Ja pēkšņi kaut kur ķermenī parādās sāpes, nespēks vai jutības zudums bez acīmredzama cēloņa, piemēram, sasituma vai iekaisuma, tas var liecināt par neiropātiju. Šī slimība rodas, kad nervi tiek bojāti, zaudē savu funkcionalitāti, un vairs nespēj pilnvērtīgi nodrošināt elektrisko impulsu pārraidi.
Kas ir neiropātija
Neiropātija ir vispārīgs apzīmējums nervu bojājumam vai traucējumiem. Visbiežāk tā izpaužas ar sāpēm, tirpšanu, nejutīgumu vai durstošām sajūtām, kas nereti nav saistītas ar ārēji redzamiem ievainojumiem. Perifērie nervi nodrošina informācijas nodošanu starp centrālo nervu sistēmu un dažādām ķermeņa daļām, koordinē visu organisma sistēmu darbu, kā arī nodrošina sajūtas un kustības. Tie ļauj cilvēkam uztvert pieskārienu, notiekošā temperatūru, priekšmetu tekstūru, kā arī regulē muskuļu darbību un iekšējo orgānu funkcijas. Galvenās nervu sistēmas funkcionālās vienības ir nervu šūnas jeb neironi. Tie ģenerē un nodod elektriskos signālus starp orgāniem, muguras smadzenēm un smadzenēm, kā arī atpakaļ. Neironi veido garas ķēdes un ar izaugumu palīdzību kopā veido nervu šķiedras — nervus, kas ir šo šķiedru kūlīši. Dažus nervus sedz mielīna apvalks, kas pasargā no bojājumiem un veicina ātrāku elektrisko impulsu pārvietošanos. Mielīns aptver tās šķiedras, kas atbild par steidzamu signālu nodošanu smadzenēm, piemēram, lai ziņotu, ka virsma ir pārāk karsta, un tās, kas vada kustības. Nervu šķiedru gali, kas izvietoti audos vai orgānos, sauc par nervu galiem. Tās uztver un pārsūta informāciju par kairinājumiem, kas rodas ārējo faktoru vai iekšējo procesu iespaidā, un vada šo informāciju tālāk uz smadzenēm. Kad nervi tiek bojāti, piemēram, traumas, infekcijas, vielmaiņas traucējumu vai nospiešanas rezultātā, tie var vairs pareizi neuztvert vai nepārsūtīt kairinājumus. Šādā situācijā cilvēkam var rasties dedzinoša vai tirpstoša sajūta bez īsta ārēja iemesla, vai arī sāpes kā atbildes reakcija uz vieglu pieskārienu. Viena no biežāk sastopamajām neiropātijas izpausmēm ir karpālā kanāla sindroms, kas rodas, ja bieži un atkārtoti tiek veikti rokas kustību modeļi, piemēram, strādājot ar datorpeli. Šādos gadījumos tiek traucēts viens no plaukstas nerviem, kā dēļ rodas sāpes, tirpšana, nejutīgums un vājums plaukstā un pirkstos. Tomēr neiropātiju neizsauc tikai mehāniķisks bojājums — šai slimībai var būt arī daudzi citi iemesli un izpausmes veidi.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
