Arteriovenozās malformācijas veidojas tad, kad artērijas un vēnas savienojas nenormālā veidā. Šāds savienojums izjauc asins plūsmu un skābekļa piegādi organismā. Parasti artērijas piegādā skābekli smadzenēm un sirdij, savukārt vēnas ved asinis uz plaušām un sirdi. Šī stāvokļa gadījumā apkārtējie audi, sevišķi plaušas, sirds un smadzenes, var saņemt nepietiekamu skābekļa daudzumu. Skābekļa trūkums var izraisīt asiņošanu smadzenēs, insultu vai bojājumus smadzeņu audos. Arteriovenozas malformācijas iespējamas jebkurā ķermeņa daļā, bet visbiežāk tās novēro smadzenēs vai mugurkaulā. Precīzs šīs slimības iemesls vēl nav noskaidrots, taču iespējams samazināt komplikāciju risku ar profilaksi un ārstēšanu.
Simptomi
Arteriovenozās malformācijas simptomātika ir atkarīga no to atrašanās vietas. Pēc asiņošanas var novērot šādas pazīmes:
- Asiņošana
- Galvassāpes
- Nelabums un vemšana
- Krampji
- Apmeklētības zudums
- Pamazām pasliktinātas neiroloģiskās funkcijas
Cilvēki ar arteriovenozām malformācijām var piedzīvot arī:
- Reiboņus
- Muskuļu vājumu
- Vājumu apakšējās ekstremitātēs
- Muguras sāpes
- Redzes traucējumus, piemēram, negribētu acu kustību vai redzes nerva pietūkumu
- Jutības zudumu, tirpšanu vai pēkšņas sāpes
- Apjukumu
- Atmiņas zudumu
- Apsīkušu runu vai grūtības saprast valodu
- Grūtības veikt plānotas darbības
- Halucinācijas
- Uztveres vai uzvedības traucējumus bērniem vai pusaudžiem
Gadījumos, kad arteriovenozā malformācija parādās īsi pēc dzimšanas, to sauc par Galēna vēnas anomāliju. Šīs malformācijas novietotas dziļi smadzenēs un var izraisīt:
- Palieku šķidruma uzkrāšanos smadzenēs (hidrocefāliju), kas rada galvas palielināšanos
- Paplašinātas vēnas uz galvas ādas
- Krampjus
- Izaugsmes aizkavēšanos
- Sirds mazspēju
Kad jāvēršas pie ārsta
Nedrīkst ignorēt jebkādas galvassāpes, reiboni, redzes traucējumus vai izmaiņas domāšanā vai neiroloģiskajās funkcijās. Pie ārsta vajadzētu vērsties, ja novērojat kādu no šiem simptomiem.
Riska faktori
Dažos gadījumos ir novērota ģimenes slimības anamnēze, kas var palielināt arteriovenozās malformācijas attīstības iespēju personām, kuru radiniekiem konstatēta šī slimība.
Komplikācijas
Asiņošana ir biežākā šīs slimības komplikācija. Ja stāvokli neārstē, tā var radīt nopietnus neiroloģiskus traucējumus.
Diagnostika
Ārsts pārbaudi var sākt, klausoties asins plūsmu artērijās un vēnās, lai noteiktu īpašu skaņu, ko dēvē par brui. Lai precizētu diagnozi, var veikt vairākus izmeklējumus:
- Cerebrālā angiogrāfija – asinsvadu struktūru novērtēšanai
- Datortomogrāfija – asiņošanas noteikšanai smadzenēs vai mugurkaulā
- Magnētiskā rezonanse – detalizētam audu attēlojumam
- Magnētiskās rezonanses angiogrāfija – asinsrites ātruma, virziena, atstatuma un asinsvadu anomāliju novērtēšanai
- Transkraniālais Doplera ultraskaņas izmeklējums – lielāku un vidēju AVM grupēšanai un asiņošanas noteikšanai
Ārstēšana
Arteriovenozās malformācijas ārstēšana ir atkarīga no asiņošanas riska, veidojuma lieluma un atrašanās vietas. Terapija var ietvert medikamentus, ķirurģiskas iejaukšanās un regulāras ārsta vizītes.
- Medikamenti – tiek lietoti, lai atvieglotu simptomus, piemēram, krampjus, galvassāpes vai muguras sāpes
- Operācija – var tikt ieteikta gadījumos ar augstu asiņošanas risku, lai pilnībā izņemtu arteriovenozās malformācijas. Tomēr šāda procedūra var bojāt smadzeņu audus. Iespējamas arī endovaskulārās embolizācijas un stereotaktiskās radioķirurģijas metodes
- Kontrolvizītes – nepieciešamas, lai sekotu veselības stāvoklim un mazinātu recidīva iespēju. Ārsts izmanto dažādus attēldiagnostikas izmeklējumus, lai vērotu malformāciju
Gatavošanās vizītei
Pirms konsultācijas ieteicams:
- Pierakstīt visus simptomus, ko jūtat
- Izveidot lietoto medikamentu sarakstu
- Noskaidrot iespējamus ierobežojumus pirms vizītes
- Sagatavot jautājumus ārstam
Konsultācijas laikā ārsts var uzdot jautājumus par:
- Simptomu parādīšanās laiku
- Simptomi ir pastāvīgi vai parādās periodiski
- Simptomu intensitāti
- Kas uzlabo vai pasliktina simptomus
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
