Urīnceļu infekcija ir bieži sastopama infekcijas slimība, kas var skart jebkuru urīnceļu sistēmas daļu. Visbiežāk to izraisa baktērijas, īpaši Escherichia coli. Galvenās pazīmes ir bieža urinēšanas vēlme, diskomforts vai sāpes urinācijas laikā, kā arī sāpes sānos vai jostas apvidū. Lielākā daļa urīnceļu infekciju tiek ārstētas ar antibiotikām.
Kas ir urīnceļu infekcija?
Urīnceļu infekcija ir slimība, kas ietekmē urīnceļu sistēmu. Šī infekcija var skart dažādas sistēmas daļas:
- Uretrā (uretrīts),
- Nierēs (pielonefrīts),
- Urīnpūslī (cistīts).
Urīns rodas nierēs, kur asinis tiek attīrītas no liekajām vielām un ūdens. Parasti urīns pārvietojas pa urīnceļiem sterili, bet, ja baktērijas nonāk sistēmā, tās var izraisīt infekciju.
Kas ir urīnceļi?
Urīnceļi nodrošina urīna veidošanos un uzkrāšanu. Tajos ietilpst šādi orgāni:
- Nieres – pupas formas orgāni ķermeņa mugurpusē virs gurniem. Parasti cilvēkam ir divas nieres, kurās tiek filtrēts liekais ūdens un atkritumvielas no asinīm, veidojot urīnu. Biežākās atkritumvielas ir urīnviela un kreatinīns.
- Urīnvadi – šauri cauruļveida veidojumi, kas pārnes urīnu no nierēm uz urīnpūsli.
- Urīnpūslis – dobš orgāns, kur uzkrājas urīns līdz izdalīšanas brīdim no organisma.
- Uretra – caurule, pa kuru urīns tiek izvadīts no urīnpūšļa uz ārieni.
Cik izplatītas ir urīnceļu infekcijas?
Urīnceļu infekcijas ir ļoti biežas, īpaši sievietēm un cilvēkiem, kuriem pie dzimšanas noteikts sievietes dzimums. Aptuveni pusei šo personu dzīves laikā būs vismaz viena urīnceļu infekcija. Arī vīrieši, tiem, kam piešķirts vīrieša dzimums, un bērni var inficēties, taču bērniem tās sastāda tikai aptuveni 1–2% gadījumu. Katru gadu ārsti diagnosticē un ārstē 8 līdz 10 miljonus urīnceļu infekciju gadījumu.
urīnceļu infekcijas simptomi
Urīnceļu infekcija izraisa urīnceļu gļotādas iekaisumu, kas var izpausties ar šādām pazīmēm:
- Sāpes sānos, vēdera lejasdaļā, iegurnī vai muguras lejasdaļā,
- Spiediena sajūta iegurņa lejasdaļā,
- Duļķains vai slikti smaržojošs urīns,
- Urinēšanas nesaturēšana,
- Bieža urinēšanās,
- Spēcīga vēlme urinēt,
- Sāpes urinācijas laikā,
- Asinis urīnā.
Citi iespējamie urīnceļu infekcijas simptomi:
- Sāpes dzimumloceklī,
- Izteikts nogurums,
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra,
- Drebuļi,
- Nelabums vai vemšana,
- Psihiska stāvokļa pārmaiņas vai apjukums.
Urīnceļu infekcija ir biežāk sastopama slimība, kas ietekmē urīnceļu sistēmu.
Kādi ir urīnceļu infekcijas simptomi?
Urīnceļu infekcijas rada urīnceļu gļotādas iekaisumu. Šāds iekaisums var izpausties ar šādiem simptomiem:
- Sāpes sānos, vēdera lejasdaļā, iegurņa apvidū vai muguras lejasdaļā,
- Spiediens iegurņa lejasdaļā,
- Duļķains, slikti ožojošs urīns,
- Urīna nesaturēšana,
- Bieža vēlme urinēt,
- Pastāvīgs nepieciešamības urinēt sajūta,
- Diskomforts vai sāpes urinēšanas laikā,
- Asinis urīnā.
Citi urīnceļu infekcijai raksturīgi simptomi var būt:
- Sāpes dzimumloceklī,
- Iztukšotības sajūta,
- Temperatūras paaugstināšanās,
- Drebuļi,
- Nelabums un vemšana,
- Apjukums vai domāšanas traucējumi.
Kā urīnceļu infekcija attīstās?
Urīnceļu infekcijas galvenokārt izraisa mikroorganismi, pārsvarā baktērijas. Visbiežāk tās iekļūst ķermenī caur uretru, kur pēc tam infekcija var izplatīties uz urīnpūsli. Baktērijas spēj izplatīties no urīnpūšļa uz nierēm pa urīnvadiem.
Kāds ir galvenais urīnceļu infekcijas izraisītājs?
Vairāk nekā 90% urīnpūšļa infekciju rada baktērija Escherichia coli, kas parasti dzīvo cilvēka zarnās.
Kuriem cilvēkiem ir lielāka iespēja saslimt ar urīnceļu infekciju?
Ar urīnceļu infekciju var saslimt ikviens, taču lielāks risks ir cilvēkiem ar maksti, jo to urīnizvadkanāls ir īsāks un atrodas tuvāk anālajai atverei, kur visbiežāk sastopamas E. coli baktērijas.
Vai urīnceļu infekcija var rasties no pirkstu pieskārieniem?
Jā, tas ir iespējams. Rokas viegli apaujas ar dažādām baktērijām, pieskaroties virsmām, un vēlāk tās nejauši var tikt pārnestas uz urīnizvadkanālu, piemēram, tualetes apmeklējuma vai dzimumkontakta laikā, tostarp arī ar pirkstu pieskārieniem.
urīnceļu infekcijas noteikšana un ārstēšana
Kā noskaidrot, vai ir urīnceļu infekcija?
Ja izjūtat urīnceļu infekcijai raksturīgus simptomus, jāapmeklē ārsts. Mediķis izvērtēs jūsu veselības stāvokli un anamnēzi, veiks fizisku apskati, kā arī, ja nepieciešams, nozīmēs papildu izmeklējumus, lai apstiprinātu diagnozi.
Kādi izmeklējumi tiek veikti, lai noteiktu urīnceļu infekciju?
Ārsts var rekomendēt šādas pārbaudes:
- Urīna analīze – urīns tiek nodots speciālā traukā, laboratorijā pārbauda, vai nav urīnceļu infekcijai raksturīgu pazīmju, piemēram, nitritu, leikocītu esterāzes vai balto asinsķermenīšu.
- Urīna bakterioloģiskā izmeklēšana – analīzes laikā mēģina laboratoriski noteikt un identificēt baktēriju, kas izraisa infekciju.
Ja ārstēšana nenoved pie rezultāta, ārsts var nozīmēt papildu diagnostiku, lai pārliecinātos par urīnceļu sistēmas veselību:
- Ultrasonogrāfija – attēldiagnostikas metode, kas ļauj apskatīt iekšējos orgānus; tā ir nesāpīga un neprasa īpašu sagatavošanos.
- Datorizētā tomogrāfija – tiek veikta šķērsgriezumu attēlu iegūšanai, izmantojot rentgenstara tehnoloģiju.
- Cistoskopija – procedūra, ar kuras palīdzību caur urīnizvadkanālu ar speciālu instrumentu pārbauda urīnpūšļa stāvokli.
Ārstēšana un kontrole
Kā visefektīvāk ārstēt urīnceļu infekciju?
Labākais risinājums ir vērsties pie ārsta, lai saņemtu nepieciešamo ārstēšanu ar antibiotikām, ko izvēlas atkarībā no infekcijas izraisītāja. Ir svarīgi lietot medikamentus tik ilgi, cik noteicis ārsts, arī tad, ja simptomi izzūd ātrāk.
Kādi antibiotiskie līdzekļi tiek lietoti urīnceļu infekcijas ārstēšanai?
Visbiežāk ārsti urīnceļu infekciju ārstēšanai izraksta šādas zāles:
- Nitrofurantoīns,
- Sulfonamīdi (piemēram, sulfametoksazols/trimetoprims),
- Amoksicilīns,
- Cefalosporīni (piemēram, cefaleksīns),
- Doksiciklīns,
- Fosfomicīns,
- Hinoloni (piemēram, ciprofloksacīns vai levofloksacīns).
Ja infekcija atkārtojas, ārsts var izrakstīt mazāku antibiotiku devu atkārtotas saslimšanas novēršanai.
Vai urīnceļu infekcija var pāriet pašas no sevis?
Vieglas urīnceļu infekcijas reizēm var izzust spontāni, taču vairumā gadījumu nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām. Ja ir drudzis, drebuļi, slikta dūša vai vemšana, antibiotiku lietošana ir obligāta.
Profilakse
Vai ir iespējams izvairīties no urīnceļu infekcijas?
Lai samazinātu urīnceļu infekciju risku, ieteicams ievērot šādus ieteikumus:
- Labas higiēnas ievērošana – būtiski īpaši sievietēm. Pēc vēdera izejas nepieciešams atsevišķi tīrīt no priekšu uz aizmuguri, lai baktērijas no anālās atveres nenonāktu urīnizvadkanālā.
- Pietiekama šķidruma uzņemšana – regulāra ūdens lietošana palīdz izskalot baktērijas no urīnceļiem. Ieteicams dienā izdzert apmēram sešas līdz astoņas glāzes.
- Pareiza urinēšanas biežuma uzturēšana – bieža tualetes apmeklēšana samazina infekcijas iespējamību. Rekomendē urinēt arī pēc dzimumakta.
- Attiecīgas kontracepcijas izvēle – piemēram, diafragmas var palielināt infekciju risku.
- Piemērots apģērbs – brīvi pieguļošs apģērbs un kokvilnas apakšveļa samazina mitruma uzkrāšanos un veicina urīnceļu veselību.
Prognoze
Ko sagaidīt, ja diagnosticēta urīnceļu infekcija?
Lielākā daļa urīnceļu infekciju labi reaģē uz antibiotiku terapiju. Svarīgi ir izdzert visu ārsta nozīmēto zāļu kursu, arī ja simptomi ir pārgājuši.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
