Sēžas nerva iekaisums

Sēžas nerva iekaisums, ko pazīst arī kā išiass, ir viens no biežākajiem neiropātijas veidiem. Cilvēki parasti izjūt sāpes gūžu apvidū, kas mēdz izstarot uz sēžas, apakšstilbu vai pat pēdu.

Šāds veselības traucējums var izpausties vienā vai abās ķermeņa pusēs. Tas bieži pasliktina dzīves kvalitāti.

Sēžas nerva iekaisums īpaši raksturīgs tiem, kuru darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu. Biežāk simptomi vērojami gan jaunākiem, gan vecākiem cilvēkiem. Sūdzības var būt gan kakla, muguras lejasdaļas, gan uz krūšu daļas pusi.

Jāpievērš uzmanība, ja sāpes pusē vai ilgākā laikā neizzūd – piemēram, nedēļas laikā kļūst stiprākas vai izplatās. Ārstēšanas taktika šādos gadījumos var mainīties.

Kas ir sēžas nerva iekaisums

Sēžas nervs ir lielākais ķermeņa nervs, kas sākas sēžamvietā un stiepjas līdz pēdai. Šī nerva iekaisums var rasties jebkurā vecumā.

Visbiežāk sēžas nerva iekaisums rodas tiem, kas ilgi pavada laiku sēdus pozā.

Sēžas nerva uzbūve

Sēžas nervs stiepjas no muguras lejasdaļas līdz pēdai un ir gan garākais, gan biezākais cilvēka organismā. Tāpēc tas bieži tiek pakļauts traumām vai citiem bojājumiem.

Nerva galvenās funkcijas

Sēžas nervs nodrošina apakšējo ķermeņa daļu jušanu un kustības. Tas inervē gūžu, augšstilba un apakšstilba muskuļus, kā arī sniedz signālus uz ādas un muskuļu receptoriem.

Iekaisuma dēļ iespējams sāpju rašanās un traucēta sajūta apakšējās ekstremitātēs. Var tikt samazināts arī muskuļu spēks.

Riska grupas

• Personas, kuru darbs prasa ilgstošu sēdēšanu
• Gados vecāki cilvēki
• Cilvēki, kas guvuši traumas gūžas apvidū
• Tie, kam ir mugurkaula slimības vai starpskriemeļu disku izspiedumi
• Cilvēki ar vielmaiņas traucējumiem, piemēram, cukura diabētu

Sēžas nerva iekaisuma cēloņi

Biežākais sēžas nerva iekaisuma iemesls ir starpskriemeļu diska izslīdējums, kas rada spiedienu uz šo nervu. Starp galvenajiem faktoriem minamas disku trūces un osteohondroze.

Iekaisumu var veicināt kaulu uzaugumi, fasetes locītavas bojājumi, sīko locītavu artroze vai grūtniecība. Nozīme ir arī ķermeņa atdzišanai, pārmērīgai fiziskai slodzei vai nepareizai smagumu celšanai.

Pievienoties var persiforma jeb bumbierveida muskuļa sindroms. Šis sindroms biežāk novērojams pēc ilgstošas sēdēšanas, nepareizas stājas sportojot, traumām vai atdzišanas. Tas ir cieši saistīts ar išiass attīstības riskiem.

• Izplatītākie išiass iemesli ir disku trūces un osteohondroze
• Citi cēloņi: kaulu uzaugumi, fasetes locītavas bojājumi, artroze vai grūtniecība
• Iekaisumu var izraisīt arī persiforma muskuļa sindroms

Galvenie simptomi un pazīmes

Sēžas nerva iekaisuma izpausmes var rasties pēkšņi. Galvenie simptomi parasti ir sāpes gūžās ar izstarojumu kājā, tirpšana, dedzināšana, muskuļu vājums. Jaunākiem cilvēkiem biežāk konstatē sāpes un jušanas traucējumus, bet vecākiem simptomi var rasties arī citviet mugurā un krūtīs.

Sāpju raksturs

Sēžas nerva iekaisuma gadījumā sūdzības var būt asas, dedzinošas vai šaujošas sāpes gūžas apvidū. Tās var saglabāties pastāvīgi vai izpausties lēkmjveidīgi. Bieži sāpes pastiprinās naktī vai pēc ilgstošas sēdēšanas.

Jutības traucējumi

Iekaisuma dēļ iespējama tirpšana, dedzināšana vai cita veida jušanas traucējumi kājā. Dažkārt rodas smaguma vai vājuma sajūta apakšējās ekstremitātēs.

Kustību traucējumi

Nerva iekaisums var veicināt muskuļu vājumu un pat atrofiju. Tas būtiski ietekmē spēju staigāt un pildīt ikdienas uzdevumus.

Diagnostikas iespējas

Sēžas nerva iekaisuma noteikšanai ārsti pielieto dažādus izmeklējumus. Sākumā ārsts novērtē muskuļu stāvokli, iztausta bumbierveida muskuli, pārbauda kustību testus kā kājas pacelšanu vai iešanu uz papēžiem.

Šādi testi ļauj atšķirt išiass no citām veselības problēmām – piemēram, radikulopātijas vai cita nerva iekaisuma.

Attēldiagnostika, piemēram, rentgens, datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse, ļauj precīzi noteikt izmaiņas mugurkaulā un iespējamā nerva noslodzi. Tas ir nozīmīgi, lai izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.

Elektroneirogrāfija vai elektromiogrāfija palīdz novērtēt nervu funkciju un lokalizē bojājuma vietu.

• išiass diagnostikas varianti
• nerva darbības testi
• attēldiagnostikas metodes mugurkaula stāvokļa noteikšanai
• elektroneirofizioloģiskie izmeklējumi nervu funkcijai

Bumbierveida muskuļa sindroms un tā saistība ar išiass

Bumbierveida muskulis ir mazs, bet nozīmīgs dziļš muskulis, kas var radīt dažādas sūdzības. Bumbierveida muskuļa sindroms apraksta stāvokli, kad šis muskulis ir sasprindzināts vai tiek nospiests.

Šī sindroma dēļ var rasties vai pasliktināties sēžas nerva iekaisums. Ilgstoši sēžot, nepareizas kustību tehnikas laikā sportojot, pēc traumām vai maza iegurņa slimībām, palielinās išiass attīstības iespējamība.

Sindroma iemesli

Bumbierveida muskuļa sindroms visbiežāk novērojams:

• Ilgstošas sēdēšanas laikā
• Ja ir nepareiza stāja aktivitāšu vai sporta laikā
• Pēc traumām
• Noteiktu iegurņa slimību gadījumā

Galvenie simptomi

Bumbierveida muskuļa sindroma laikā var rasties:

• Sāpes gūžas locītavā
• Sāpes sēžas apvidū
• Kājas tirpšana

Minētās pazīmes ir cieši saistītas ar išiass simptomiem. Sēžas nerva iekaisuma dēļ sūdzības var būt spiedošas, dedzinošas, tirpstošas. Nepieciešama savlaicīga diagnostika un pareiza ārstēšana.

Ārstēšanas pieejas un metodes

Sēžas nerva iekaisumu iespējams ārstēt ar dažādām metodēm, sākot no medikamentiem līdz fizikālajai terapijai. Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi palīdz mazina sāpes un iekaisumu.

Pirms jebkāda ārstēšanas uzsākšanas vajadzīga ārsta konsultācija. Ārsts novērtēs nepieciešamību pēc papildus izmeklējumiem vai terapijām.

Išiass ārstēšanā svarīga loma ir arī fizioterapijai. Vingrojumi, masāža un mugurkaula stiepšana palīdz atbrīvot nervu un samazināt simptomus, kā arī uzlabot kustīgumu.

Ārstnieciskās vingrošanas programmas un piemēroti vingrinājumi var mazināt iekaisumu, bet masāža atslābina muskuļus. Stiepšanās vingrinājumi, kas atbrīvo mugurkaulu un sēžas nervu, palīdz atjaunot normālu nerva funkciju.

Ārstēšanas stratēģija tiek izvēlēta individuāli, ņemot vērā pacienta veselību un sūdzību ilgumu. Svarīga ir arī fiziskā aktivitāte un paradumu maiņa ikdienā.

Fizikālās procedūras un vingrinājumi

Fizikālā terapija un īpaši vingrojumi ir būtiska sēžas nerva iekaisuma ārstēšanas daļa. Vēlami gan stiepšanās, gan muskuļu stiprināšanas vingrinājumi, kas mazina sāpes un uzlabo kustības iespējas.

Masāža palīdz samazināt sāpes, uzlabo nervu vadītspēju un stimulē asinsriti un limfas plūsmu.

Ieteicamie vingrojumi

Sēžas nerva iekaisuma gadījumā no ieguvumiem ir šādi vingrojumi:

• Stiepšanās, kas atbrīvo sasprindzinājumu sēžas nerva apvidū un mazina sāpes
• Spēka vingrojumi gurnu, augšstilbu un sēžas muskulatūrai nodrošina labāku kustīgumu un balstu
• Saudzīga ķermeņa muskulatūru nostiprinoša vingrošana, kas uzlabo muskuļu koordināciju dziļajos muskuļos

Masāžas priekšrocības

Masāža var būt ļoti efektīva, ārstējot sēžas nerva iekaisumu. Tā samazina sāpes un atjauno nerva vadītspēju, kā arī veicina asins un limfas cirkulāciju.

Rekomendēta ir viegla, bet padziļināta masāža, īpaši veltot uzmanību gurnu, sēžas un kāju zonai.

Profilakses iespējas un padomi

Lai izvairītos no sēžas nerva iekaisuma, jāņem vērā ikdienas paradumi. Pareiza stāja un darba vietas ergonomika ir būtiski, jo tie var palīdzēt samazināt išiass risku.

Vēlams bieži mainīt ķermeņa pozu ilgstoši sēžot, smagumus celt pareizā tehnikā, kā arī izvairīties no atdzišanas vai caurvēja situācijām.

Profilakses nolūkos ieteicams būt fiziski aktīvam. Regulāra vingrošana un īpaši bumbierveida muskuļa treniņi stiprina muguras un kāju muskuļus, samazinot nerva saspringuma risku.

• Bieži mainiet pozīciju, strādājot pie galda
• Uzmanīgi ceļiet smagumus atbilstoši tehnikai un saglabājiet stāju
• Izvairieties no atdzišanas vai caurvēja
• Pievērsiet uzmanību darba vietas ergonomikai
• Regulāri vingrojiet un stipriniet bumbierveida muskulatūru

Šo vienkāršo ieteikumu ievērošana būtiski samazina nerva iekaisuma risku un uzlabo kopējo veselību.

Papildu ārstēšanas iespējas un tautas līdzekļi

Papildus tradicionālajām metodēm sēžas nerva iekaisuma ārstēšanā var izmantot alternatīvas – piemēram, akupunktūru, kas atvieglo sāpes un iekaisumu. Daudzi pacienti izjūt uzlabojumu jau pēc pirmajām procedūrām.

Auksti kompresi spēj mazināt sāpes, bet pārslēdzoties uz siltu vannu, uzlabojas asins cirkulācija un mazinās iekaisuma simptomi. Jēgpilni lietot arī dažādas zāļu tējas – kumelītes, balto kārklu mizas, lavandas, salvijas vai lakricas, kas relaksē un mazina sāpes.

Alternatīvās un tautas zāles var izmantot papildus tradicionālajai terapijai, lai atvieglotu simptomus un sekmētu ātrāku atveseļošanos.