Transvaginālā ultrasonogrāfija ir attēlveidošanas metode, kuras pamatā ir augstas frekvences skaņas viļņi, lai attēlotu iegurņa orgānus, tostarp dzemdes kaklu, dzemdi, olvadus un olnīcas. Šī izmeklēšana ir noderīga iekšējo struktūru izpētei un iespējamu noviržu noteikšanai iegurņa zonā. Turklāt transvaginālo ultrasonogrāfiju izmanto, lai apstiprinātu vai novērotu grūtniecības norisi.
Kad tiek veikta transvaginālā ultrasonogrāfija?
Ja parādās tādi simptomi kā iegurņa sāpes vai neparasta asiņošana no maksts, ārsts var nozīmēt transvaginālo ultrasonogrāfiju. Šī metode ļauj noteikt, vai ir cistas, audzēji, miomas, polipi, iegurņa iekaisuma procesi vai ļaundabīgi veidojumi. Izmeklējums var atklāt arī neauglības iemeslus un pazīmes, kas liecina par ārpusdzemdes grūtniecību vai spontāno abortu. Gadījumos, kad paciente ir grūtniece, ārsts nereti nozīmē šo izmeklējumu pirmajā trimestrī, lai:
- Apstiprinātu grūtniecību;
- Pārliecinātos, ka grūtniecība ir dzemdē, un izslēgtu ārpusdzemdes grūtniecību;
- Novērtētu gestācijas vecumu;
- Kontrolētu augļa sirdsdarbību;
- Atklātu iespējamas spontānā aborta vai priekšlaicīgu dzemdību pazīmes;
- Diagnozētu grūtniecības gaitā radušās problēmas, kā, piemēram, placenta previa;
- Konsultētu par ginekoloģiskiem traucējumiem, kas var parādīties grūtniecības laikā.
Transvaginālās ultrasonogrāfijas ierobežojumi un iespējamie riski
Šī izmeklēšanas metode ir uzskatāma par drošu. Skaņas viļņi, ko izmanto iegurņa attēlu iegūšanai, neapdraud ne pacienti, ne augli grūtniecības laikā. Dažos gadījumos iespējama neliela neērtības sajūta vai spiediens, un var rasties nelielas izdalījumi no maksts. Šie simptomi lielākoties izzūd diennakts laikā. Izmeklējumu var veikt arī menstruāciju vai grūtniecības laikā. Taču noteikts šīs metodes veids – sonohisterogrāfija – nav ieteicams, ja pacientei ir grūtniecība vai iegurņa iekaisuma slimība.
Transvaginālās ultrasonogrāfijas procedūras norise
Pirms procedūras
Nav nepieciešams izvairīties no ēdiena vai dzērieniem. Jāievēro ārsta norādījumi, vai uz izmeklējumu ierasties ar tukšu, daļēji uzpildītu vai pilnu urīnpūsli.
Procedūras laikā
Paciente atrodas guļus pozīcijā uz muguras, kājas novietojot balstos. Ultrasonogrāfijas zonde tiek pārklāta ar aizsargplēvi un ieziesta ar želeju, pēc tam uzmanīgi ievadīta makstī, lai no dažādiem leņķiem iegūtu iegurņa dobuma attēlus. Procedūra nav sāpīga, taču iespējama nepatīkama sajūta vai spiediens zondes ievadīšanas laikā. Izmeklējuma ilgums ir no 15 līdz 60 minūtēm. Dažos gadījumos ārsts var papildus nozīmēt vēdera dobuma ultrasonogrāfiju vai sonohisterogrammu.
Pēc procedūras
Ārsts pārrunās rezultātus un izvēlēsies piemērotāko ārstēšanu. Ja ar iegūtajiem datiem nepietiek galīgai diagnozei, var tikt ieteikti papildus izmeklējumi.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kāda ir atšķirība starp transvaginālo un transabdominālo ultrasonogrāfiju? Transvaginālais izmeklējums nodrošina detalizētāku gļotādas un orgānu attēlu iegurņa dobumā, salīdzinot ar transabdominālo ultrasonogrāfiju. Ja transvaginālo izmeklējumu nav iespējams veikt, piemēram, grūtniecēm ar placenta previa vai jaunām meitenēm, kurām nav vēl bijušas menstruācijas, alternatīva ir transabdominālā vai transrektālā ultrasonogrāfija.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
