Kuņģa čūla veidojas, kad kuņģa skābe bojā aizsargājošo gļotādas slāni, izraisot atklātu bojājumu jeb čūlu. Raksturīgākie simptomi ir dedzinošas sāpes pakrūtē un gremošanas traucējumi. Lai čūla dzistu, nepieciešams novērst tās cēloni. Precīzu diagnozi un piemērotu ārstēšanu nosaka ārsts.
Kas ir kuņģa čūla
Kuņģa čūlas, ko dēvē arī par gastrālajām čūlām, ir sāpīgi bojājumi kuņģa gļotādā. Šī ir viena no peptisko čūlu slimībām – tās ietver čūlas, kas skar gan kuņģi, gan tievo zarnu. Čūla rodas, kad samazinās kuņģa gļotādas aizsargājošā slāņa biezums un kuņģa skābe sāk bojāt sienas, veidojot bojājumu. Lielāko daļu gadījumu čūlas ir ārstējamas, tomēr, ja tās netiek pareizi ārstētas, var rasties nopietnas komplikācijas.
Kuņģa čūlu cēloņi
Gandrīz vienmēr kuņģa čūlu izraisa kāds no šiem faktoriem:
- Helicobacter pylori bakteriāla infekcija
- Ilgstoša nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana, tostarp acetilsalicilskābe, ibuprofēns vai naproksēns
Ļoti retos gadījumos kuņģa vai zarnu čūlas izraisa Zolindžera-Ellisona sindroms, kas veicina pārmērīgu skābes izdalīšanos organismā. Šī slimība sastopama mazāk nekā 1% peptisko čūlu gadījumu.
Kuņģa čūlu simptomi
Kuņģa čūlu raksturo sāpes vēdera augšdaļā, nedaudz pa kreisi no centra starp krūšu kaulu un nabu. Tipiski tiek izjustas dedzinošas vai grauzošas sāpes, kas rodas kuņģa skābes ietekmē. Šīs sajūtas izraisa skābes, fermenti un citi ķīmiskie savienojumi, kas bojā audus. Daudziem pacientiem novērojama dispepsija – dedzinošas sāpes kuņģī ar pilnuma sajūtu. Pilnumu iespējams izjust jau maltītes sākumā vai arī vairākas stundas pēc tās. Citi bieži sastopamie simptomi ir:
- Skābes atvilnis un dedzināšana pakrūtē
- Nelabums un vemšana
- Vēdera pūšanās, atraugas un gāzu sāpes
Šie simptomi ir saistīti ar pamatstāvokli, kas radījis čūlu. Dažiem cilvēkiem nav nekādu simptomu – tās sauc par klusajām čūlām. Simptomi var parādīties tikai komplikāciju gadījumā, piemēram, asiņošanas vai kuņģa sienas pārplīšanas gadījumā. Smagākos gadījumos iespējami šādi simptomi:
- Bāla āda
- Reiboņi, nespēks vai ģībonis
- Melni izkārnījumi ar asinīm
- Vemšana ar brūniem recekļiem
- Pēkšņas, intensīvas sāpes vēderā, kas neizzūd
Ja rodas kāds no šiem simptomiem, nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība. Komplikāciju riski: Asiņojoša čūla var izpausties ar viegliem vai ļoti smagiem simptomiem, izraisot no anēmijas līdz šokam lielas asiņu zuduma gadījumā. Pilnībā izgājusi cauri kuņģa sieniņai čūla ir ārkārtīgi bīstama, jo vēdera dobumā var izplūst gan skābe, gan baktērijas, kas izraisa infekciju un var pārņemt visu organismu, izraisot sepsi.
Biežākie kuņģa čūlas cēloņi
Lielākajā daļā gadījumu kuņģa čūlas izraisa tieši Helicobacter pylori infekcija vai nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana. Kopējais šo faktoru īpatsvars ir ap 99% ārstēto pacientu vidū.
Helicobacter pylori infekcija
Helicobacter pylori ir bieži sastopama baktērija, ar kuru inficēti apmēram 50% pasaules iedzīvotāju. Tā parasti mīt kuņģī. Daudziem cilvēkiem šī baktērija neizraisa problēmas, bet pārmērīga savairošanās var bojāt gļotādu, radot hronisku iekaisumu un veicinot čūlu attīstību.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kā, piemēram, ibuprofēns, naproksēns un acetilsalicilskābe, ir plaši pieejami un tiek lietoti sāpju mazināšanai. Šīs zāles kairina kuņģa gļotādu gan tiešā kontaktā, gan bloķējot vielas, kas palīdz aizsargāt un atjaunot aizsargājošo slāni. Veselā gļotāda spēj atjaunoties pati, taču bieža vai pārmērīga šo zāļu lietošana traucē reģenerācijai un palielina čūlu risku.
Citi iemesli
Dažos gadījumos čūlas var izraisīt citi faktori:
- Citas infekcijas – reti kuņģi var skart arī citas baktērijas, vīrusi vai sēnītes, radot iekaisumu.
- Zolindžera-Ellisona sindroms – slimība, kuras dēļ kuņģī pastiprināti veidojas skābe, bojājot gļotādu.
- Smags organisma stress – spēcīgs stress (piemēram, smagas slimības vai traumas laikā) var mainīt pH līdzsvaru un padarīt vidi kuņģī skābāku.
Vai dzīvesveids ietekmē čūlu rašanos?
Ikdienas stress, uztura paradumi vai dzērieni paši par sevi nerada kuņģa čūlas. Tomēr tie var pastiprināt simptomus, ja čūla jau ir izveidojusies. Jebkas, kas pastiprina kuņģa skābes līmeni, var saasināt čūlas sūdzības, tostarp:
- Smēķēšana
- Alkohola lietošana
- Asi un skābi ēdieni
Kuņģa čūlas diagnostika
Diagnoze un turpmākā ārstēšana atkarīga no simptomiem un čūlas smaguma. Ārsts iztaujā par iepriekšējām slimībām, ieradumiem un lietotajām zālēm, arī bezrecepšu medikamentiem. Helicobacter pylori klātbūtni pārbauda ar asins, fēču vai elpas testiem. Elpas pārbaudē pacients izdzer īpašu šķidrumu un izelpo maisiņā, lai laboratorijā noteiktu oglekļa dioksīda daudzumu. Ja infekcija ir, rādītājs būs paaugstināts. Citās diagnostikas metodēs izmanto:
- Bārija kontrastizmeklēšanu – pacients izdzer baltu šķidrumu, kas pārklāj gremošanas traktu, ļaujot apskatīt bojājumus ar rentgenu.
- Endoskopiju – caur muti kuņģī ievada tievu izgaismotu caurulīti, lai novērtētu bojājumus, asiņošanu vai audu izmaiņas.
- Endoskopisku biopsiju – no gļotādas paņem audu paraugu laboratoriskai izmeklēšanai.
Kuņģa čūlu ārstēšana
Ārstēšanas pieeja būs atkarīga no čūlas izraisītāja. Lielākoties pietiek ar medikamentiem, tomēr retos gadījumos nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Nozīme ir savlaicīgai uzsākšanai – par ārstēšanas stratēģiju konsultējieties ar ārstu. Ja čūla asiņo, parasti nepieciešama ārstēšana stacionārā ar intravenozām zālēm un endoskopiju, kā arī var būt nepieciešama asins pārliešana.
Neķirurģiska ārstēšana
Ja čūlu rada Helicobacter pylori, tiek nozīmētas antibiotikas un protonu sūkņa inhibitori, kas samazina skābes veidošanos kuņģī. Papildus ārsts var ieteikt:
- H2 receptoru blokatorus (rūgstošu ražošanu mazinošas vielas),
- Pārtraukt nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanu,
- Atkārtotu endoskopiju,
- Probiotikas (labvēlīgas baktērijas, kas palīdz samazināt Helicobacter pylori),
- Bismuta preparātus.
Simptomu uzlabošanās parasti jūtama jau pēc pirmām ārstēšanas dienām, tomēr, arī izzūdot sūdzībām, ārstēšana jāturpina pilnā kursā, īpaši ja jāiznīcina baktērijas. Biežākās blakusparādības lietotajiem medikamentiem ir:
- Nelabums
- Reibonis
- Galvassāpes
- Caureja
- Vēdera sāpes
Šīs blakusparādības pārsvarā ir īslaicīgas. Ja tās rada būtisku diskomfortu, vērsieties pie ārsta iespējamai medikamentu maiņai.
Ķirurģiska ārstēšana
Ļoti retos un smagos gadījumos sarežģītas čūlas ārstē ar operāciju. Tas ir nepieciešams, ja:
- Čūlas atkārtojas
- Čūlas nedzīst
- Iestājas asiņošana
- Bojājums caururbj visu kuņģa sienu
- Bloķēta pārtikas plūsma no kuņģa uz tievajām zarnām
Operācijas laikā iespējamas šādas manipulācijas:
- Visa čūlas bojājuma izņemšana
- Bojāto vietu nosedz ar audiem no citas zarnas daļas
- Asiņojošas artērijas slēgšana
- Nervu nogriešana, kas stimulē kuņģa skābes izdalīšanos
Uztura nozīme
Senāk tika uzskatīts, ka uzturs ietekmē čūlu rašanos, bet mūsdienās tas nav apstiprināts. Tomēr veselīgs uzturs veicina labu zarnu trakta darbību un vispārējo organismu. Ieteicams uzturā lietot daudz augļu, dārzeņu un šķiedrvielu. Daži produkti var palīdzēt organismam cīnīties ar Helicobacter pylori vai stiprināt labvēlīgo mikrofloru, piemēram:
- Brokoli, ziedkāposti, kāposti, redīsi
- Lapainie dārzeņi – spināti, kāposti
- Probiotikas saturoši produkti – skābēti kāposti, miso, kombuča, jogurts ar lactobacillus un Saccharomyces raugu
- Āboli
- Mellenes, avenes, zemenes, kazenes
- Olīveļļa
Tā kā kuņģa čūlas slimniekiem bieži novēro arī atvilni, kamēr čūla dzīvo, ieteicams izvairīties no asi un skābiem produktiem. Kādas citas kaites var atgādināt kuņģa čūlu? Ja apstiprinās, ka čūlas nav, līdzīgus simptomus var radīt:
- Gastroezofageālā atviļņa slimība (GERL). Ilgstoša atvilnis izraisa dedzinošas sāpes, sliktu dūšu un dedzināšanu pakrūtē.
- Funkcionāla dispepsija. Tie ir hroniski gremošanas traucējumi bez acīmredzamas cēloņa, simptomi līdzinās čūlas pazīmēm, taču nav skābes bojājuma.
- Kuņģa vēzis. Reti, bet simptomi dažkārt līdzinās čūlas izpausmēm.
Citi jautājumi par kuņģa čūlu
Kā visātrāk dziedēt kuņģa čūlu?
Kuņģa gļotāda sāk dzīt pēc cēloņa novēršanas. Ja čūlu izraisījusi medikamentu lietošana, nereti pietiek to pārtraukt, lai bojājums pašdziedētos. Taču bakteriālas infekcijas dzēšanai nepieciešama antibiotiku terapija. Papildus ārsts var izrakstīt pretskābes vai gļotādu aizsargājošus līdzekļus, kas paātrina dzīšanu.
Kā ārstē kuņģa čūlas?
Lielāko daļu čūlu ārstē ar medikamentiem, kas samazina skābes līmeni, aizsargā bojājuma vietu un iznīcina infekciju, ja tāda ir. Ja nepieciešams, tiek veikta asiņošanas apturēšana vai kuņģa sienas defekta novēršana.
Lietotie medikamenti
Kuņģa čūlu gadījumā izmanto šādus līdzekļus:
- Antibiotikas. Ja diagnosticēta Helicobacter pylori infekcija vai cita bakteriāla slimība, ārsts nozīmē vairāku antibiotiku kombināciju, visbiežāk:
- Tetraciklīns
- Metronidazols
- Klaritromicīns
- Amoksicilīns
- Citoprotektīvie līdzekļi. Tie pārklāj un aizsargā kuņģa gļotādu. Lieto gan ārstēšanai, gan profilaksei, īpaši, ja čūlu izraisījušas pretiekaisuma zāles. Tie ir:
- Sukralfāts
- Misoprostols
- Bismuts (subsalicilāts)
- H2 receptoru blokatori. Mazina rūgstošu sintēzi, bloķējot ķīmisko signālu, kas stimulē skābes veidošanos. Biežāk lieto:
- Famotidīns
- Cimetidīns
- Nizatidīns
- Protonu sūkņa inhibitori. Samazina skābes daudzumu kuņģī, aizsargā gļotādu un veicina dzīšanu. Piemēri:
- Ezomeprazols
- Deksansoprazols
- Lansoprazols
- Omeprazols
- Pantoprazols
- Rabeprazols
Medicīniskas procedūras
Sarežģītas čūlas ārstēšanai var būt nepieciešama tieša iejaukšanās, parasti veicot endoskopiju. Asiņošanu aptur, rūpīgi apstrādājot bojāto vietu vai ievadot medikamentus tieši audos. Kuņģa sienas bojājuma gadījumā to var sašūt ķirurgs. Reti var būt nepieciešamas atkārtotas operācijas gadījumos, kad čūla neatjaunojas vai veidojas atkārtoti, izraisot rētu audus, kas var nosprostot pārtikas pāreju. Šādās situācijās veic:
- Rētu vai bojājuma vietas paplašināšanu (piloroplastika)
- Nervu atdalīšanu, kas stimulē skābes izdali (vagotomija)
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
