Nilotinibs tiek izmantots konkrētas asins vēža formas – hroniskas mieloleikozes – ārstēšanai. Šīs zāles darbojas, kavējot vai apturot vēža šūnu augšanu organismā.
kā lietot tasigna
Pirms sākt lietot nilotinibu, kā arī katrā gadījumā, kad saņemat atkārtotu izrakstu, rūpīgi izlasiet informatīvo lapu, ko izsniedzis farmaceits. Ja rodas jautājumi, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Lietojiet šo zāļu kapsulas mutiski, tukšā dūšā, atbilstoši ārsta norādījumiem, parasti divas reizes dienā ar 12 stundu intervālu. Kapsulu norijiet veselu, uzdzerot ūdeni, to nebojājot un nekošļājot. Kapsulu nedrīkst atvērt vai sadalīt. Nav ieteicams ēst vismaz divas stundas pirms un vienu stundu pēc devas lietošanas. Nilotiniba lietošana kopā ar ēdienu var paaugstināt tā koncentrāciju asinīs un palielināt nopietnu blakusparādību risku. Ja kapsulu nevar norīt, to iespējams atvērt un saturu iebert vienā tējkarotē ābolu biezeņa; šo maisījumu jālieto nekavējoties (ne vēlāk kā pēc 15 minūtēm), izmantojot tikai vienu tējkaroti biezeņa un nesajaucot ar citiem pārtikas produktiem. Nelietojiet greipfrūtus un no tiem izgatavotus dzērienus, ja vien ārsts vai farmaceits nav devis īpašu atļauju, jo tie var palielināt blakusparādību risku. Papildu informācijai konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Ārstēšanas gaitā jālieto pietiekami daudz šķidruma, ja vien ārsts nav norādījis citādi. Ja lietojat kuņģa skābes samazinošas zāles, tās jālieto 2 stundas pirms vai 2 stundas pēc nilotiniba. H2 receptoru blokatorus (piemēram, cimetidīnu vai famotidīnu) vajadzētu lietot 10 stundas pirms vai 2 stundas pēc nilotiniba lietošanas. Devu piemēro individuāli, ņemot vērā veselības stāvokli, ārstēšanas atbildi, laboratorisko izmeklējumu rezultātus un citu zāļu lietošanu, tāpēc informējiet ārstu un farmaceitu par visiem lietotajiem līdzekļiem, tostarp uz receptes un bez receptes izrakstītus medikamentus un augu preparātus. Bērniem devu nosaka pēc ķermeņa svara. Devu nedrīkst palielināt un zāles nevajadzētu lietot biežāk nekā norādīts – tas ārstēšanas procesu nepaātrinās, bet ievērojami palielinās nopietnu blakusparādību iespējamību. Tā kā šīs zāles var uzsūkties caur ādu un elpceļiem un ir kaitīgas vēl nedzimušam bērnam, grūtniecēm vai sievietēm, kuras varētu būt stāvoklī, nav ieteicams pieskarties nilotinibam vai ieelpot kapsulu putekļus.
blakusparādības
Informāciju par drošību skatiet arī attiecīgajā sadaļā. Var rasties slikta dūša, vemšana, galvassāpes, nogurums, aizcietējums vai caureja. Ja šie simptomi nepāriet vai pastiprinās, sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. Lietojot šo medikamentu, iespējamas arī nopietnākas nevēlamas reakcijas, taču ārsts ir izvērtējis, ka ieguvums pārsniedz risku, un rūpīga uzraudzība palīdz mazināt iespēju tām attīstīties. Nilotinibs samazina kaulu smadzeņu darbību, rezultātā asins analīzēs var samazināties eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaits. Tas var veicināt anēmijas attīstību, samazināt aizsardzību pret infekcijām vai palielināt zilumu un asiņošanas iespējamību. Nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja novērojat šādus simptomus: neparasts nogurums, bāla āda, pastāvīgs kakla iekaisums, paaugstināta temperatūra, drebuļi, viegli veidojošies zilumi vai asiņošana (tostarp asiņainas vai ļoti tumšas fekālijas). Dažos gadījumos nilotiniba lietošana var izraisīt blakusparādības, kas saistītas ar strauju audzēja šūnu sadalīšanos (audzēja līzes sindroms). Šādās situācijās ārsts var nozīmēt papildu zāles un ieteikt dzert daudz šķidruma. Ja parādās sāpes muguras lejasdaļā vai sānos, apgrūtināta urinācija, rozā vai asiņains urīns, ievērojami samazināts urīna daudzums, muskuļu krampji vai vājums, steidzami konsultējieties ar ārstu. Nekavējoties ziņojiet ārstam, ja rodas citas nopietnas blakusparādības, piemēram: spēcīgas vēdera vai lejasdaļas sāpes, sāpes kājās vai locītavās, pietūkums rokās, kājās vai pēdās, pēkšņs vai liels svara pieaugums, pastiprinātas slāpes vai biežāka urinācija (ieskaitot paaugstinātu glikozes līmeni asinīs), pazīmes, kas liecina par aknu darbības traucējumiem (nepārtraukta slikta dūša vai vemšana, apetītes zudums, sāpes vēderā vai lejasdaļā, ādas vai acu dzelte, tumšs urīns).
- Ja radušās īpaši smagas blakusparādības, nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība. Pie šādiem simptomiem pieder: strauja, intensīva vai neregulāra sirdsdarbība, stiprs reibonis, ģībonis, krampji, infarkta pazīmes (sāpes krūtīs, žoklī vai kreisajā rokā, elpas trūkums, pastiprināta svīšana), insulta simptomi (vienas ķermeņa puses vājums, runas traucējumi, pēkšņi redzes traucējumi, apjukums), smadzeņu asiņošanas pazīmes (pēkšņas stipras galvassāpes, pēkšņas izmaiņas redzē, apjukums, samaņas zudums), asinsrites traucējumi apakšējās ekstremitātēs (nejutīgums vai sāpes kājās, sāpes pie fiziskām aktivitātēm, ierobežots staigāšanas attālums).
- Ļoti smaga alerģiska reakcija pret šo medikamentu ir reta, tomēr nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja parādās izsitumi, nieze vai tūska (īpaši sejas, mēles vai rīkles apvidū), spēcīgs reibonis vai apgrūtināta elpošana.
Minētais saraksts neaptver visas iespējamās blakusparādības. Ja pamanāt tādu ietekmi, kas iepriekš nav uzskaitīta, sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. Konsultējieties ar ārstu, ja nepieciešama papildu informācija vai ieteikumi par blakusparādībām. Latvijā par blakusparādībām iespējams ziņot Zāļu valsts aģentūrai.
Licencēta farmaceite ar farmācijas doktora grādu (PharmD), iegūtu Ziemeļkarolīnas Universitātē Čapelhilā – vienā no vadošajām farmācijas augstskolām ASV. Vairāk nekā 10 gadu starptautiskās pieredzes laikā Austra ir strādājusi gan akadēmiskajā, gan klīniskajā vidē – no pētījumiem slimnīcās līdz personalizētu zāļu terapijas plānu izstrādei.
Viņa specializējas farmakogenomikā, zāļu mijiedarbības novēršanā un hronisku slimību farmaceitiskajā pārvaldībā. Šobrīd Austra strādā kā konsultējošā farmaceite prestižā klīnikā Bostonā un aktīvi piedalās zinātnisko publikāciju veidošanā, kā arī iesaistās jauno farmācijas speciālistu sagatavošanā.
