Šizofrēnija ir hroniska smadzeņu slimība, kas skar mazāk nekā vienu procentu cilvēku. Slimības aktīvajā fāzē var novērot tādus simptomus kā maldi, halucinācijas, nesakarīga runa, traucēta domāšana un motivācijas trūkums. Tomēr, saņemot atbilstošu ārstēšanu, lielākā daļa simptomu bieži samazinās, kā arī samazinās atkārtotas slimības paasinājuma risks. Pilnīga izveseļošanās šobrīd nav iespējama, taču pētījumi iegūst arvien efektīvākas un drošākas ārstēšanas iespējas. Speciālisti turpina pētīt šizofrēnijas rašanās iemeslus, analizējot ģenētiskos aspektus, veicot uzvedības pētījumus un izmantojot augsta līmeņa smadzeņu struktūras un darbības attēlošanas metodes. Šie pētījumi dod cerību nākotnē izveidot efektīvākas ārstēšanas metodes. Dažādu sarežģītu iemeslu dēļ ap šizofrēniju izplatās nepareizi priekšstati. Šis termins, lai gan veidojies no latīņu vārdiem ar nozīmi “dalīta domāšana”, tomēr slimība nav salīdzināma ar daudzpersonību. Turklāt vairums pacientu nav vardarbīgāki par pārējām iedzīvotāju grupām; tieši otrādi – daudz biežāk paši kļūst par noziegumu upuriem. Ierobežotie psihiskās veselības resursi var būt par iemeslu bezpajumtniecībai vai biežai hospitalizācijai, taču nav taisnība, ka lielākā daļa slimnieku dzīvo uz ielas vai slimnīcā. Viņi bieži dzīvo ar ģimeni, kopējos mājokļos vai patstāvīgi. Zinātnieku pētījumi liecina, ka šizofrēnija skar vīriešus un sievietes vienlīdz bieži, lai gan vīriešiem slimības pirmās pazīmes var parādīties agrāk. Šī slimība ar līdzīgu biežumu sastopama visās pasaules valstīs. Pacientiem ar šizofrēniju biežāk novērojama priekšlaicīga mirstība, kas saistāma ar sirds slimībām vai cukura diabētu.
Galvenie šizofrēnijas jēdzieni
Psihotiski traucējumi ir simptomu kopums, kam raksturīga zaudēta saikne ar realitāti, kas rodas, jo tiek traucēta informācijas apstrāde smadzenēs. Psihotisku epizožu laikā cilvēka domas un uztvere var kļūt izkropļotas, tāpēc bieži ir sarežģīti atšķirt patiesību no iedomām. Maldi ir nepamatota pārliecība, kurai cilvēks tic, pat ja pierādījumi liecina pretējo. Visbiežāk sastopami vajāšanas maldi – pārliecība, ka kāds viņu apdraud vai vēlas kaitēt. Halucinācijas izpaužas kā redzes, dzirdes, ožas, garšas vai taustes sajūtas bez īsta ārēja pamata. Tās mēdz būt ļoti dzīvas un šķietamas kā reālas sajūtas. Visbiežāk novēro dzirdes halucinācijas, piemēram, balsu dzirdēšanu. Nesakarīga domāšana un runa izpaužas kā haotiskas, bieži neloģiskas domas vai runas plūsma. Piemēram, var pēkšņi mainīt sarunu tēmu vai uzdotajiem jautājumiem atbildēt neatbilstoši. Dezorganizēta vai nestandarta uzvedība var izpausties kā savādas vai neprognozējamas kustības, neizskaidrojama uztraukuma lēkmes vai vienveidīgas, bezmērķīgas darbības. Dažkārt cilvēks iegrimst katatoniskā stāvoklī, kurā nekustas un nereaģē uz apkārtni.
Šizofrēnijas simptomi
Slimības aktīvajā stadijā cilvēkam var būt ļoti grūti atšķirt realitāti no halucinācijām un maldiem. Simptomu intensitāte, to ilgums un biežums atšķiras, bet laika gaitā nopietni psihotiski epizodi kļūst retāki. Tomēr simptomus bieži pasliktina ārstēšanas pārtraukšana, psihotropo vielu lietošana un pastiprināts stress. Šizofrēnijas simptomi iedalāmi trīs kategorijās:
- Pozitīvie simptomi – halucinācijas, paranoja, izkropļota realitātes uztvere, aplamas pārliecības un dīvaina uzvedība.
- Negatīvie simptomi – mazinātas emociju izpausmes, samazināta runas aktivitāte, vēlme izvairīties no sociālajiem kontaktiem, pazemināta motivācija un intereses trūkums par dažādām aktivitātēm.
- Dezorganizēti simptomi – haotiska domāšana, nesakarīga runa, nespēja uzturēt loģisku domugaitu, neparastas kustības vai dīvaina izturēšanās.
Papildus var skart arī kognitīvo funkciju traucējumi, tāpēc bieži vien rodas grūtības noturēt uzmanību, koncentrēties un atcerēties informāciju. Šo iemeslu dēļ var pasliktināties mācību rezultāti vai darba kvalitāte. Pirmās šizofrēnijas pazīmes parasti pamanāmas agrā pieauguša cilvēka vecumā, tomēr diagnozi var noteikt tikai tad, ja simptomi saglabājas vismaz sešus mēnešus. Vīriešiem slimība visbiežāk sākas vēlīnā pusaudža vecumā vai agrā divdesmit gadu posmā, bet sievietēm – mazliet vēlāk. Agrīnie simptomi var ietvert sociālas grūtības, vāju sekmību mācībās un pazeminātu motivācijas līmeni. Lai apstiprinātu diagnozi, vienmēr nepieciešama pilnvērtīga psihiatra pārbaude, kas palīdz izslēgt citas slimības vai vielatkarību, kas var izraisīt līdzīgus simptomus.
Šizofrēnijas riska faktori
Pētnieki secina, ka šizofrēnijas attīstību ietekmē ģenētiskie un vides faktori, kā arī noteikti dzīves notikumi var veicināt simptomu rašanos vai pasliktināšanos. Tā kā slimību nosaka daudzu iemeslu mijiedarbība, katrā gadījumā precīzus cēloņus noskaidrot ne vienmēr izdodas.
Šizofrēnijas ārstēšana
Lai arī šizofrēnijas pilnīga izārstēšana nav iespējama, daudzi pacienti, kuri saņem ārstēšanu, spēj dzīvot ar minimāliem simptomiem. Dažādi antipsihotiskie medikamenti efektīvi mazina akūtu slimības stadiju simptomus, palīdz samazināt iespēju, ka slimība atkārtosies, un samazina paasinājumu smagumu. Psiholoģiskā palīdzība, piemēram, kognitīvā uzvedības terapija vai atbalsta terapija, var sekmēt simptomu mazināšanos un uzlabot ikdienas funkcionēšanu. Tāpat izmanto metodes stresa mazināšanai, darba spēju uzturēšanai un sociālo prasmju pilnveidei. Diagnostikas procesu un ārstēšanas plānu var apgrūtināt atkarību problēmas, kas šizofrēnijas pacientiem ir biežāk nekā pārējā populācijā. Ja pacientam izpaužas arī atkarību pazīmes, jāārstē gan šizofrēnija, gan atkarība vienlaikus.
Šizofrēnija un izpratnes trūkums par savu slimību (anozognozija)
Daļa pacientu ar psihotiskiem traucējumiem nespēj atpazīt savu slimību – šo parādību sauc par anozognoziju. Tās laikā pilnīgi vai daļēji trūkst apziņas par simptomiem, un šī nespēja saprast savu stāvokli var saglabāties visā slimības gaitā. Anozognozija nav apzināta aizsardzības reakcija, bet gan daļa no pašas slimības. Cilvēki, kuriem trūkst izpratnes par savu stāvokli, bieži pārtrauc ārstēšanos, piedzīvo paasinājumus, atkārtoti nonāk slimnīcā un sastopas ar sociālajām grūtībām.
Rehabilitācija un dzīve ar šizofrēniju
Atbilstoša ārstēšana palīdz daudziem ar šizofrēniju dzīvot pilnvērtīgu un nozīmīgu dzīvi. Tāpat kā ar citām hroniskām slimībām, dažiem izdodas panākt ļoti labu dzīves kvalitāti, bet citiem nepieciešams ilgstošs atbalsts un palīdzība. Kad tie izteiktākie simptomi ir mazināti, svarīgi turpināt izmantot dažādas terapijas slimības vadībai un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Psihosociālais atbalsts palīdz attīstīt sociālās iemaņas, pārvarēt stresu, savlaicīgi pamanīt slimības paasinājuma sākuma pazīmes un pagarināt remisijas periodu. Tā kā šizofrēnija visbiežāk sākas jaunībā, pacientiem īpaši nozīmīga ir rehabilitācija, kas veltīta dzīves prasmju, profesionālās sagatavotības vai mācību prasmju uzlabošanai un darba iespējām. Piemēram, īpašas atbalsta programmas palīdz cilvēkiem ar smagiem psihiskiem traucējumiem iekļauties darba tirgū, nodrošinot darbu arī ierastajās darba vietās ar piemērotu atbalstu. Liela nozīme ir ģimenes atbalstam – radinieku iesaistīšanās bieži no jauna ļauj sasniegt labāku labsajūtu un ārstēšanās rezultatīvu gaitu, bet arī ģimenes locekļiem nepieciešamas zināšanas un emocionāls atbalsts. Dažādas organizācijas sniedz palīdzību gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem, lai palīdzētu labāk saprast slimību un tikt galā ar tās izraisītajiem ikdienas izaicinājumiem.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
