmanto diafragmu vai spermicīdu, vēlams izvērtēt citu aizsardzības metožu lietošanu; ja nepieciešams, lieto uz ūdens bāzes lubrikantus.
- Papildlīdzekļi – bezrecepšu piedevas kā D-manoze un dzērvenes dažkārt palīdz samazināt urīnceļu infekciju risku. Ja infekcijas rodas regulāri, konsultējies ar ārstu un apspried profilakses plānu.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
