Perkutānā koronārā intervence jeb balona angioplastija ir bieži izmantota procedūra, kas palīdz atjaunot asins plūsmu nosprostotās artērijās. Šī metode ir ieteicama pacientiem, kuru asinsvados ir uzkrājušās nogulsnes no taukiem, kalcija vai holesterīna. Tāpat procedūra ir efektīva arī pēc sirdslēkmes.
Kas ir perkutānā koronārā intervence?
Perkutānā koronārā intervence jeb balona angioplastija ir minimāli invazīva metode, kas paredzēta nosprostotu artēriju ārstēšanai. Koronārās artērijas piegādā ar skābekli bagātu asiņu sirds muskuļiem. Ja artērijās veidojas tauku, holesterīna vai kalcija uzkrājumi, tiek traucēta asinsrite, kas var radīt elpas trūkumu un sāpes krūtīs. Šī procedūra palīdz atvērt aizsprostotu artēriju un mazināt simptomus. Parasti operāciju veic invazīvais kardiologs. Procesa laikā caur nelielu iegriezumu plaukstas locītavā vai cirkšņos tiek ievadīts katetrs ar stentu un balonu, kuru vada līdz slēgtajai koronārajai artērijai. Šie nogulumi tiek dēvēti par aterosklerozi, kas palielina sirds un asinsvadu slimību risku un samazina asiņu pieplūdi sirdij un citiem orgāniem. Kad ateroskleroze būtiski ierobežo koronārās artērijas caurlaidību, veidojas sirdij nepieciešanās skābekļa deficīts, kas izpaužas kā stenokardija. Perkutānā koronārā intervence ir galvenā terapija pacientiem ar sašaurinātām artērijām aterosklerozes dēļ, kā arī tā ir svarīga dzīvības glābšanas procedūra pēc akūta miokarda infarkta. Kardiologs izvērtēs aizsprostojumu skaitu, sirds muskuļa stāvokli, pacienta vecumu un esošās sirds vai citas slimības, lemjot par šīs procedūras nepieciešamību.
Ko sagaidīt?
Pirms procedūras
Jūs saņemsiet informāciju par nepieciešamajiem sagatavošanās pasākumiem. Jāievēro pirmsprocedūras badošanās vismaz 4–6 stundas. Ja lietojat antikoagulantus, šīs zāles būs īslaicīgi jāpārtrauc, lai mazinātu asiņošanas risku manipulācijas laikā. Pirms perkutānās koronārās intervences tiks ievadīti sedatīvi līdzekļi – jūs nejutīsit sāpes, bet netiksiet iemidzināti. Tiks uzstādīta intravenoza pieeja zāļu ievadei, ja tās nepieciešamas. Sirds darbība procedūras laikā tiks kontrolēta, un pirksta galā vai ausī pievienos īpašu sensoru, lai izmērītu skābekļa līmeni asinīs.
Procedūras laikā
Intervences laikā kardiologs caur nelielu griezumu ievadīs katetru ar deflētu balonu galā, virzot to uz sirdi. Pēc katetra ievadīšanas izmantos kontrastvielu, kas ļauj ar rentgena palīdzību skaidri redzēt aizsprostoto asinsvadu. Tad ārsts piepūtīs balonu, paplašinot sašaurināto artēriju un uzlabojot asinsriti. Visbiežāk tiek izmantots arī stents, kas palīdz uzturēt artērijas vaļā. Pēc tam, kad instruments ar iztukšotu balonu ir izņemts, griezums tiek aizvērts. Visa procedūra vidēji ilgst apmēram 30 minūtes, sarežģījumu gadījumā to var būt nepieciešams veikt līdz divām stundām.
Pēc procedūras
Pēc procedūras jūs tiksiet pārvietots uz novērošanas telpu. Novērošanas periods ir atkarīgs no jūsu veselības stāvokļa, taču tas parasti ilgst 2 līdz 6 stundas. Ap katetra ievietošanas vietu var parādīties zilumi un nelielas sāpes krūtīs. Tāpat ir ieteicams, lai kāds atved jūs mājās, jo pirmajās 24 stundās pēc procedūras nav atļauts braukt ar automašīnu vai citiem transporta līdzekļiem.
Pki ieguvumi un iespējamie riski
Pki ieguvumi:
- Uzlabota asinsrite sirdī
- Samazinās simptomi – sāpes krūtīs un elpas trūkums, kas saistīti ar nosprostotu artēriju
Iespējamie pki riski:
- Asiņošana, asinsizplūdumi vai infekcija katetra ievietošanas vietā
- Asins recekļi stenta iekšpusē var izraisīt sirdslēkmi
- Insults, ko izraisa asins receklis vai embolija
- Aterosklerozes atkārtošanās
- Asinsvada bojājums, piemēram, plīsums vai pārraušana
Atveseļošanās periods
Pēc procedūras mazgāties var jau vienu vai divas dienas pēc tās. Nedēļas laikā iespējams atgriezties pie mērenām fiziskām aktivitātēm – staigāšana, peldēšana vai treniņi uz stacionāra velotrenažiera var būt noderīgi sirds stiprināšanai. No aktivitātēm, kur nepieciešama celšana vai stumšana ar roku, kā arī smagas fiziskās slodzes vai sportošanas, sākotnēji jāizvairās. Ārsts var izrakstīt asins sarecēšanu mazinošas zāles, lai samazinātu trombu risku atveseļošanās laikā. Svarīgi precīzi sekot ārsta norādījumiem par medikamentu lietošanu.
Kad nepieciešama ārsta palīdzība
Ja pēc procedūras novērojat kādu no šiem simptomiem, nekavējoties vērsieties pie ārsta:
- Asiņošana, izdalījumi, vēsuma sajūta vai jutības zudums katetra ievietošanas vietā
- Elpas trūkums
- Sāpes krūtīs
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra vai drebuļi
- Ģībonis
- Palielinātas sāpes plaukstas vai cirkšņa apvidū
- Tūskas, kas nepāriet
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
