Sinusa iekaisums jeb sinusīts ir viena no veselības problēmām, kas var radīt būtisku diskomfortu gan ar izdalījumiem, gan bez tiem. Šī slimība var izraisīt galvassāpes, kairinājumu un cita veida sāpes sejā. Sinusītu bez aizlikuma vai gļotām diagnosticē un ārstē tikai veselības aprūpes speciālists, izmantojot recepšu medikamentus. Simptomi, kas var liecināt par sinusītu bez gļotām, ir kairinājums, galvassāpes, paaugstināta temperatūra, un ārstēšanas iespējas ir atkarīgas no precīzas diagnozes, tostarp antibiotiku un pretsāpju līdzekļu lietošanas. Brīvi pieejamie līdzekļi kā ibuprofēns vai paracetamols palīdz samazināt sāpes un drudzi, bet antibiotikas ir efektīvas, ja iekaisumu izraisa baktērijas vai izraisītāji, kas nokļuvuši sinusu dobumos.
Sinusa galvassāpes bez aizlikuma
Sinusīts ir iekaisuma process sejas kaulos esošo dobumu gļotādā. Šādi dobumi ir četri, un tie atrodas galvaskausa priekšējā daļā; normālā stāvoklī tie aizpildīti ar gaisu. Sinusu dobumos iekaisumu izraisa infekcijas – tā var būt baktēriju, vīrusu vai sēnīšu iedarbība, kas kairina gļotādu un, tipiskā gadījumā, izraisa gļotu veidošanos un aizlikumu. Parasti gļotu uzkrāšanās un sastrēgums norāda uz bakteriālu vai vīrusu sinusītu. Dažkārt iekaisums norit bez gļotu veidošanās, kas izsauc izteiktas galvassāpes un diskomfortu sinusos.
Sinusīta bez gļotām cēloņi
Ārējie mikroorganismi, tostarp baktērijas, sēnītes un galvenokārt vīrusi, var izraisīt sinusītu, kas dažos gadījumos notiek ar minimālu gļotu daudzumu vai bez tā. Svarīgākie iemesli, kādēļ attīstās sinusīta forma bez izdalījumiem, ir šādi:
1. vīrusu infekcija
Pēc neseniem Veselības pētniecības institūta secinājumiem, sinusītu visbiežāk izraisa vīrusi, un tas nereti pāriet pats no sevis. Apmēram 90% cilvēku, kas slimo ar saaukstēšanos, izjūt vīrusu sinusa iekaisuma simptomus dažādās pakāpēs. Vīrusu infekcija, kas izsauc iekaisumu bez gļotām, rada kairinājumu deguna un sejas apvidū ar lokalizētu pietūkumu un spiedienu.
Ārstēšana
Vīrusu sinusīta terapijas pamatprincipi ir šādi:
- Atpūtas režīms 2–3 dienas.
- Pietiekama šķidruma uzņemšana, lai organisms cīnītos ar infekciju un nerastos dehidratācija.
- Sausa sinusa gadījumā pievienot telpā gaisa mitrinātāju.
- Sāpes mazina brīvi iegādājami medikamenti, piemēram, paracetamols.
2. alerģiskais sinusīts
Šo sinusīta veidu izraisa alergēni, īpaši tie, kas atrodas ieelpotajā gaisā – putekļi, dzīvnieku spalvas, ziedputekšņi vai kāda specifiska smarža, pret kuru ir individuāla jutība. Šādi faktori provocē organisma imūnsistēmas reakciju, kas izraisa dobumu iekaisumu. Visbiežākie izraisītāji ir tieši ārējās vides komponenti. No saskares ar tiem iespējams izvairīties, pievēršot uzmanību apkārtējai videi.
3. sausais sinusīts
Sausais sinusīts norit līdzīgi kā parastais, bet šajā gadījumā gļotu veidošanās ir minimāla vai vispār netiek novērota. Šim stāvoklim var būt vairāki iemesli, ieskaitot:
- Zems gaisa mitrums telpā.
- Noteiktu medikamentu lietošana.
- Organisma fizioloģiskas īpatnības, kas ietekmē gļotu ražošanu.
- Pazemināta imunitāte un nepietiekama organisma aizsargreakcija.
Pie medikamentiem, kas var veicināt sausa sinusīta attīstību, pieder:
- Antihistamīna līdzekļi (difenhidramīns, cetirizīns)
- Deguna atlietošanas līdzekļi (oksimetazolīns)
- Antiholīnerģiskie medikamenti (oksibutinīns)
- Antidepresanti (amitriptilīns)
- Antipsihotiskie līdzekļi
- Preperāti pret paaugstinātu asinsspiedienu (hidrohlortiazīds)
- Spēcīgi pretsāpju līdzekļi (oksikodons)
4. hroniskais sinusīts
Hronisks sinusīts ir smaga un ilgstoša iekaisuma forma, kas attīstās ilgstoša iekaisuma dēļ sinusu dobumos, bieži vīrusu, baktēriju, sēnīšu vai alergēnu dēļ. Šī slimības stadija prasa ārsta konsultāciju precīzai diagnostikai un atbilstošai ārstēšanai. Atkarībā no ārsta slēdziena ārstēšanai var izmantot pretvīrusu līdzekļus vai recepšu antibiotikas.
Sinusīta simptomi bez gļotām
Zemāk uzskaitīti visbiežāk sastopamie simptomi gadījumos, kad sinusīts norit ar minimālu gļotu daudzumu vai bez tām:
- Migrēna
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra
- Spiediena sajūta sejas apvidū
- Klepus
- Vājums vai nogurums
- Sāpes sejā
Migrēna kā sinusa iekaisuma simptoms
Ja sinusa iekaisuma laikā piedzīvojat migrēnu, visticamāk, to izraisa attiecīgās slimības izraisītās izmaiņas organismā. Izplatītākie migrēnas iemesli šādās situācijās ir šādi:
1. spiediens sinusu dobumos
Spiediena sajūta ir tipisks simptoms, kas rodas, kad visi četri sinusi piepildās ar gaisu un rodas iekaisums. Šis spiediens var ietekmēt apkārtējos audus, asinsvadus un nervus galvā, izraisot vai pastiprinot migrēnu cilvēkiem ar augstu jutīgumu.
2. iekaisuma reakcija
Imūnsistēma reaģē uz svešķermeņu klātbūtni un, ja sinusos iedzīvojas infekcija, tiek veidoti citokīni, kas izraisa iekaisumu un rezultātā galvassāpes vai migrēnu. Asiņu apgādes traucējumi iekaisuma laikā ir galvenais migrēnas attīstības mehānisms sinusīta gadījumā.
3. sāpju uztvere
Sinusīts var izraisīt virkni nepatīkamu simptomu, piemēram, galvassāpes, paaugstinātu temperatūru un sejas sāpīgumu. Spiediens un sāpes var būt tik intensīvas, ka parasti neliels diskomforts tiek uztverts kā stipras sāpes. Tā mazākas galvassāpes šādā gadījumā var kļūt ļoti izteiktas un līdzināties migrēnai.
Migrēnas ārstēšana, kas saistīta ar sinusa infekciju
Lai izvēlētos piemērotāko migrēnas ārstēšanu, svarīgi konsultēties ar ārstu, kas noteiks diagnozi un ieteiks piemērotākos medikamentus atkarībā no situācijas. Nekorekti ārstēta migrēna var atkārtoties un kļūt smagāka gan ar, gan bez sinusa iekaisuma. Papildu pagaidu ārstēšanas iespējas ir:
- Atpūta gultā.
- Pretsāpju līdzekļu lietošana (piemēram, paracetamols vai ibuprofēns).
- Preparāti, kas samazina deguna aizlikumu, piemēram, oksimetazolīns.
- Aspirīns.
Cik ilgi ilgst migrēna saistībā ar sinusītu?
Migrēnas ilgums ir atkarīgs no pašas sinusa iekaisuma gaitas – tas var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām. Akūta sinusīta gadījumā simptomi saglabājas vairākas dienas, savukārt hronisks process var turpināties mēnesi. Ja galvassāpes vai migrēna nepāriet sinusīta laikā, ieteicams konsultēties ar medicīnas speciālistu vai izmēģināt brīvi nopērkamos medikamentus.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
