Tīklenes atslāņošanās ir akūta situācija, kas rodas, kad tīklene – plāns šūnu slānis acu aizmugurē – atdalās no tai paredzētās vietas. Šādā gadījumā tīklenes šūnas tiek nošķirtas no asinsvadu slāņa, kas apgādā tās ar skābekli un svarīgām barības vielām. Ja šo stāvokli laikus neārstē, tas var novest pie pastāvīga redzes zuduma skartajā acī. Cilvēki, kuriem attīstās tīklenes atslāņošanās, var pēkšņi novērot peldošus plankumus, mirgojošas gaismas un redzes pasliktināšanos. Ieteicams pēc iespējas ātrāk apmeklēt acu ārstu.
Kādi ir tīklenes atslāņošanās simptomi
Šī stāvokļa attīstību parasti neslēdz sāpes, un var rasties šādi simptomi:
- Aizmiglojums redzē
- Gaismas uzplaiksnījumi vienā vai abās acīs
- Pamazām vājināta perifērā jeb sānu redze
- Ēnojošs aizsegs redzes laukā, kas atgādina aizvilktu aizkaru
- Strauja peldošu plankumu vai sīku ēnu parādīšanās redzamības laukā
Kad nepieciešams vērsties pie ārsta
Lai novērstu neatgriezenisku redzes bojājumu, ir svarīgi nekavējoties apmeklēt ārstu, ja pamanāt jebkuru no iepriekš minētajiem tīklenes atslāņošanās simptomiem.
Tīklenes atslāņošanās iemesli
Izšķir trīs galvenos tīklenes atslāņošanās veidus:
- Regmatogēna atslāņošanās – tā ir visbiežāk sastopamā forma, kas veidojas, tīklenei atdaloties no acs pamatnes audiem. Tas rada caurumu vai plīsumu, pa kuru zem tīklene sakrājas šķidrums. Šķidruma uzkrāšanās izraisa asins piegādes pārtraukumu un traucē tīklenes funkcijas, kā rezultātā zūd redze. Regmatogēnas atslāņošanās bieži iemesls ir ar vecumu saistītas izmaiņas – acs iekšpusē esošais gēlveida materiāls kļūst šķidrāks, un, tam atdaloties no tīklene, var rasties plīsumi.
- Traktīva atslāņošanās – šī veida atslāņošanās attīstās, kad uz tīklenes virsmas izveidojas rētaudi. To biežāk novēro cilvēkiem ar nekontrolētu cukura diabētu vai citām līdzīgām saslimšanām.
- Eksudatīvā atslāņošanās – šis atslāņošanās variants rodas, ja zem tīklene sakrājas šķidrums, taču nav caurumu vai plīsumu. To var izraisīt acu traumas, audzēji, iekaisuma procesi vai ar vecumu saistīta dzeltenās vietas deģenerācija.
Tīklenes atslāņošanās riska faktori
Paaugstinātu risku saslimt ar tīklenes atslāņošanos var radīt šādi faktori:
- Vecums
- Tīklenes atslāņošanās gadījumi ģimenē
- Augstas pakāpes tuvredzība
- Anamnēzē jau bijusi tīklenes atslāņošanās kādā no acīm
- Nopietni acu ievainojumi pagātnē
- Citas acu slimības, piemēram, retinoshīze, uveīts vai tīklenes deģenerācija
Tīklenes atslāņošanās diagnostika
Lai noteiktu tīklenes atslāņošanos, ārsts izmanto vairākas izmeklēšanas metodes:
- Tīklenes apskate – ārsts rūpīgi pārbauda acs aizmugurējo daļu, lai noteiktu plīsumus, caurumus vai tīklene atdalīšanos.
- Ultraskaņas izmeklējums – šo metodi lieto, ja acī ir asiņošana, kas apgrūtina apsekošanu ar citiem paņēmieniem.
Tīklenes atslāņošanās ārstēšanas iespējas
Terapijas izvēle ir atkarīga no konstatētās patoloģijas veida un apjoma.
- Tīklene plīsuma gadījumā – ja konstatēts caurums vai plīsums, kas vēl nav pāraudzis atslāņošanos, ārsts var piedāvāt ambulatoras procedūras:
-
- Lāzerprocedūra (fotokoagulācija)
- Krioterapija jeb apstrāde ar zemu temperatūru
- Ja tīklene jau atdalījusies, vairumā gadījumu nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, kuru rekomendē veikt tuvāko dienu laikā. Operācijas veids ir atkarīgs no atslāņošanās apjoma un smaguma. Iespējamās procedūras:
- Pneimatiskā retinopeksija – acī tiek iepūsts gaiss vai gāze, kas aptur šķidruma ieplūdi aiz tīklene
- Sklerāla nospieduma operācija – acs sieniņa tiek ievirzīta uz iekšu, lai samazinātu gēlveida materiāla vilkmi uz tīkleni
- Vitrektomija – tiek izņemts un aizstāts šķidrums, kas atrodas acs iekšpusē
Sagatavošanās vizītei
Pirms ārsta apmeklējuma ieteicams:
- Sagatavot savu simptomu aprakstu
- Atzīmēt svarīgu informāciju par savu veselību
- Noskaidrot, vai pirms vizītes ir kādi ierobežojumi
- Izveidot jautājumu sarakstu, ko iecerēts uzdot ārstam
Konsultācijas laikā ārsts var uzdot šādus jautājumus:
- Kādus simptomus jūtat
- Kad simptomi sākās
- Cik izteikti ir simptomi
- Vai bijusi acu trauma, iekaisums vai operācija
- Vai diagnosticēts, piemēram, cukura diabēts vai citas veselības problēmas
- Vai ģimenē jau pieredzēti tīklenes atslāņošanās gadījumi
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
