Ja bērns kļūst nemierīgs, nedaudz paaugstinās ķermeņa temperatūra, parādās iekaisis kakls un nepatīkama elpa, tas var norādīt uz stomatītu. Šajā rakstā var iepazīties ar šīs slimības cēloņiem, raksturīgām pazīmēm un galvenajām ārstēšanas un profilakses metodēm.
Stomatīta cēloņi bērniem
Daudzi vecāki zina, cik svarīgi ir ņemt vērā, ka mazi bērni mēdz ielikt mutē gandrīz visu, kas nonāk viņu rokās. Pētot apkārtni, bērni izmanto redzi, dzirdi un īpaši tausti, bet mutē bieži nonāk visdažādākie priekšmeti. Lai arī bērnam jāļauj iepazīt pasauli caur dažādām sajūtām, jāatceras, ka lielākā daļa priekšmetu, ko bērni grib izmēģināt, var būt pārklāti ar dažādām baktērijām. Nav iespējams pilnībā pasargāt bērnu no mikroorganismiem un vīrusiem – tas nav reāli, bet ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ko bērns ņem rokās, ne tikai tam, vai viss apkārt ir tīrs. Šāda pieeja palīdz mazināt baktēriju izplatīšanos un līdz ar to arī dažādu slimību, tostarp stomatīta, risku. Stomatīts nereti tiek saukts arī par “netīro roku slimību” – to izraisa vīrusi, kas organismā iekļūst, nonākot saskarē ar netīrām rokām. Jāņem vērā, ka vīruss organismā var palikt arī ilgstoši, neizraisot nekādus simptomus. Slimības pazīmes parādās tad, ja bērnam ir drudzis, tiek piedzīvots stiprs stress vai ir ilgstoša uzturēšanās saulē. Atsevišķi uzmanība jāpievērš piena sēnītei, kas rodas sēnīšu infekcijas rezultātā – tā var parādīties jau dzimšanas brīdī, ja bērna imunitāte ir pazemināta, sēnīšu aktivitāte palielinās. Jāatskiras piena sēni no aftām, jo aftas rodas nevis sēnīšu, bet gan vīrusu ietekmē.
Kādi ir stomatīta simptomi bērniem?
Stomatīta pazīmes bērniem ir dažādas – bieži tas var izpausties ar nepatīkamu elpu un pastiprinātu siekalošanos. Nereti novēro paaugstinātu ķermeņa temperatūru (parasti nav ļoti augsta), sāpes kaklā un mutes dobumā. Bērnam var rasties miega traucējumi un apetītes zudums. Ja ir eksudatīvais stomatīts, mutē var parādīties sarkani plankumi, kas reizēm asiņo. Herpetiskā stomatīta gadījumā, papildus jau minētajiem simptomiem, veidojas mazas pūslītes, kuras pārsprāgst, atstājot sāpīgas erozijas. Piena sēnes gadījumā gļotāda klāta ar baltu sabiezējumu. Aftas izskatās kā dzelteni vai balti plankumi ar sarkanu apmali, kas lokalizējas uz mēles, vaigiem un lūpām.
Stomatīta ārstēšana bērniem
Stomatīta ārstēšanai parasti izmanto dažādas zāles: ziedes, sīrupus vai suspensijas. Nekādā gadījumā nav ieteicams ārstēt bērnu patstāvīgi – nepieciešama ārsta konsultācija. Tikai speciālists var izvērtēt bērna veselības stāvokli un noteikt piemērotu ārstēšanu. Jo ātrāk tiek saņemta ārsta palīdzība, jo labāks būs rezultāts, tāpēc nevajadzētu ignorēt simptomus. Stomatīts ir īpaši nepatīkams bērniem, tāpēc vēlams parūpēties par to, lai slimības periods būtu pēc iespējas īsāks. Novērojot pirmās pazīmes, ir būtiski nekavējoties vērsties pie ārsta. Attēlā redzama meitenīte ar cirtainiem, gaišiem matiem un atvērtu muti, kura tīra zobus ar zobu birsti, valkā baltu blūzīti un šajā higiēnas procesā izskatās, ka kliedz vai raud.
Profilakse ir svarīgāka par ārstēšanu
Galvenais profilakses pasākums ir rūpes par mutes dobuma higiēnu. No rīta un vakarā bērna smaganas vajadzētu notīrīt ar speciālu salveti vai marlīti, kas samērcēta vēsā ūdenī, lai novērstu baktēriju vairošanos. Jāatceras arī par rūpīgu pudelīšu, knupīšu un graužamlietu mazgāšanu un skalošanu. Iespēju robežās vēlams uzraudzīt, lai bērns neliktu mutē netīrus priekšmetus.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
