Trīszaru nerva neiralģija ir ilgstoša saslimšana ar sāpju lēkmēm, kas lokalizējas sejas rajonā. Šīs sāpes parasti raisās, ja trīszaru nervs ir bojāts vai iekaisis. Pastāv dažādi ārstēšanas risinājumi – sākot ar medikamentiem un beidzot ar ķirurģiskām procedūrām.
Kas ir trīszaru nerva neiralģija?
Trīszaru nerva neiralģija jeb TN rada ļoti stipru, īslaicīgu sāpes sejā, kas bieži traucē ikdienišķām aktivitātēm. Biežākie cēloņi ir asinsvada spiediens uz trīszaru nervu galvas smadzeņu apakšējā daļā. Šis nervs atbild par maņu impulsu pārnesi uz galvu un seju. Trīszaru nerva neiralģija ietilpst neiropātisko sāpju grupā. Dzīvībai draudi šī slimība nerada, taču var ievērojami pasliktināt dzīves kvalitāti. Parastie ikdienas darbi, piemēram, košļāšana, runāšana, smaidīšana vai zobu tīrīšana, var izraisīt intensīvu sāpju lēkmes, tādējādi problēma ir gan fiziska, gan emocionāla. Lai arī trīszaru nerva neiralģija visbiežāk ir ilgstoša, pastāv dažādas ārstēšanas metodes, kas palīdz simptomus mazināt. Literatūrā šo slimību mēdz saukt arī par tic douloureux.
Kādi ir trīszaru nerva neiralģijas simptomi?
Galvenais trīszaru nerva neiralģijas simptoms ir pēkšņas, ass un intensīvas sejas sāpes, kas visbiežāk aptver tikai vienu sejas pusi. Sāpes var būt līdzīgas elektriskam triecienam vai dūrienam. Lēkmju laikā iespējami arī sejas muskuļu krampji. Periodos starp sāpju uzliesmojumiem var izjust šādus simptomus:
- Dedzinoša sajūta
- Pulsēšana
- Tirpums
- Tupoša, smaga sāpe
Trīszaru nerva neiralģijai ir divas galvenās formas, kas atšķiras pēc sāpju izpausmes rakstura:
- Paroksizmālā TN – raksturīga asas, neprognozējamas sāpju lēkmes, kas ilgst no dažām sekundēm līdz divām minūtēm un papildus var izraisīt dedzināšanu sejā. Starp epizodēm mēdz būt bezsāpju periods, taču kopējais lēkmes ilgums var sasniegt pat divas stundas.
- TN ar pastāvīgām sāpēm – šai formai ir mazāk izteiktas, bet biežākas sāpes. Sāpes ir ilgstošas, bieži durstošas vai dedzinošas, var būt pastāvīgs diskomforts. Šo formu kontrolēt bieži ir grūtāk.
Slimība parasti skar tikai vienu sejas pusi, tomēr atsevišķos gadījumos var tikt iesaistītas abas puses, taču nekad vienlaicīgi. Dažās situācijās neiralģija progresē, sāpes kļūst biežākas un ilgstošākas.
Faktori, kas izraisa trīszaru nerva neiralģijas simptomus
Bieži pat pavisam ikdienišķas kustības vai pieskārieni sejai var izraisīt sāpju uzliesmojumus. Tos visbiežāk provocē tādi faktori kā:
- Skūšanās, kosmētikas uzklāšana vai sejas mazgāšana
- Ēšana un šķidruma uzņemšana
- Zobu tīrīšana, diegošana un mutes skalošana
- Runāšana vai smaidīšana
- Spiediens uz seju, sevišķi vaigu vai žokļa rajonā
- Viegla vēja plūsma vai pieskāriens sejas ādai
Sāpes guļot praktiski nav novērojamas.
Kas izraisa trīszaru nerva neiralģiju?
Tūlītējais iemesls parasti ir spiediens uz trīszaru nervu vai tā bojājums. Medicīnas speciālisti slimību iedala pēc cēloņa:
- Pirmreizēja (klasiskā) TN – izraisīta ar asinsvada spiedienu uz nerva sakni (parasti galvas smadzeņu artērijas). Tas ir galvenais slimības cēlonis.
- Sekundārā TN – rodas citu veselības traucējumu dēļ, piemēram, multiplās sklerozes, audzēja vai asinsvadu anomāliju dēļ. Sekundārā forma ir biežāka gados jaunākiem cilvēkiem un var iesaistīt abas sejas puses. Tās īpatsvars nepārsniedz 15 procentus no visiem gadījumiem.
- Idiopātiskā TN – šī diagnoze tiek noteikta, ja pēc diagnostikas netiek atrasts skaidrs sāpju cēlonis.
Trīszaru nerva neiralģijas riska faktori
Slimības attīstību veicina vairāki apstākļi:
- Paaugstināts asinsspiediens
- Smēķēšana
- Novecošana
- Sievietes dzimums
- Ģenētiska nosliece, ja ģimenē jau ir bijuši TN gadījumi
Kā tiek noteikta trīszaru nerva neiralģijas diagnoze?
Pirmajā etapā ārsts noskaidro pacienta sūdzību raksturu un iepriekšējo veselības stāvokli. Notiek galvas un kakla rajona apskate, kā arī neirologiska izmeklēšana. Diagnoze balstīta uz šādiem kritērijiem:
- Sāpju raksturs
- Konkrētā sejas zona, kurā sāpes jūtamas
- Darbības vai apstākļi, kas izraisa sāpju lēkmes
Tā kā sejas sāpes var būt dažādu slimību simptoms, ārsts novērtē arī iespēju, ka sūdzības izraisa, piemēram, klastera galvassāpes, migrēna, pēctraumatiskas neiralģijas vai temporomandibulārās locītavas traucējumi. Ārsts var rekomendēt magnētiskās rezonanses izmeklējumu, lai noskaidrotu cēloni, piemēram, asinsvadu spiedienu vai audzēja esamību.
Kā tiek ārstēta trīszaru nerva neiralģija?
Ārstēšanas stratēģija ietver zāļu, ķirurģisko procedūru un citu terapijas metožu kombināciju. Bieži nākas izmēģināt vairākas pieejas, lai atrastu efektīvāko risinājumu katram pacientam.
Medikamentoza ārstēšana
Sākotnējā terapija parasti paredz medikamentu lietošanu primāras vai idiopātiskas TN gadījumā. Iespējamie līdzekļi:
- Pretkrampju medikamenti – šīs zāles bloķē sāpju signālus. Visbiežāk lieto karbamazepīnu vai okskarbazepīnu, kas sākotnējā posmā efektīvi palīdz lielākajai daļai pacientu, taču laika gaitā to iedarbība var mazināties. Lieto arī gabapentīnu, pregabalīnu, lamotrigīnu, lakosamīdu, topiramātu un fenitoīnu.
- Baklofēns – muskuļus atslābinošs līdzeklis.
Katram medikamentam ir iespējamās blakusparādības. Ar ārstu tiek izvēlēts piemērotākais risinājums individuāli.
Ķirurģiska ārstēšana
Operācija tiek apsvērta situācijās, ja:
- Medikamenti nespēj pietiekami mazināt simptomus
- Ir konstatēta sekundāra TN, ko izraisa, piemēram, audzējs
Operatīvās metodes pēc sarežģītības un riska atšķiras, tāpēc par iespējām un riskiem nepieciešamas konsultācijas ar speciālistu. Kā galvenās ķirurģiskās iespējas minamas:
- Mikrovaskulārā dekompresija – procedūras laikā atbrīvo trīszaru nervu no asinsvada spiediena. Tā ir visinvazīvākā, toties visefektīvākā metode ilgtermiņā sāpju kontrolei.
- Radiokirurģija – paredz radiācijas staru iedarbību uz trīszaru nerva sakni, lai pārtrauktu sāpju signālu plūsmu. Līdz sāpes mazinās, var paiet vairākas nedēļas.
- Rizotomija – apzināta nerva saknes bojāšana, lai apturētu sāpju signālus. Šai metodei izmanto balona kompresiju, termokoagulāciju vai ķīmiskās injekcijas. Vienmēr seko zināma maņu zuduma un tirpšanas iespēja. Efekts ilgst dažus gadus, taču tā nav ilgstoši efektīva vairumā gadījumu.
- Perifērā neurektomija – trīszaru nerva perifērās atzarojuma pārraušana vai izņemšana. Procedūru iespējams veikt ar injekcijas, grieziena, krioterapijas vai radiofrekvences palīdzību.
Citas ārstēšanas metodes
Kā papildu pieejas sāpes var mazināt arī citas terapijas, ko bieži izmanto kombinācijā ar medikamentiem:
- Botulīna toksīna injekcijas vai nervu blokādes, kas sniedz īslaicīgu atvieglojumu
- Akupunktūra
- Biofeedback terapija
- Psihoterapija
- Joga
- Meditācija
- Aromterapija
Ko sagaidīt, ja tiek diagnosticēta trīszaru nerva neiralģija?
Trīszaru nerva neiralģija dažādi izpaužas katram cilvēkam, un nav iespējams precīzi prognozēt slimības attīstības gaitu. Dažiem pacientiem sāpju lēkmes var atkārtoties nedēļu vai mēnešu garumā, kam seko periods bez sāpēm. Citi izjūt nepārtrauktas, fonā esošas sāpes kopā ar lēkmēm. Pastāv risks, ka ar laiku sāpju biežums un stiprums palielināsies. Medikamentu efektivitāte laika gaitā var samazināties, tādēļ ir būtiski regulāri konsultēties ar ārstu, lai novērtētu ārstēšanas taktiku un nepieciešamības gadījumā to mainītu. Dzīvot ar pastāvīgām sāpēm nav nepieciešams.
Iespējamās komplikācijas
Izteiktas TN sāpes var negatīvi ietekmēt gan psihisko veselību, gan ikdienu. Cilvēkiem ar šo slimību var veidoties:
- Depresija
- Tieksa uz trauksmi
- Izolēšanās no sabiedrības
Ir svarīgi meklēt atbalstu, ja TN sāk atstāt iespaidu uz mentālo veselību. Konsultējieties ar ģimenes ārstu vai psihologu. Turklāt arī ilgstoša farmakoterapija var izraisīt blakusparādības, piemēram, kaulu blīvuma samazināšanos. Ķirurģiskās ārstēšanas gadījumā iespējamas tādas komplikācijas kā pastāvīgs nejutīgums sejā.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
