Saindēšanās ar pārtiku notiek, ja cilvēks apēd baktēriju, sēņu, parazītu vai vīrusu piesārņotu ēdienu. Nereti saindēšanos var izraisīt arī šo mikroorganismu radītās toksiskās vielas.
Kad organisms saņem šādu piesārņotu pārtiku, tas reaģē, cenšoties izvadīt kaitīgās vielas. Tas izpaužas ar vemšanu, caureju vai abas parādības vienlaikus. Iespējams arī ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Šie simptomi ir organisma pašsaglabāšanās mehānisms, kura mērķis ir tikt galā ar infekciju un atjaunot normālu veselības stāvokli. Vairumā gadījumu veselība atjaunojas vienas līdz divu dienu laikā.
Kas var saslimt ar pārtikas saindēšanos?
Saindēties ar pārtiku var jebkurš cilvēks, kurš apēd piesārņotu ēdienu, taču dažiem cilvēkiem ir paaugstināta jutība. Saindēšanās riska smagums atkarīgs no uzņemtā toksīna daudzuma un koncentrācijas.
Liela nozīme ir arī kopējai veselības situācijai. Imūnsistēma nepārtraukti cīnās ar dažādām infekcijām, pat ja cilvēks to nejūt. Pat ievērojot lielāko daļu higiēnas noteikumu, neliels piesārņojuma līmenis pārtikas produktu vidū nav izslēdzams. Saindēšanās attīstās, kad organisma aizsargspēki vairs nespēj efektīvi reaģēt uz apdraudējumu.
Kā atpazīt pārtikas saindēšanos?
Reizēm ir grūti precīzi noteikt infekcijas avotu, it īpaši, ja simptomi parādās pēc vairāku dienu periods. Tomēr ir pazīmes, kas var liecināt par saindēšanos:
- Tika patērēts produkts, kas bieži ir saistīts ar pārtikas saindēšanos.
- Arī cilvēki, kuri ēda kopā ar jums, saslima ar līdzīgiem simptomiem.
Kādi ir pārtikas saindēšanās simptomi?
Biežākās pazīmes ir:
- Caureja.
- Slikta dūša un vemšana.
- Sāpes vēderā un krampji.
- Drudzis.
- Galvassāpes.
- Nespēks.
Kad pēc saindēšanās sākas vemšana?
Simptomi var attīstīties atkarībā no infekcijas izraisītāja veida. Dažu baktēriju infekcijas izpaužas tikai pēc dažām stundām, citām nepieciešams laiks, lai izraisītu slimību un simptomi var parādīties dienu vai pat nedēļu vēlāk.
Kā notiek inficēšanās ar pārtikas saindēšanos?
Pārtikas saindēšanos izraisa piesārņota pārtika, ūdens vai dzērieni. Produkti var kļūt piesārņoti jebkurā ražošanas posmā, sākot no ražas vākšanas līdz gatavošanai vai uzglabāšanai. Saindēšanās risks palielinās, ja uz:
- Pārtika nav svaiga.
- Produkti nav kārtīgi nomazgāti.
- Ēdiens tiek gatavots nehigiēniskos apstākļos.
- Nav pietiekamas termiskas apstrādes.
- Produkts tiek glabāts neatbilstošā temperatūrā.
- Nav laicīgi atdzesēts vai sasaldēts.
Saindēšanās ar pārtiku var notikt jebkur, tomēr biežāk tā tiek novērota ceļojumu laikā, kad cilvēks saskaras ar svešām baktērijām vai apstākļiem.
Kādi mikroorganismi izraisa pārtikas saindēšanos?
Pārtikas un ūdens piesārņojumu var rosināt dažādi organismi un vielas:
- Baktērijas.
- Vīrusi.
- Parazīti.
- Sēnītes.
- Toksīni.
- Ķīmiskas vielas.
Ir identificēti vairāk nekā 250 pārtikas saindēšanās veidi. Biežākie iemesli:
- Salmonellas — bieži sastopamas jēlā olā un nepietiekami gatavotā putnu gaļā. Var atklāt arī gaļā, dārzeņos un pārstrādātos produktos.
- E. coli — atrodama neapstrādātā gaļā un nevārītos dārzeņos. Šīs baktērijas izdala toksīnu, kas kairina tievās zarnas gļotādu.
- Listerija — var būt mīkstajos sieros, desās, kūpinātā gaļā, dīgstos. Sevišķi bīstama grūtniecēm.
- Norovīruss — var nonākt organismā, lietojot nepietiekami gatavotas jūras veltes, lapveida dārzeņus vai svaigus augļus. Iespējama arī infekcija no cita slimnieka.
- Hepatīts A — izplatās ar piesārņotu pārtiku vai ūdeni, īpaši jūras produktos vai ledū, kas nav kārtīgi apstrādāts. Ietekmē aknas.
- Stafilokoks — baktērijas uz pārtikas var nonākt no cilvēku rokām. Bieži sastopamas gaļas, putnu gaļas, piena produktu, majoneza salātu vai pildītu konditorejas izstrādājumu sastāvā.
- Campylobacter — bieži atrodamas nepietiekami gatavotā putnu gaļā, gaļā, olās, nepilnīgi pārstrādātos produktos un neapstrādātā pienā vai ūdenī.
- Šigella — parasti atrodama nemazgātos dārzeņos, jūras veltēs vai salātos ar majonezu. Var izraisīt asiņainu caureju.
Vai pārtikas saindēšanās ir lipīga?
Infekcija var tikt nodota no viena cilvēka otram, ja ir tiešs kontakts ar slimnieka ķermeņa izdalījumiem. Mikroorganismi var saglabāties uz virsmām vai rokām un caur tām nonākt cita cilvēka mutē vai ēdienā.
Kuri cilvēki ir visvairāk apdraudēti?
Noteiktām grupām ir augstāks risks saslimt ar pārtikas saindēšanos vai arī tā var noritēt smagākā formā. Tas atkarīgs no imūnsistēmas stipruma.
Faktori, kas mazina organisma aizsargspējas:
- Vecums — bērnu imūnsistēma nav pilnībā attīstīta, pieaugušajiem imunitāte novājinās ar vecumu.
- Grūtniecība — pieaug organisma slodze, tādēļ palielinās uzņēmība pret infekcijām.
- Hroniskas slimības — dažādi veselības traucējumi, tostarp onkoloģiskas, autoimūnas slimības, ilgstošas infekcijas vai imūndeficīts var samazināt pretestību infekcijām.
- Zāļu lietošana — medikamenti, kas nomāc imūnsistēmu, piemēram, kortikosteroīdi vai imūnsupresanti, palielina saslimšanas risku.
Lielākajā daļā gadījumu saindēšanās ar pārtiku ir nepatīkama, taču pārejoša. Tomēr atsevišķiem cilvēkiem tā var radīt nopietnas sekas, tāpēc svarīgi ievērot pārtikas higiēnas un apstrādes noteikumus.
Iespējamās pārtikas saindēšanās komplikācijas
Kaut gan komplikācijas rodas reti, dažos gadījumos tās var būt smagas vai pat dzīvībai bīstamas. Biežākā problēma ir izteikts organisma atūdeņošanās risks, taču noteiktas infekcijas var radīt specifiskas veselības sekas:
- Spontāns aborts vai nedzīva bērna piedzimšana — listerioze grūtniecības laikā var bojāt augļa nervu sistēmu vai novest pie augļa bojāejas.
- Nieru bojājumi — atsevišķi E. coli veidi var izraisīt hemolītisko urēmisko sindromu, kas var novest pie nieru mazspējas.
- Artrīts — salmonellas un Campylobacter infekcijas spēj izraisīt hronisku locītavu iekaisumu un artrītu.
- Nervu sistēmas un smadzeņu bojājumi — atsevišķas baktērijas vai vīrusi var izprovocēt smadzeņu apvalka iekaisumu jeb meningītu. Campylobacter var būt saistīts ar Gijēna–Barē sindroma attīstību, kas izraisa īslaicīgas paralīzes pazīmes.
Kā tiek diagnosticēta pārtikas saindēšanās?
Ārsts izvērtē simptomus un precizē informāciju par pēdējā laikā lietotajiem ēdieniem vai dzērieniem. Ja nepieciešams, var tikt veikts fekāliju vai asins izmeklējums konkrētu parazītu vai baktēriju noteikšanai.
Vai pārtikas saindēšanās pāriet pati no sevis?
Bieži vien ar šo problēmu iespējams tikt galā mājas apstākļos, ja tiek nodrošināts pietiekams šķidruma uzņemšanas apjoms. Vemšanas, caurejas vai drudža laikā organisms zaudē daudz ūdens, tāpēc īpaši svarīgi ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma.
Palīdzēt var īpaši šķidruma aizvietotāji ar elektrolītiem. Ja cilvēkam nav iespējams uzturēt ūdens līdzsvaru vai parādās nopietni atūdeņošanās simptomi, nākas saņemt ārstēšanu stacionārā, kur skysdumus ievada intravenozi.
Vai pret pārtikas saindēšanos nepieciešami medikamenti?
Dažkārt ārsts nozīmē antibiotikas, ja konstatēta bakteriāla infekcija, kurai vajadzīga specifiska ārstēšana. Tomēr lielākoties antibiotiku lietošana nav ieteicama un noteiktos gadījumos tā var pat pasliktināt slimības gaitu.
Pretdiarējas zāles parasti nav ieteicamas, jo tās spēj paildzināt slimības norisi. Simptomus var atvieglot arī aptiekā bez receptes nopērkami līdzekļi, piemēram, bismuta preparāti.
Kā izvairīties no pārtikas saindēšanās?
Lai pasargātu sevi, svarīgi ievērot pārtikas apstrādes drošības ieteikumus. Šī profilakse ir aktuāla visos pārtikas ķēdes posmos — sākot no ražas novākšanas līdz pasniegšanai galda.
Pamatprincipi pārtikas drošības nodrošināšanai:
- Tīrība — rūpīgi skalot svaigus dārzeņus un augļus ar tīru ūdeni, regulāri mazgāt rokas un virtuves piederumus pirms ēdiena gatavošanas. Jāuztur tīri virsmas, kas nonāk saskarē ar produktiem.
- Atdalīšana — jēlgaļa un olas nedrīkst nonākt tiešā kontaktā ar svaigiem augļiem un dārzeņiem vai citiem neapstrādātiem produktiem. Termiskā apstrāde iznīcina baktērijas gaļā, taču tās var pāriet uz citiem produktiem un tur saglabāties.
- Karsēšana — svarīgi pārliecināties, ka gaļa, zivis un jūras veltes ir pilnībā pagatavotas pietiekamā iekšējā temperatūrā. Liellopu un cūkgaļas steiki drīkst būt mazliet iesarkani, ja virspuse ir labi apcepta, bet maltai gaļai jābūt pilnīgi izceptai. Zivis jābūt caurspīdīgai un viegli atdalāmai ar dakšiņu.
- Atdzesēšana — pagatavotu ēdienu ieteicams atdzesēt vai sasaldēt ne vēlāk kā divu stundu laikā pēc gatavošanas. Produkti ar mērci, krējumu vai majonēzi jāuzglabā piemērotā temperatūrā. Ieteicams regulāri pārbaudīt, vai ledusskapī nav pelējuma vai bojātu produktu.
Sabiedrības veselības institūcijas arī veic pasākumus pārtikas saindēšanās izplatības novēršanai, informējot sabiedrību par iespējamajiem piesārņojuma gadījumiem. Ieteicams sekot līdzi oficiālajām paziņojumiem par produktu izņemšanu no tirdzniecības un gadījumā, ja ir aizdomas par saindēšanos, paziņot atbildīgajām iestādēm.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
