Smadzeņu audzējs ir patoloģisku šūnu kopums, kas attīstās smadzenēs. Pastāv dažādi audzēju veidi: labdabīgi (nevēža) un ļaundabīgi (vēža). Daži audzēji rodas tieši smadzenēs, bet citi sāk veidoties citur organismā un vēlāk izplatās uz smadzenēm. Audzēja bīstamību nosaka tā atrašanās vieta un augšanas ātrums. Šie faktori ietekmē arī to, kā audzējs iespaido nervu sistēmas darbību.
Simptomi
Smadzeņu audzēja pazīmes un simptomi ir atkarīgi no audzēja izmēra, lokalizācijas un attīstības ātruma. Cilvēkiem ar šo slimību var rasties:
- Neraksturīgas, biežākas un stiprākas galvassāpes
- Nelabums vai vemšana
- Redzes traucējumi, piemēram, dubulta vai neskaidra redze, perifērās redzes zudums
- Jutības traucējumi
- Kustību traucējumi rokā vai kājā
- Problēmas ar līdzsvaru
- Grūtības runā
- Sajukums ikdienas darbībās
- Izmaiņas personībā vai uzvedībā
- Krampji
- Dzirde traucējumi
Kad jāvēršas pie ārsta
Ieteicams konsultēties ar ārstu, ja rodas jebkādi simptomi vai pazīmes, kas rada satraukumu, kā arī tad, ja ir bijis kāds no augstāk minētajiem simptomiem.
Cēloņi
- Primārie smadzeņu audzēji veidojas smadzenēs vai to tiešā tuvumā, piemēram, galvas nervos vai čiekurveida dziedzerī. Šo audzēju rašanos izraisa DNS izmaiņas, kas veicina strauju šūnu dalīšanos un nekontrolētu augšanu. Patoloģiskās šūnas turpina vairoties, kamēr veselās iet bojā, kas izraisa audzēja veidošanos. Pieaugušajiem primārie smadzeņu audzēji ir reti, daudz biežāk sastopami sekundārie audzēji, kad vēzis izplatās uz smadzenēm no citām ķermeņa daļām. Audzējus klasificē pēc šūnu veida, no kurām tie veidojas. Piemēram:
-
- Gliomas – šie audzēji izveidojas smadzenēs vai mugurkaulā, tajā skaitā ir astrocitomas, ependimomas, glioblastomas, oligoastrocitomas un oligodendrogliomas.
- Meningiomas – izaugumi, kas veidojas no apvalkiem ap smadzenēm un muguras smadzenēm. Šie audzēji reti ir ļaundabīgi.
- Švanomas jeb akustiskās neiromas – attīstās no nerviem, kas atbild par līdzsvara un dzirdes funkcijām.
- Hipofīzes adenomas – smadzeņu pamatnē veidojas nespecifiska šūnu masa, kas ietekmē hipofīzes hormonus un izraisa izmaiņas daudzās organisma funkcijās.
- Medulloblastomas – bērniem izplatītākā ļaundabīga smadzeņu audzēja forma, kas rodas galvas smadzeņu pakaļējā apakšējā daļā un var izplatīties ar muguras smadzeņu šķidrumu.
- Dīgļšūnu audzēji – šie audzēji bērnībā var veidoties no sēklinieku vai olnīcu reģiona šūnām un ietekmēt dažādas ķermeņa daļas, tostarp smadzenes.
- Kraniofaringiomas
Kraniofaringiomas ir reti labdabīgi smadzeņu audzēji, kas parasti atrodas pie hipofīzes un var traucēt hormonālo līdzsvaru, ietekmējot dažādas organisma funkcijas. To izplatīšanās var ietekmēt arī citas smadzeņu struktūras tuvāk hipofīzei.
- Sekundārie smadzeņu audzēji attīstās, kad vēža šūnas no cita ķermeņa orgāna izplatās uz smadzenēm. Šie audzēji biežāk sastopami pieaugušajiem, kam jau ir kāda veida vēzis. Metastātiskais smadzeņu audzējs var būt citas vēža slimības izpausme.
Vēža veidi, kas biežāk saistīti ar smadzeņu audzējiem, ir:
-
- Krūts vēzis
- Resnās zarnas vēzis
- Nieru vēzis
- Plaušu vēzis
- Melanoma
Riska faktori
Kāpēc rodas smadzeņu audzēji, vēl nav pilnībā skaidrs. Tomēr pastāv novērojumi par to saistību ar dažiem faktoriem, piemēram, radiācijas ietekmi vai ģimenes anamnēzi, kurā bijuši gadījumi ar smadzeņu audzējiem.
Diagnostika
Lai noteiktu smadzeņu audzēju, ārsts var izmantot vairākas pārbaudes metodes:
- Neirologiskā izmeklēšana, lai noteiktu dažādas funkciju izmaiņas
- Attēldiagnostikas metodes – smadzeņu MRI, KT un PET, kas palīdz novērtēt audzēju un izvēlēties atbilstošu ārstēšanu
- Pārbaudes, lai noteiktu vēzi citās ķermeņa daļās, piemēram, KT vai PET izmeklējumi
- Biopsija – audu parauga paņemšana un analīze, lai identificētu, vai audzējs ir ļaundabīgs vai labdabīgs
Ārstēšana
Smadzeņu audzēja ārstēšana tiek izvēlēta pēc individuāliem rādītājiem, ņemot vērā audzēja izmēru, atrašanās vietu un veidu. Terapeitiskās metodes var ietvert:
- Ķirurģiju – ja audzēju iespējams pilnībā vai daļēji izņemt, ārsts var ieteikt operāciju. Tiek izvērtēta audzēja atrašanās vieta un lielums, ņemot vērā iespējamos riskus. Parasti simptomi mazinās, kad tiek izņemta vismaz daļa audzēja.
- Staru terapiju – izmanto, lai iznīcinātu audzēja šūnas. Ir vairākas staru terapijas metodes, tostarp ārējā staru terapija ar speciālu aparatūru un iekšējā staru terapija, kad starojums tiek novirzīts tieši pie audzēja. Tiek vērtēta audzēja īpašības, lai noteiktu piemērotāko risinājumu.
- Stereotaktiskā staru ķirurģija – tiek lietoti daudzi precīzi staru kūļi, lai iznīcinātu audzēja šūnas.
- Ķīmijterapiju – lieto iekšķīgi vai intravenozi, lai iznīcinātu audzēja šūnas.
- Mērķterapijas medikamentus – šīs zāles vērstas pret specifiskām izmaiņām audzēja šūnās, apturot to augšanu vai izraisot šo šūnu bojāeju.
Rehabilitācija pēc ārstēšanas
Tā kā smadzenes kontrolē kustības, runu, redzi un domāšanu, pēc ārstēšanas ārsts var ieteikt:
- Fizioterapiju
- Ergoterapiju
- Runas terapiju
- Speciālu apmācību bērniem skolas vecumā
Gatavošanās konsultācijai
Pirms ārsta apmeklējuma ieteicams iepazīties ar iespējamajiem ierobežojumiem un sagatavot informāciju par:
- Sastrādātajiem simptomiem
- Nozīmīgu personīgo informāciju
- Lietotajām zālēm
- Jautājumiem, ko vēlaties uzdot ārstam
Konsultācijas laikā ārsts var uzdot dažādus jautājumus, piemēram:
- Kad parādījās simptomi
- Vai simptomi ir nepārtraukti vai neregulāri
- Cik smagi ir simptomi
- Kas uzlabo vai pastiprina simptomus
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
