Šis nosaukums latviešu valodā ir “oftalmoloģe” (sieviešu dzimtē) vai “acu ārste”. **Paskaidrojums:** – “Oftalmologas” ir lietuviešu vārds, sieviešu dzimtē. – Latviski: – Oficiālais, medicīniskais termins ir **oftalmoloģe**. – Sarunvalodā bieži izmanto arī **acu ārste**. Abi varianti ir piemēroti, izvēle atkarīga no konteksta (piemēram, oficiālā dokumentā labāk “oftalmoloģe”; neformālā situācijā – “acu ārste”).

Oftalmologs ir ārsts, kurš specializējas acu veselībā. Atšķirībā no optometristiem un optiķiem, oftalmologi ir sertificēti medicīnas vai osteopātijas ārsti ar padziļinātu apmācību acu slimību diagnostikā un ārstēšanā. Šie speciālisti veic pilnu acu aprūpi, tostarp redzes pārbaudes, kompleksus acu izmeklējumus, ārstēšanu ar medikamentiem un ķirurģiskas iejaukšanās, kā arī diagnosticē un ārstē acu saslimšanas vai komplikācijas, kas saistītas ar citām veselības problēmām, piemēram, cukura diabētu.

Kad būtu nepieciešams doties pie oftalmologa?

Oftalmologs var sniegt plašu acu aprūpes klāstu, taču īpaši svarīgi viņu apmeklēt gadījumos, kad ir nopietnas acu veselības problēmas, kas var prasīt operāciju vai specializētu ārstēšanu.

Kuras acu saslimšanas parasti prasa ķirurģisku ārstēšanu?

Oftalmologi veic ķirurģiskas procedūras, lai risinātu vairākas nopietnas acu problēmas:

• Katarakta. Parasti acs lēca ir caurspīdīga, bet, attīstoties kataraktai, tā kļūst duļķaina un parādās miglains redzējums.
• Glaukoma. Šī slimība ir viens no biežākajiem akluma iemesliem pasaulē. Glaukomas gadījumā redzes nervs tiek bojāts acu iekšējā šķidruma uzkrāšanās dēļ.
• Tīklenes atslāņošanās. Tā ir nopietna stāvoklis, kad tīklenes slānis atdalās no zemāk esošajiem audiem, apdraudot redzi.

Kuras acu problēmas prasa īpašu ārstēšanu?

Daži acu saslimšanu veidi prasa īpašu pieeju vai ilgstošu terapiju:

• Ar vecumu saistīta dzeltenās vietas deģenerācija. Šī ir bieža acu slimība, kas traucē uztvert priekšā esošos objektus.
• Ambliopija jeb “slinkā acs”. Tad viena acs bērniem vai zīdaiņiem kļūst vājāka par otru; ārstēšana parasti ietver acu plāksterus vai brilles.
• Astigmātisms. Šī refrakcijas kļūda izraisa neskaidru redzi un dažkārt tiek ārstēta ar lāzera operāciju.
• Radzenes slimības. Dažādi radzenes bojājumi spēj ietekmēt redzes kvalitāti.
• Diabētiska retinopātija. Šis stāvoklis rodas, kad cukura diabēts bojā sīkos asinsvadus tīklenē.
• Tālredzība (hiperopija). Šajā gadījumā vieglāk ir saskatīt attālākus objektus, bet tuvumā esošas lietas redzēt ir grūtāk; reizēm tiek rekomendēta lāzerkorekcija.
• Stiklveida ķermeņa atslāņošanās. Šī izmaiņa ar vecumu izraisa “peldējošus” punktus vai gaismas uzplaiksnījumus redzes laukā.

Kad jāveic acu pārbaude?

Regulāri acu testi ir nozīmīgi, lai saglabātu redzes un acu veselību ilgtermiņā, jo acu stāvoklis var mainīties laika gaitā, tāpēc nepieciešams plānot profilaktiskas pārbaudes.

• Bērniem redzes pārbaude jāveic pie ģimenes ārsta vai pediatra mācību sākumā un pēc tam ik pa vienam līdz diviem gadiem. Ja pastāv acu veselības aizdomas, pārbaudes ieteicams sākt ātrāk.
• Pieaugušajiem vecumā no 20 līdz 39 gadiem pilnu acu izmeklēšanu ieteicams veikt ik pēc pieciem līdz desmit gadiem.
• Vecumā no 40 līdz 54 gadiem ieteicams veikt acu pārbaudi ik pēc diviem līdz četriem gadiem.
• No 55 līdz 64 gadiem jāplāno acu pārbaude ik pēc viena līdz trim gadiem.

Kā notiek vizīte pie oftalmologa?

Vairumā gadījumu sākotnēji tiek uzdoti jautājumi par sūdzībām un redzes problēmām:

• Vai šobrīd ir kādas acs vai redzes sūdzības?
• Kādas rakstura ir šīs problēmas?
• Cik ilgu laiku tās saglabājas?
• Kādi faktori uzlabo vai pasliktina sūdzības?

Turklāt ārsts precizē, vai esat lietojis brilles vai kontaktlēcas, kā arī jautā par kopējo veselību un acu slimībām ģimenē.

Kādas pārbaudes tiek veiktas acu izmeklējumā?

Lai iegūtu pilnu informāciju par acu veselību, oftalmologs var veikt vairākus testus:

• Redzes asuma tests. Pacients lasa burtus no pārbaudes tabulas ar dažāda izmēra simboliem.
• Krāsu redzes tests. Pacientam jāidentificē skaitļi, kas iezīmēti krāsainu punktu fonā.
• Telpiskās redzes tests. Šie testi palīdz noteikt, vai cilvēkam ir pietiekama trīsdimensiju redze.
• Perifērās redzes testi. Jānorāda, kad tiek pamanīti gaismas punkti ierīcē perifērajā laukā.
• Acu muskuļu tests. Jāseko priekšmetam, piemēram, lukturītim vai zīmulim, dažādos virzienos.
• Zīlīšu reakcijas tests. Ārsts pārbauda, vai zīlītes reaģē uz gaismu, apskatot tās ar lukturīti.
• Fundusa pārbaude. Ar īpašu pilienu palīdzību paplašina zīlītes, lai pārbaudītu tīkleni, asinsvadus un redzes nervu acs aizmugurē.
• Acu priekšējās daļas izmeklēšana. Pacientam jāskatās spraugas lampā, kas ļauj ārstam detalizēti apskatīt plakstiņus, radzeni, konjunktīvu, sklēru un varavīksneni.
• Glaukomas tests. Testa laikā ar ierīces palīdzību izdala gaisa plūsmu acī, lai pārbaudītu, vai nav glaukomas pazīmju.

Kādus jautājumus var uzdot oftalmologam?

Vizītes laikā pie speciālista vai profilaktiskajā pārbaudē ir svarīgi iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par acu veselību. Šeit ir vairāki jautājumi, kurus vērts apsvērt:

• Kas ir mana diagnoze?
• Kādi iemesli var būt šim stāvoklim?
• Vai šī saslimšana var ietekmēt redzi tagad vai nākotnē?
• Vai jāmaina ieradumi ikdienā?
• Kādi simptomi būtu jāvēro?
• Kā rīkoties, ja parādās attiecīgie simptomi?
• Vai nepieciešami papildizmeklējumi?
• Ko ārstam ir jānoskaidro ar šo izmeklējumu?
• Cikos būs pieejami rezultāti?
• Vai izmeklējums ir saistīts ar kādām riska situācijām vai blaknēm?
• Vai nepieciešami atkārtoti izmeklējumi nākotnē?
• Kādu ārstēšanu jūs iesakāt un kāpēc?
• Kad sāksies ārstēšana un cik ilgi tā turpināsies?
• Kādi priekšnoteikumi ir jāzina par izrakstītajiem medikamentiem?
• Vai iespējamas blaknes?
• Kādi ir ārstēšanas riski un ieguvumi?
• Vai pastāv citas ārstēšanas alternatīvas?

Uzdodot šos jautājumus, būs vieglāk izprast savas acu veselības stāvokli un gūt pārskatāmu informāciju par turpmāko ārstēšanu un aprūpi.

Karolina Skrebė

Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.