Sinusīta simptomi

Sinusīts ir plaši izplatīta veselības problēma, kas rada diskomfortu – spiedošu sajūtu sejā, galvassāpes. Nereti parādās arī klepus un citi traucējoši simptomi.

Akūta sinusīta pazīmes biežāk sākas pēc saaukstēšanās. Savukārt hroniska sinusīta simptomi vairāk saistīti ar alerģijām, polipiem vai deguna anatomiskām īpatnībām. Savlaicīgi atpazīstot simptomus un izvēloties atbilstošu terapiju, lielākā daļa pacientu atveseļojas bez sarežģījumiem.

Šajā rakstā apskatīsim, kādi ir sinusīta simptomi, izcelsme un ārstēšanas iespējas. Lai noskaidrotu, kas jāzina par šo biežo veselības traucējumu, lasiet tālāk.

Kas ir sinusīts un kāpēc tas rodas

Senusa jeb deguna blakusdobumi ir gaisa piepildītas dobumu sistēmas ap degunu, acīm un vaigu zonu. Tās nodrošina elpceļu gaisa mitrināšanu, palīdz filtrēt aromātus un ietekmē skaņu. Blakusdobumu darbība ir būtiska normālai organisma funkcionēšanai.

Blakusdobumu uzbūve un nozīme

Cilvēka organismā atrodas četras galvenās blakusdobumu pāru grupas. Tās savienojas ar degunu. Svarīgākās ir pieres (frontālie), augšžokļa (maksilārie), sietiņkaula (etmoidālie) un spārnkaula (sfenoidālie) blakusdobumi.

Veselos blakusdobumos normāli atrodas gļotas, kas nodrošina mitrināšanu un aizsargā elpceļus.

Biežākie sinusīta cēloņi

• Vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās vai gripas vīrusi, kas aizsprosto blakusdobumu atveres
• Baktēriju vai sēnīšu infekcijas
• Alerģijas, kas izraisa blakusdobumu gļotādas iekaisumu
• Polipi vai šķībs deguna starpsiena, kas aizkavē brīvu gaisa plūsmu blakusdobumos
• Gaisa piesārņojums, ķīmiskas vielas un noteiktas hroniskas slimības, kā cistiskā fibroze vai kuņģa skābes atviļņa slimība

Sinusīts iespējams jebkurā vecuma grupā. Aptuveni 10–20 procentos strutainu sinusītu cēlonis ir zobu sakņu slimības.

Sinusīta simptomi un pazīmes

Sinusīta simptomu spektrs ir dažāds, atkarībā no konkrētās slimības formas un smaguma. Visbiežāk parādās deguna aizlikums vai pastiprinātas izdalījumi no deguna.

Raksturīga ir spiedoša sajūta vai sāpes sejā, galvassāpes, klepus, ožas pavājināšanās, temperatūras paaugstināšanās un nogurums.

Bērniem sinusīts var izpausties ar pastiprinātu raudulību, nemieru, aizkaitināmību un apgrūtinātu elpošanu caur degunu. Pazīmes, kas saglabājas ilgāk par 10 dienām, var norādīt uz bakteriālu infekciju un nepieciešamību vērsties pie ārsta.

• Palielināti izdalījumi no deguna
• Šķaudīšana
• Spiedoša sajūta vai sāpes sejā
• Galvassāpes
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra
• Samazināta oža
• Nogurums

Ja saaukstēšanās simptomi nepāriet vai saglabājas ilgāk par 10 dienām, tas var liecināt par bakteriālu sinusītu un prasa medicīnisku izvērtējumu.

Neārstēts vai atkārtots akūts sinusīts var pāriet hroniskā formā, kuru ir sarežģītāk ārstēt. Tas būtiski ietekmē ikdienas pašsajūtu.

Tāpēc savlaicīga simptomu atpazīšana un ārsta konsultācija ir ļoti svarīga.

Sinusīta veidi un to īpatnības

Ir trīs galvenie sinusīta tipi, katram no tiem ir atšķirīgi simptomi un nepieciešama specifiska ārstēšana. Pirmais veids ir akūts sinusīts, kas ilgst līdz 4 nedēļām.

Akūts sinusīts

Akūta sinusīta gadījumā pēkšņi attīstās blakusdobumu un deguna gļotādas iekaisums. Tipiski simptomi ir galvassāpes, iesnas, pastiprināti izdalījumi un temperatūras paaugstināšanās. Visbiežāk akūtu iekaisumu izraisa vīrusi, baktērijas vai sēnītes.

Hronisks sinusīts

Hronisks sinusīts ilgst vairāk nekā 12 nedēļas. To raksturo pūžņaini izdalījumi, polipu veidošanās un citas pazīmes. Šāda veida sinusīts bieži saistīts ar imūnsistēmas traucējumiem un iedzimtām vai iegūtām anatomijas īpatnībām.

Alerģiskais sinusīts

Alerģiskais sinusīts attīstās uz alerģisku reakciju fona un izraisa gļotādas iekaisumu un pietūkumu degunā. Nereti alerģiska sinusīta gadījumā veidojas arī polipi.

Katrā gadījumā ir savi simptomi un piemēroti ārstēšanas paņēmieni. Laicīga atklāšana un pareiza terapija palīdz izvairīties no komplikācijām.

Riska faktori un iespējamās komplikācijas

Sinusīta risku palielina dažādi faktori. Saaukstēšanās, alerģiskas reakcijas, smēķēšana, imunitātes traucējumi, kā arī deguna anatomiskas nelīdzenuma veicina iekaisuma attīstību.

Novēlota vai neefektīva ārstēšana var izraisīt nopietnas komplikācijas, piemēram, auss vai plaušu iekaisumu, infekcijas izplatīšanos uz acīm vai smadzenēm, kā arī meningītu. Lai gan šie sarežģījumi ir salīdzinoši reti, tie var būt bīstami veselībai.

• Bieža slimošana ar saaukstēšanos
• Alerģiskas reakcijas
• Smēķēšana
• Imūnsistēmas pavājināšanās
• Deguna anatomiskas novirzes

1. Auss iekaisums
2. Plaušu infekcija
3. Infekcijas pāriešana uz acs dobumiem vai smadzenēm
4. Meningīts

Saprotot un laikus novēršot sinusīta riska faktorus, iespējams būtiski mazināt saslimšanas iespējamību. Komplikāciju novēršana ir ļoti nozīmīga, tāpēc ilgstošu vai smagu simptomu gadījumā nekavējieties doties pie speciālista.

Diagnostikas iespējas un procedūras

Lai noteiktu sinusītu, izmanto vairākas metodes. Pamatā ārsts izvērtē simptomus un pacienta vispārējo veselības stāvokli. Papildu izmeklējumi ļauj precizēt iekaisuma apjomu un formu.

Klīniskā izmeklēšana

Ārsts apskata, vai nav redzams deguna gļotādas pietūkums vai strukturālas izmaiņas. Ar endoskopa palīdzību var rūpīgi apskatīt deguna dobumu un pamanīt strutainas izdalījumus.

Papildu pārbaudes

• Datortomogrāfija – ļauj detalizēti novērtēt blakusdobumu stāvokli
• Endoskopija – minimāli invazīva procedūra, ar kuras palīdzību apskata deguna dobumu
• Asins analīzes – palīdz noteikt iekaisuma raksturu
• Deguna sekrētu mikrobioloģiska izmeklēšana – lai noteiktu infekcijas ierosinātāju

Kombinēta diagnostika ārstam palīdz precīzi noteikt sinusīta veidu un izvēlēties piemērotāko terapiju.

Medikamentozā ārstēšana

Sinusīta ārstēšanas veids atkarīgs no iekaisuma formas un smaguma. Bieži, ja pierādīts bakteriāls process, tiek izrakstīti antibiotiskie līdzekļi, kuru kurss ilgst apmēram 3–4 nedēļas.

Lai mazinātu gļotādas iekaisumu un pietūkumu, var lietot deguna kortikosteroīdus, kas uzlabo elpošanu caur degunu un atvieglo simptomus. Antihistamīna preparāti bieži rekomendējami, ja sinusīts saistīts ar alerģijām.

Papildus var lietot līdzekļus degunam, kas samazina gļotādas tūsku un palīdz izvadīt sekrētu, piemēram, deguna pilienus vai aerosolus ar dekongestantiem.

Kombinētā terapija tiek piemērota atkarībā no individuālās situācijas un iekaisuma smaguma. Ārsta konsultācija nepieciešama plāna izvēlei.

Dabiskas ārstēšanas metodes un mājas līdzekļi

Sinusīta simptomus var mazināt ar dabiskām metodēm. Viens no populārākajiem līdzekļiem ir deguna skalošana ar sāls šķīdumu, kas padara izdalījumus šķidrākus un samazina aizlikumu.

Labi palīdz arī inhalācijas ar ēteriskajām eļļām, kam piemīt pretiekaisuma un atslābinošas īpašības.

Deguna skalošana

Degunu ieteicams skalošanai izmantot destilētu ūdeni ar sāls maisījumu. Šāds šķīdums palīdz izvadīt uzkrātās gļotas. Gļotāda pēc skalošanas spēj vieglāk atjaunoties.

Deguna skalošanu iesaka veikt vairākas reizes dienā – gan pirms miega, gan pēc tam.

Inhalācijas un tvaika terapija

Inhalācijas ar ēteriskajām eļļām – eikalipta, lavandas, piparmētras – mazina simptomus un darbojas kā pretiekaisuma līdzekļi, samazinot gļotādas bojājumus.

Karsta tvaika ieelpošana ir vēl viens efektīvs paņēmiens, kas palīdz attīrīt elpceļus un blakusdobumus.

Citi ieteikumi – dzert daudz siltu šķidrumu, lietot siltas dušas vai vannas, dzert tējas ar kurkumu un ingveru. Šādi paņēmieni uztur optimālu mitrumu un palīdz mazināt iekaisumu.

Kopumā dabiskas ārstēšanas iespējas, tostarp deguna skalošana un inhalācijas, palīdz uzlabot pašsajūtu. Vienlaikus ieteicams rūpēties arī par kopējo veselību un preventīvi izvērtēt atkārtotu sinusīta risku.

Ķirurģiskā ārstēšana un procedūras

Ja ar konservatīvu ārstēšanu nepietiek, var būt nepieciešama operācija. Sinusītu var ārstēt, izmantojot sekrētu atsūkšanu, polipu izņemšanu vai deguna starpsienas korekciju. Šī pieeja parasti nepieciešama, ja slimība ir ilgstoša vai saistīta ar deguna anatomiskiem traucējumiem.

Viens no biežāk lietotiem paņēmieniem ir funkcionālā endoskopiskā blakusdobumu ķirurģija. Izmantojot videoendoskopiju, precīzi izņem patoloģiskos audus no blakusdobumiem un deguna dobuma.

1. Operācijas ilgums parasti ir no 1 līdz 3 stundām, dažos gadījumos ilgāk.
2. Pēc operācijas deguna dobumā ievieto tamponus, kurus noņem pēc 1–2 dienām.
3. Ja patoloģiskos audus nevar izņemt endoskopiski, tiek izmantoti ārējie piegriezieni.

Pēcoperācijas periods un deguna higiēna ir īpaši svarīgi. Nepieciešams regulāri skalot degunu, atsūkt gļotas un tīrīt uzkrātos asiņu recekļus. Atveseļošanās ilgums lielā mērā atkarīgs no slimības smaguma un ķirurģijas apjoma.

Savlaicīga ārsta apmeklēšana ļauj izvairīties no sarežģījumiem. Lai arī pēcoperācijas blakusparādības ir reti, tās var būt nopietnas, tāpēc svarīgi sekot ārsta norādījumiem.

Sinusīta profilakse un aizsardzības pasākumi

Lai samazinātu saslimšanas risku ar sinusītu, ieteicams ievērot vairākus preventīvus pasākumus. Regulāra deguna skalošana nodrošina dobumu tīrību un mazina infekciju iespēju.

Tāpat svarīgi izvairīties no inficēšanās. Veselīgs uzturs un pietiekama šķidruma uzņemšana stiprina organisma imunitāti. Ieteicams uzturēt atbilstošu gaisa mitrumu un kontrolēt alerģiju.

• Veiciet regulāru deguna skalošanu ar sāls šķīdumu, lai izvadītu piesārņojumu
• Uzturā iekļaujiet dabiskus antimikrobiālus produktus, piemēram, oregano un ķiplokus, kas palīdz nostiprināt aizsargspējas
• Aukstajā gada laikā valkājiet galvassegas, lai pasargātu degunu un blakusdobumus no aukstuma

Šo ieteikumu ievērošana un veselīgs dzīvesveids palīdz ievērojami mazināt sinusīta risku. Būtiski ir rūpēties par regulāru deguna higiēnu un vispārējo veselību.

Kad nepieciešama ārsta konsultācija

Ja sinusīta simptomi nepāriet ilgāk par 10 dienām, jāmeklē ārsta padoms. Ja novēro bagātīgas dzeltenas izdalījumus, stipras galvassāpes vai spiediena sajūtu blakusdobumu apvidū, paaugstinātu temperatūru vai citus neparastus simptomus, arī nepieciešama medicīniska izvērtēšana.

Laicīgi vēršoties pie auss, kakla un deguna ārsta, iespējams izvairīties no komplikācijām. Sinusīta ārstēšanai bieži pietiek ar konservatīviem paņēmieniem, bet smagāku gadījumu vai ilgstošu simptomu gadījumā nepieciešama rūpīgāka ārstēšana, arī ķirurģiska.

Ja traucējošie simptomi nepāriet ilgāk par divām nedēļām, vai novēro neierastus simptomus, noteikti apmeklējiet ārstu. Regulāra speciālista konsultācija palīdz precizēt slimības cēloni un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.