Sirds pārsitieni ir sajūta, ka sirds kādu brīdi izlaiž sitienus, sitas pārāk ātri vai ar pastiprinātu spēku. Šos simptomus iespējams novērot krūtīs, kaklā vai rīklē. Pārsitieni var parādīties jebkurā dzīves brīdī — gan miera stāvoklī, gan veicot ikdienas darbības. Lai arī šie simptomi bieži ir nepatīkami un pārsteidzoši, lielākoties tie nav bīstami un nerada veselības apdraudējumu. Tomēr dažos gadījumos tie var būt saistīti ar sirds ritma traucējumiem, kam nepieciešama medicīniska pārbaude.
Kas visbiežāk izjūt sirds pārsitienus?
Sirds pārsitieni biežāk sastopami sievietēm, arī tiem, kam piedzimstot noteikta sievietes dzimuma identitāte, taču tos var piedzīvot jebkurš cilvēks. Šādas sajūtas var būt raksturīgas dažādos dzīves posmos — pusaudžu vecumā, grūtniecības laikā vai menopauzē.
Sirds pārsitienu riska faktori
Galvenie faktori, kas palielina sirds pārsitienu risku:
- Emocionāls un fizisks stress.
- Trauksmes traucējumi vai panikas lēkmes.
- Grūtniecība.
- Dažu zāļu lietošana, piemēram, atsevišķi pretsaaukstēšanās un astmas medikamenti, kas satur stimulējošas vielas.
- Pārāk aktīva vairogdziedzera darbība (hipertireoze).
- Citas sirds saslimšanas, piemēram, neregulārs ritms, strukturālas pārmaiņas, agrāk piedzīvots infarkts vai sirds operācija.
Sirds pārsitienu simptomi
Pārsitienu gadījumā var šķist, ka sirds:
- Sitas krietni ātrāk nekā parasti.
- Pukst ar pastiprinātu spēku.
- Izklausās, ka izlaisti atsevišķi sitieni.
- Ir pamanāmi lieki sitieni.
- “Apmet kūleni”.
- Vibrē vai trīc.
Šīs sajūtas iespējams novērot ne tikai krūšu apvidū, bet arī kaklā vai rīklē. Paaugstināta iespēja, ka pārsitieni saistīti ar sirds ritma traucējumiem, ir cilvēkiem ar:
- Esošu sirds slimību.
- Būtiskiem sirds slimību riska faktoriem.
- Neregulāru sirds vārstuļu darbību.
Cik ilgi saglabājas sirds pārsitieni?
Sirds pārsitieni lielākoties ilgst neilgi. Parasti to epizodes var ilgt no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm, taču atsevišķos gadījumos var būt ilgstošākas.
Sirds pārsitienu cēloņi
Pārsitienu rašanos veicina dažādi faktori, tostarp:
- Emocionāli pārdzīvojumi, piemēram, trauksme, stress, bailes un panikas izjūtas.
- Fiziskas slodzes.
- Grūtniecība.
- Kofeīna lietošana.
- Pāraktīva vairogdziedzera darbība.
- Zems cukura, kālija vai skābekļa līmenis organismā.
- Pazemināts oglekļa dioksīda daudzums asinīs.
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- Mazasinība.
- Atkārtota šķidruma zuduma gadījumā.
- Asiņu zudums.
- Noteikti medikamenti, tostarp pretastmas, asinsspiediena, sirds slimību, vairogdziedzera un pretaritmijas zāles.
- Daži klepus vai pretsaaukstēšanās līdzekļi ar dekongestantiem.
- Atsevišķi augu izcelsmes preparāti un uztura bagātinātāji.
- Apreibinošas vielas, piemēram, kokaīns un amfetamīni.
- Nikotīns.
- Alkohols.
Kurās situācijās pārsitieni ir biežāk sastopami?
Sirds pārsitieni var izpausties dažādos dzīves apstākļos. Dažiem cilvēkiem tie parādās:
- Pārsitieni kopā ar trauksmi: ķermeņa reakcija uz trauksmes sajūtu vai panikas lēkmi.
- Pārsitieni pēc ēdienreizēm: tos var veicināt asi vai trekni ēdieni, kofeīna vai alkohola saturoši dzērieni.
- Pārsitieni naktī: vakarā vai naktī tie var būt pamanāmāki nekā dienā, jo miera laikā pievēršam tiem lielāku uzmanību.
- Pārsitieni guļus stāvoklī: gulēšana uz sāniem var palielināt spiedienu uz ķermeni, provocējot pārsitienus.
- Pārsitieni visas dienas garumā: ja sirds pārsitieni nepāriet, nepieciešama ārsta konsultācija, bet visbiežāk tie izzūd pēc neilga laika.
- Pārsitieni grūtniecības laikā: grūtniecēm organisma asinsrite un sirds ritma biežums pieaug, tādēļ grūtniecības laikā pārsitieni var būt izplatīti, un lielākoties tie nerada draudus. Vajadzības gadījumā jālūdz ārstam piemērotus un drošus medikamentus.
Kā nosaka sirds pārsitienu cēloni?
Medicīnas speciālists uzklausa sirds un plaušu darbības skaņas, kā arī izvērtē:
- Medicīnisko vēsturi.
- Simptomu aprakstu.
- Uztura paradumus.
- Lietotos medikamentus un uztura bagātinātājus.
Ārstam jādod detalizēta informācija par pārsitienu izpausmēm, piemēram:
- Cik bieži un kad tie rodas.
- Cik ilgi šie simptomi saglabājas.
- Kādas sajūtas rodas pārsitienu laikā.
- Ko darāt, kad tie sākas.
- Kādi pasākumi palīdz samazināt simptomus.
Pirmreizējās vizītes laikā pārsitieni ne vienmēr izpaudīsies, tādēļ ārsts var lūgt ar pirkstiem atdarināt pārsitienu raksturīgo ritmu.
Izmeklējumi sirds pārsitienu diagnosticēšanai
Speciālists var nozīmēt šādas analīzes un izmeklējumus:
- Asins analīzes.
- Urīna analīzes.
- Elektrokardiogrammu (EKG).
- Slodzes testu.
- Ehokardiogrammu (sirds ultrasonogrāfiju).
- Holtera monitoringu (dienas vai ilgāks sirds darbības monitorings).
- Elektrofizioloģisko izmeklēšanu.
- Sirds kateterizēšanu.
Ārsts var nosūtīt pie elektrofiziologa — speciālista nenormālu sirds ritmu atpazīšanai un ārstēšanai.
Sirds pārsitienu ārstēšanas iespējas
Optimālā ārstēšana atkarīga no pārsitienu cēloņa. Dažreiz terapija nav nepieciešama. Ja piedzīvotas sirds slimības vai sirds ritma traucējumi, var būt nepieciešami medikamenti, medicīniskas procedūras, ķirurģiska iejaukšanās vai speciāla ierīce. Būtiski regulāri apmeklēt ārstu un sekot noteiktajam ārstēšanas plānam.
Kā var mazināt sirds pārsitienus?
Pārsitienu samazināšanai, ja to cēlonis ir stress vai trauksme, ieteicams pievērsties nomierinošām aktivitātēm — meditācijai, elpošanas un apzinātības vingrinājumiem, jogai. Ja pārsitienus izraisa kofeīns, vēlams samazināt kafijas vai citu kofeīnu saturošu dzērienu lietošanu.
Vai sirds pārsitieni izzūd paši?
Bieži pārsitieni ar laiku pāriet, ja to izsauc noteikti uztura produkti vai darbības, piemēram:
- Smēķēšana.
- Alkohola lietošana.
- Kofeīna saturoši dzērieni.
- Liels fiziskais slogs.
<li“Asi” vai ļoti trekni ēdieni.
Ja diagnozēta sirds slimība vai sirds ritma traucējumi, var būt nepieciešami medikamenti, procedūras, operācija vai atbilstoša ierīce. Svarīgi ievērot ārsta ieteikumus un regulāri apmeklēt speciālistu.
Kā novērst sirds pārsitienus?
Atkarībā no pārsitienu cēloņa, šādi ieteikumi var palīdzēt samazināt šo epizožu biežumu:
- Samazināt stresa līmeni, izmantojot elpošanas vingrinājumus, relaksācijas tehnikas, jogu vai citas nomierinošas aktivitātes.
- Izvairīties vai ierobežot alkohola lietošanu.
- Samazināt vai izvairīties no kofeīna lietošanas.
- Nepielietot tabakas vai nikotīna produktus.
- Regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, par piemērotāko slodzi iepriekš konsultējoties ar ārstu.
- Izvairīties no pārtikas un darbībām, kas izraisa pārsitienus.
- Uzraudzīt asinsspiedienu un holesterīna līmeni.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
