Neitrofīli ir svarīga imūnsistēmas sastāvdaļa, palīdzot ķermenim cīnīties ar infekcijām un veicinot brūču sadzīšanu. Tie ir visizplatītākie leikocīti jeb balto asins šūnu veids organismā. Absolūtais neitrofīlu daudzums asins analīzē ļauj noteikt, vai šūnu līmenis atrodas normas robežās, vai arī tas ir paaugstināts vai pazemināts.
Kas ir neitrofīlu funkcijas?
Imūnsistēma darbojas kā ķermeņa aizsargs, novēršot baktēriju un vīrusu iekļūšanu organismā. Balto asins šūnu attīstība sākas kaulu smadzenēs, kur tās nogatavojas un vēlāk, tostarp neitrofīli, eosinofīli un bazofīli, caur asinsriti un audumiem nonāk līdz iekaisuma vai infekcijas perēklim. Infekcijas gadījumā neitrofīli ir pirmās šūnas, kas reaģē, notver un iznīcina mikroorganismus, izveidojot lamatas un absorbējot tos. Šī procesa laikā organismā rodas iekaisuma pazīmes, piemēram, apsārtums un pietūkums, kamēr neitrofīli uzsāk bojāto audu atjaunošanu un brūču dziedināšanu.
Kur organismā atrodas neitrofīli?
Šīs šūnas veidojas kaulu smadzenēs un kustas pa ķermeni caur asinīm, audumiem un limfmezgliem.
Kā izskatās neitrofīli?
Neitrofīli ir caurspīdīgas, sfēriskas šūnas, kas miera stāvoklī ir noapaļotas. Infekcijas laikā to forma mainās. Novērošanai mikroskopā tiek izmantoti krāsvielu preparāti, kas padara šūnas redzamas. Neitrofīli ir visbiežāk sastopamais leikocītu veids, tie veido apmēram 50–80 % no visām baltajām asins šūnām. Kopumā balto asins šūnu īpatsvars organismā ir aptuveni 1 % no visām ķermeņa šūnām.
Kā veidojas neitrofīli?
Šūnu veidošanās notiek kaulu smadzeņu mīkstajos audos, pēc tam tās migrē caur asinsvadiem uz audiem un asinsriti.
Kādi ir biežākie neitrofīlu līmeņa traucējumi?
Lai ķermenis spētu normāli darboties, neitrofīlu daudzumam asinīs jābūt noteiktā diapazonā. Šūnu pārsniegums vai trūkums var izraisīt attiecīgus veselības traucējumus. Visbiežāk sastopamās saslimšanas ir:
- Neitropēnija: pazemināts neitrofīlu daudzums, kas izraisa pietūkumu un atkārtotas infekcijas. Cēloņi var būt onkoloģiska ārstēšana, autoimūnas slimības vai infekcijas.
- Neitrofīlija: palielināts neitrofīlu daudzums, kas bieži rodas baktēriju izraisītas infekcijas rezultātā. Šādā gadījumā vēl nenobrieduši neitrofīli priekšlaicīgi izdalās no kaulu smadzenēm asinsritē.
Kādi ir izplatītie neitrofīlu traucējumu simptomi?
Šādu veselības stāvokļu pazīmes var būt:
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- Atkārtotas infekcijas.
- Čūlas.
- Pietūkums.
Kāpēc var palielināties neitrofīlu līmenis?
Bieži vien neitrofīlu daudzums paaugstinās, lai palīdzētu ķermenim atveseļoties pēc traumām, piemēram, pēc kaulu lūzuma vai smagiem apdegumiem. Ja pēc atveseļošanās līmenis neatjaunojas normas robežās, tas var radīt nopietnākas sekas veselībai. Neitrofīlu palielināšanās var būt saistīta ar:
- Infekcijām.
- Iekaisuma procesiem.
- Traumām.
- Atsevišķām leikēmijas formām.
- Noteiktu medikamentu blakusparādībām.
Kāpēc samazinās neitrofīlu daudzums?
Zems neitrofīlu skaits, jeb neitropēnija, rodas, ja šūnas tiek iznīcinātas ātrāk nekā tās spēj saražot kaulu smadzenes. Iespējamie iemesli:
- Infekcijas (piemēram, vīrusu hepatīts, tuberkuloze, sepse, Laimas slimība).
- Ķīmijterapija.
- Kaulu smadzeņu darbības traucējumi (leikēmija).
- Vitamīnu, piemēram, B12, folskābes vai vara deficīts.
- Autoimūnas saslimšanas (Krona slimība, vilkēde, reimatoīdais artrīts).
Kāds ir normāls neitrofīlu līmenis?
Absolūtais neitrofīlu daudzums nosaka šūnu skaitu asins paraugā. Normālais diapazons pieaugušajiem ir 2500–7000 šūnas vienā mikrolitrā asiņu. Rādītāji ārpus šīs robežas var liecināt par veselības traucējumiem.
Kādi izmeklējumi tiek veikti neitrofīlu veselības pārbaudei?
Lai novērtētu neitrofīlu stāvokli, izmanto šādus testus:
- Pilna asins aina: šajā izmeklējumā tiek analizēti asins šūnu daudzumi un sastāvs, kas palīdz novērtēt kopējo veselības stāvokli un noteikt dažādas veselības problēmas.
- Absolūtais neitrofīlu skaits: mēra tieši neitrofīlu daudzumu asins paraugā.
- Kaulu smadzeņu biopsija: ļauj novērtēt šūnu veidošanos un izskaitļot, cik labi funkcionē kaulu smadzenes. Speciālists paņem nelielu smadzeņu paraugu, lai izmeklētu, vai tiek ražotas pietiekami daudz veselīgu šūnu vai pastāv noteiktas veselības problēmas.
Kādi ir biežākie ārstēšanas veidi pie neitrofīlu traucējumiem?
Galvenie terapijas varianti, ja šūnu daudzums ir pārāk augsts vai zems, ir:
- Antibiotiku lietošana.
- Kaulu smadzeņu transplantācija.
- Medikamentu nomaiņa vai pārtraukšana, ja tie ietekmē šūnu daudzumu.
- Kortikosteroīdi imūnās sistēmas traucējumu gadījumā.
- Pamata slimību ārstēšana, kas izraisa šūnu līmeņa izmaiņas.
- Balto asins šūnu pārliešana.
Kā paaugstināt neitrofīlu daudzumu?
Zema neitrofīlu līmeņa gadījumā sadarbībā ar ārstu var uzsākt dažādas korekcijas, piemēram:
- Mainīt ķīmijterapijas intensitāti vai iedalījumu laikā.
- Veikt balto asins šūnu pārliešanu.
- Pārtraukt lietot zāles, kas izraisa zemu asins šūnu skaitu.
- Lietot antibiotikas vai citus medikamentus, kas stimulē jaunpienākušo asins šūnu veidošanos.
Kā iespējams samazināt neitrofīlu līmeni?
Neitrofīlu daudzums dabīgi palielinās cīņas ar infekciju laikā. Ja tas ir pastāvīgi pārsniegts, ārsts noteiks un ārstēs iespējamu infekciju vai novērtēs reakciju uz medikamentiem. Infekcijas ārstēšanai visbiežāk izmanto antibiotikas.
Kā saglabāt neitrofīlu līmeni normā?
Lai novērstu infekcijas risku un šūnu līmeņa svārstības, ir svarīgi:
- Ievērot personīgo higiēnu.
- Katrā gada sezonā vakcinēties pret gripu.
- Izvairīties no kontakta ar slimām personām.
- Uzturā iekļaut sabalansētu un veselīgu pārtiku.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
