Šķielēšanas operācija, kas tiek dēvēta arī par acu muskuļu ķirurģiju, ir ķirurģiska procedūra, kuras mērķis ir labot šķielēšanu, jeb nepareizu abu acu novietojumu. Šī procedūra paredzēta situācijām, kad abas acis nav vērstas vienā virzienā. Operācijas laikā ārsts koriģē ārējos acu muskuļus tā, lai acs ābols tiek nostādīts centrā, ar vienādu skatiena virzienu gan vertikāli, gan horizontāli. Šī operācija novērš muskuļu nelīdzsvarotību, muskuļu vājumu vai to palielināšanos, kas var būt radusies iedzimtu acu slimību vai centrālās nervu sistēmas traucējumu rezultātā, kā arī palīdz samazināt sarežģījumu risku, piemēram, neskaidru redzi, dubulto redzi vai citas redzes problēmas. Šķielēšanu jeb acu nepietiekamu saskaņotību iespējams ārstēt gan ar acu pārbaudēm, gan operāciju, ja to veic acu ārsts jau pie pirmajām pazīmēm.
Kāpēc nepieciešama šķielēšanas operācija?
Ja šķielēšana agrīnā bērnībā netiek ārstēta, tā var izraisīt neskaidru vai dubultu redzi un izraisīt telpiskās redzes zaudēšanu, kas vēlāk noved pie tā saucamās “slinkās acs” attīstības jeb ambliopijas. Bērns sāk izmantot tikai vienu aci, bet smadzenes neredzīgās acs veidoto attēlu sāk apslāpēt, galu galā bloķējot vizuālā signāla apstrādi no šīs acs. Muskuļu līdzsvara traucējumu vai acu muskuļu masas palielināšanās gadījumā veikta šķielēšanas operācija uzlabo redzes asumu, palīdz atbrīvoties no dubultās redzes un acu noguruma, nodrošina abu acu pareizu novietojumu un saglabā telpiskās redzes spējas.
Kādi ir šķielēšanas veidi?
- Ezotropija (horizontāla, acs vērsta iekšpusē) ir stāvoklis, kad viena vai abas acis novirzās uz deguna pusi. Šo formu bieži novēro jaundzimušajiem pēc četru mēnešu vecuma, un to dēvē par zīdaiņu ezotropiju.
- Eksotropija (horizontāla, acs vērsta ārpusē) rodas, kad viena vai abas acis virzās uz ārējiem acu kaktiem. Bieži vien tā saistīta ar tuvredzību vai acu slimībām, piemēram, lēcas apduļķošanos, stiklveida ķermeņa deģenerāciju, tīklenes saslimšanām traumu vai makulas deģenerācijas dēļ.
- Hipertropija (vertikāla, vērsta uz augšu) izpaužas kā viena acs tieši raugās, bet otra atrodas augstāk ekstrakulāro muskuļu anomāliju dēļ.
- Hipotropija (vertikāla, vērsta uz leju) ir gadījums, kad viena acs skatās taisni, bet otra noslīd lejup pārāk vājo vai izmainīto muskuļu dēļ.
- Torcionāls šķielējums ir situācija, kad acis rotē uz iekšpusi vai ārpusi ap savu asi.
- Forija ir latents šķielējums – abas acis ir saskaņotas, kamēr tās nav aizsegtas, bet, nosedzot vienu aci, tā var novirzīties. Atsedzot aci, tā atgriežas centrā. Šis stāvoklis bieži izraisa acu nogurumu.
- Pseidostrabisms ir optiska ilūzija, kas rodas sejas anatomisko īpatnību, piemēram, platas deguna starpsienas vai lielas, tuvu novietotas acs priekšējās daļas dēļ, kad šķiet, ka bērnam ir šķielēšana, lai gan patiesībā muskuļu anomāliju vai dubultredzes nav.
Kādi ir šķielēšanas cēloņi?
Acu kustību vada seši ārējie muskuļi – tie nodrošina skatienu uz augšu, leju, pa kreisi un pa labi, kas nodrošina skaidru redzi. Šķielēšanas simptomi parādās, ja ir muskuļu struktūras izmaiņas, piemēram, muskuļu palielināšanās, nelīdzsvarotība, kustību koordinācijas traucējumi un spējas fokusēties tajā virzienā, kur nepieciešams. Vairums šķielēšanas gadījumu saistīti ar šādiem faktoriem:
- Refrakcijas traucējumi: tuvredzība, tālredzība un astigmatisms. Ezotropija lielākoties atklājas bērniem ar vidēju tālredzību — acis pastiprināti pielāgojas, lai labāk redzētu priekšmetus tuvumā. Ja bērnam ir tuvredzība vai astigmatisms, muskuļu nelīdzsvarotība var veicināt šķielēšanu.
- Centrālās nervu sistēmas slimības: normāli šī sistēma koordinē acu kustību, bet bojājumu gadījumā, piemēram, ja extrakulārais muskulis ir paralizēts, var tikt aizkavēta bērna fiziskā un intelektuālā attīstība. Tādas slimības kā cerebrālā trieka var ietekmēt CNS un izraisīt šķielēšanu.
- Iedzimti faktori: ģenētiski šķielēšanas riski ietver tādus sindromus kā iedzimtās fibrozās izmaiņas, Nunana vai Edvarda sindroms, kas izraisa muskuļu anomālijas.
- Redzes orgānu saslimšanas: dažādas acu slimības var izraisīt redzes izplūšanu, makulas deģenerāciju un acu muskuļu nelīdzsvarotību; iespējamas arī slimības, piemēram, vairogdziedzera patoloģijas, meningīts, galvas audzēji vai onkoloģiskas saslimšanas.
- Acu ievainojumi vai smagas smadzeņu traumas, ko izraisījis galvaskausa lūzums, orbītas bojājums, asiņošana smadzenēs vai insults.
Kādi ir šķielēšanas simptomi?
- Abas acis nav vērstas vienā virzienā, tās ir novietotas nesaskaņoti.
- Acu kustības nav sinhronas, tās nespēj kustēties kopā.
- Bieži tiek aizvērta, aizsegta vai samirkšķināta viena acs īpaši spilgtas gaismas ietekmē.
- Aku aptveršana skatoties uz priekšmetiem vai lasot uzrakstus.
- Galvas vai kakla pagriešana, skatoties uz priekšmetiem vai sarunājoties.
- Slikta telpiskā redze, orientēšanās grūtības, bieža ieskriešana priekšmetos.
- Galvassāpes, acu nogurums, grūtības lasīt, vājums.
- Bērnam augot, attīstās izplūdusi vai dubulta redze un slinkā acs.
Kā tiek noteikta diagnoze pirms šķielēšanas operācijas?
Acu ārsts izvērtēs, vai nepieciešama operācija, lai koriģētu ārējo acu muskuļu izmaiņas un muskuļu nelīdzsvarotību, īpaši gadījumos, kad pastāv būtisks abuacu redzes zuduma risks vai citi ārstēšanas veidi nav efektīvi. Diagnozes noteikšanai oftalmologs veic vairākus izmeklējumus:
- Anamnēzes ievākšana: tiek noskaidrots vecums, kurā pirmo reizi novērota šķielēšana, vai novērota galvas pagriešana, acu novirze uz kādu pusi, informācija par radinieku acu slimībām.
- Acu izmeklēšana: tīklenes, redzes nerva un asinsvadu stāvokļa pārbaude, lai konstatētu makulas vai radzenes izmaiņas, glaukomu, diabētisko retinopātiju vai tīklenes audzēju pazīmes.
- Redzes asuma tests: tiek noteikts redzes līmenis tuvumā un tālumā.
- Refrakcijas pārbaude: veic attāluma redzes, tuvredzības, tālredzības un astigmatisma noteikšanu, izvērtējot vispārējo redzi.
- Gaismas atstarošanās tests: vērojot acis apmēram 30–90 cm attālumā no gaismas avota, novērtē atspīduma simetriju uz radzenes.
- Acs aizsegšanas tests: skatoties uz objektu, aizklāj vienu aci ar papīra lapu – ja aizsegtā acs kustas pēc atsegšanas, pastāv šķielēšana.
Kā norit šķielēšanas operācija?
Operāciju iespējams veikt bērniem no viena gada vecuma un pieaugušajiem dienas stacionārā – hospitalizācija nav nepieciešama. Pacients var doties mājās pēc anestezijas izzušanas, ja ārsts nav konstatējis nopietnas komplikācijas un vispārējais veselības stāvoklis ir apmierinošs.
- Anesteziologs pirms operācijas piešķir īslaicīgu sedāciju un narkozi.
- Oftalmologs ar īpaša instrumenta palīdzību notur aci atvērtu, pārvieto acs ābolu dažādos virzienos, lai identificētu operējamos muskuļus.
- Operācijas laikā tiek koriģēti ārējie acu muskuļi, veicot nelielu iegriezumu konjunktīvā, izlīdzinot muskuļu garumu un spriegojumu, lai acs atgrieztos centrā.
- Ja muskuļi ir pārāk vāji, ārsts noņem to daļu un tos saīsina; ja savilkums ir pārmērīgs, pārnes muskuļa pievienošanās vietu uz dziļāku plakni.
- Pēc acu novietošanas simetriski, ārsts sašuj iegriezumu, iepilina acu pilienus un uzliek aizsargpārsēju. Procedūra ilgst no 30 minūtēm līdz 2 stundām atkarībā no sarežģītības.
Kā notiek aprūpe pēc šķielēšanas operācijas?
- Acu ārsts ieplāno nākamo vizīti jau nākamajā dienā pēc operācijas.
- Jālieto ārsta nozīmētie medikamenti, lai samazinātu sāpes un iekaisumu.
- Divas nedēļas nevajadzētu berzēt vai spiest uz acīm, kā arī gulēt ar aizsargpārsēju, lai samazinātu traumas risku.
- Jālieto noteiktie acu pilieni, lai novērstu infekciju, iekaisumus vai kairinājumu.
- Divas nedēļas jāsargās no ūdens iekļūšanas acīs, nedrīkst skalot seju un peldēties 2–3 mēnešus.
- Jāizvairās no smagiem fiziskiem darbiem un priekšmetu celšanas vismaz divas nedēļas.
- Regulāri jādodas pie acu ārsta, lai uzraudzītu atlabšanu un sekotu simptomu norisei.
Kādas ir šķielēšanas operācijas sarežģījumu iespējas?
Šķielēšanas operācija ir mazāk invazīva, parasti droša procedūra. Atkarībā no pacienta vecuma, šķielēšanas veida un sarežģītības veiksmīgas ārstēšanas īpatsvars sasniedz 80-90%. Pēcoperācijas komplikācijas var būt infekcija, asinsizplūdums acī (hyphema) un dubultā redze. Šie simptomi parasti uzlabojas un izzūd pakāpeniski. Acu ārsts izvēlēsies atbilstošu terapiju atkarībā no katra konkrētā gadījuma.
Kādi ir šķielēšanas operācijas ieguvumi?
- Minimāli invazīva, mazsāpīga un ātri sadzīstoša procedūra.
- Dienas stacionāra operācija – brūce ātri dzīst, redze atjaunojas īsā laikā.
- Ļoti augsts drošības līmenis, neliels komplikāciju risks.
- Palīdz novērst dubultredzi un samazināt acu nogurumu.
- Sargā no “slinkās acs” un telpiskās redzes zuduma attīstības.
- Saglabā netraucētus audus un samazina asiņu zudumu.
- Uzlabojas gan izskats, gan dzīves kvalitāte.
- Paplašinās iespējas un mazinās dzīves ierobežojumi.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
