Cinks ir nozīmīgs uzturvielu elements, kas sastopams dažādos augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, kā arī uztura bagātinātājos. Šis mikroelements ir būtisks ādas veselībai, imūnās sistēmas darbībai un šūnu augšanai. Tas var palīdzēt novērst aknes, iekaisumus un citas veselības problēmas. Cinks organismā veic daudzas svarīgas funkcijas, taču ķermenis pats to nespēj sintezēt, tāpēc šo minerālvielu nepieciešams uzņemt ar pārtiku vai papildvielām. Šajā rakstā atradīsiet informāciju par cinka nozīmi organismā, tā lomu veselības stiprināšanā, ieteicamajām devām un iespējamām blaknēm.
Kas ir cinks?
Cinks ir neaizvietojama uzturviela, ko cilvēka ķermenis nevar ne ražot, ne uzkrāt. Tas nozīmē, ka cinks regulāri jāuzņem ar uzturu. Šim minerālam ir svarīga nozīme daudzos procesos organismā, tostarp:
- gēnu regulācijā,
- fermentu darbībā,
- imūnās sistēmas nodrošināšanā,
- olbaltumvielu sintēzē,
- DNS veidošanā,
- brūču dzīšanā,
- augšanas un attīstības procesos.
Cinku var uzņemt ar dažādiem pārtikas produktiem, kas dabiski satur šo minerālu. Tiem produktiem, kuros cinks nav atrodams, piemēram, brokastu pārslām un enerģijas batoniņiem, bieži tiek pievienotas sintētiskās cinka formas. Ir iespējams lietot arī uztura bagātinātājus ar cinku vai kombinētos minerālu preparātus. Cinka klātbūtnei ir īpaša nozīme imūnās aizsardzības uzturēšanā, tāpēc šo vielu mēdz pievienot arī dažādām pastilām vai dabiskiem līdzekļiem pret saaukstēšanos.
Cinka loma organismā
Cinks ir būtisks mikroelements, kas nepieciešams daudzām organisma funkcijām. Pēc dzelzs cinks ir otrais biežāk sastopamais mikroelements ķermenī un tas ir atrodams visās šūnās. Cinks piedalās vairāk nekā 300 enzīmu darbībā, kas veicina vielmaiņu, gremošanu, nervu darbību un citus svarīgus procesus. Minerāls ir arī vitāli svarīgs imūno šūnu attīstībai un funkcionēšanai. Cinks ir nepieciešams ādas veselībai, DNS sintēzei un olbaltumvielu ražošanai. Bez tam, šūnu augšana un organisma attīstība nav iespējama bez šī elementa, jo tas iesaistīts šūnu vairošanās procesos. Cinks ir svarīgs arī ožas un garšas sajūtu nodrošināšanā, jo viens no būtiskiem enzīmiem, kas atbild par garšu un ožu, balstās uz cinka klātbūtni. Ja cinka trūkst, šīs sajūtas var pavājināties.
Cinka pozitīvā ietekme
Pētījumi liecina, ka cinks sniedz vairākus veselības ieguvumus.
- Imūnās sistēmas stiprināšana – cinks palīdz aizsargāt ķermeni, jo ir nepieciešams imūno šūnu un signālprocesu darbībai. Ja cinka daudzums ir par maz, organisma aizsargspējas samazinās. Uztura bagātinātāji ar cinku uzlabo noteiktu imūno šūnu aktivitāti un mazina oksidatīvo stresu. Pētījumu kopsavilkumi pierāda, ka cinka diennakts deva 80–92 mg var saīsināt saaukstēšanās ilgumu līdz pat 33%. Turklāt agrāki pētījumi rāda, ka cinks gan mazina infekciju risku, gan veicina imunās atbildes reakcijas stiprināšanu gados vecākiem cilvēkiem.
- Brūču dzīšanas paātrināšana – slimnīcās cinka preparātus bieži izmanto apdegumu, čūlu un ādas bojājumu aprūpē. Efektīva dzīšana ir atkarīga gan no kolagēna sintēzes, gan imūnās sistēmas darbības un iekaisuma kontroles, kam cinks ir būtisks. Aptuveni 5% no visa ķermeņa cinka koncentrējas tieši ādā. Nepietiekams cinka daudzums rada lēnāku brūču dzīšanu, savukārt papildus uzņemšana cinka deficīta gadījumā var paātrināt atveseļošanos. Piemēram, pētījumā, kurā 60 cilvēkiem ar diabētisko pēdas čūlu 12 nedēļu laikā deva 50 mg cinka dienā, tika konstatēts, ka čūlas samazinās būtiski ātrāk nekā kontroles grupā.
- Noteiktu ar vecumu saistītu slimību riska mazināšana – cinks var palīdzēt samazināt iespēju saslimt ar vecumam raksturīgām veselības problēmām, tostarp pneimoniju, infekcijām un makulas deģenerāciju. Šim elementam piemīt spēja samazināt oksidatīvo slodzi un uzlabot imūno šūnu, piemēram, T-šūnu un dabisko killeršūnu aktivitāti, kas aizsargā pret infekcijām.
- Acne ārstēšana – acne ir bieža ādas problēma, kas skar līdz pat 9,4% pasaules iedzīvotāju. Šī slimība saistīta ar tauku dziedzeru nosprostojumu, baktērijām un iekaisumu. Izpētes dati apliecina, ka gan lokālas, gan iekšķīgi lietojamas cinka formas var efektīvi palīdzēt pret acne, mazinot iekaisumu, ierobežojot P. acnes baktēriju vairošanos un samazinot tauku izdalīšanos.
Cinka deficīta pazīmes
Liels cinka trūkums ir reti sastopams, taču tas var parādīties cilvēkiem ar retiem ģenētiskiem traucējumiem, zīdaiņiem, kuri barojas no mātes piena ar zemu cinka saturu, personām ar pārmērīgu alkohola patēriņu un arī tiem, kas lieto noteiktus imūnsistēmu nomācošus medikamentus. Būtisks deficīts var izraisīt augšanas un attīstības problēmas, aizkavētu pubertāti, ādas izsitumus, ilgstošu caureju, traucētu brūču dzīšanu un uzvedības traucējumus. Vieglākas deficīta formas sastopamas biežāk, īpaši bērniem valstīs ar nepilnvērtīgu uzturu. Tiek lēsts, ka apmēram 2 miljardiem cilvēku pasaulē ir cinka trūkums tieši nepietiekamas uztura dēļ. Tā kā samazināts cinka daudzums vājinā imūnsistēmu un palielina infekciju risku, šis deficīts katru gadu izraisa ap 450 tūkstošiem nāves gadījumu bērniem līdz 5 gadu vecumam. Riska zonā ir:
- personas ar gremošanas sistēmas slimībām, piemēram, Krona slimību;
- vegetārieši un vegāni;
- grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti;
- mazuļi pēc sešu mēnešu vecuma, kas ēd tikai mātes pienu;
- slimnieki ar sirpjveida šūnu anēmiju;
- cilvēki ar ēšanas traucējumiem, piemēram, anoreksiju vai bulīmiju;
- personas ar hronisku nieru saslimšanu;
- cilvēki, kuriem ir alkohola lietošanas traucējumi.
Viegls cinka trūkums var izpausties caurejas veidā, samazinātā organisma pretestībā, matu izkrišanā, ožas vai garšas traucējumos, sausā ādā, auglības problēmās vai aizkavētā brūču dzīšanā. Deficīta precīza konstatācija laboratoriski var būt sarežģīta, jo organisms stingri regulē cinka saturu asinīs. Tas nozīmē, ka laboratorijas rezultāti var būt normas robežās pat tad, ja organismam cinka trūkst. Ārsti, izvērtējot nepieciešamību pēc papildus cinka, ņem vērā ne tikai analīžu rezultātus, bet arī citus riska faktorus, piemēram, uzturu un iedzimtību.
Pārtikas produkti, kas satur cinku
Pārtikā ir daudz dažāda veida produktu, kas dabiski satur augstu cinka līmeni, tāpēc daudzi cilvēki var viegli nodrošināt nepieciešamo šīs vielas daudzumu. Augstākais cinka saturs ir:
- klusūdens moluski: austeres, krabji, mīdijas, omāri un gliemenes;
- gaļa: liellops, cūka, jērs, bizons;
- mājputni: tītars, vista;
- zivis: paltuss, sardīnes, lasis, plekste;
- pākšaugi: turku zirņi, lēcas, melnās pupas, sarkanās pupiņas;
- rieksti un sēklas: ķirbju sēklas, Indijas rieksti, kaņepju sēklas;
- piena produkti: piens, siers, jogurts;
- olas;
- pilngraudu produkti: auzas, kvinoja, brūnie rīsi;
- atsevišķi dārzeņi: sēnes, lapu kāposti, zaļie zirnīši, sparģeļi, biešu lapas.
Dzīvnieku izcelsmes pārtika, piemēram, gaļa un klusūdens moluski, satur cinku formā, kuru organisms spēj labāk uzņemt. Jāpatur prātā, ka cinks, kas iegūts no augu valsts – piemēram, pākšaugiem un pilngraudu produktiem, – uzsūcas zemākas efektivitātes dēļ citu augu savienojumu ietekmē, kuri kavē cinka uzņemšanu. Kaut arī daudzi pārtikas produkti satur dabīgu cinku, dažiem rūpnieciski ražotiem produktiem, kā brokastu pārslām un enerģijas batoniņiem, cinks tiek pievienots papildus.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
