Bieži sastopama situācija, kad cilvēki vilcinās vai pilnībā atsakās meklēt palīdzību seksuālās veselības jautājumos. Dažādi pētījumi ir secinājuši, ka tikai aptuveni viena trešdaļa no tiem, kuri piedzīvo seksuālās veselības traucējumus, vēršas pie medicīnas speciālista, turklāt šis rādītājs atkarībā no reģiona un citiem faktoriem var būt vēl zemāks. Visbiežāk minētie iemesli, kāpēc netiek meklēta profesionāla palīdzība, ir mulsums, problēmas nepielīdzināšana medicīniskiem jautājumiem, seksuālo grūtību uzskatīšana par dabisku novecošanas sastāvdaļu, cerība uz spontānu uzlabošanos vai finansiāli šķēršļi medicīniskās aprūpes saņemšanai. Riskus vēl vairāk pastiprina tas, ka LGBTQIA+ kopienas pārstāvji bieži izvairās no veselības aprūpes meklēšanas saistībā ar diskriminācijas pieredzi vai tās bailēm, kā arī vēlmi saglabāt savu seksuālo identitāti konfidenciālu attiecībā pret pakalpojumu sniedzējiem.
- Sekmējot izpratni, nesen veiktā pētījuma ietvaros, kurš publicēts Seksuālās medicīnas žurnālā, tika izvirzīts pieņēmums, ka seksuālo minoritāšu vīrieši (geji un biseksuāli vīrieši) varētu vēl retāk nekā heteroseksuāli vīrieši griezties pēc palīdzības seksuālo veselības problēmu gadījumā.
Pētījuma autori aptaujāja 3697 dažādas seksuālās orientācijas vīriešus no Polijas. Galvenie aptaujas jautājumi bija šādi:
- Vai uzskatāt sevi par heteroseksuālu, geju vai biseksuālu?
- Vai esat kādreiz pieredzējis seksuālās darbības traucējumus, kas ilguši vismaz vairākus mēnešus?
- Vai šādos gadījumos esat meklējis profesionālu palīdzību?
Datu vākšana notika no 2016. gada jūnija līdz septembrim. Vēlākie analīzes rezultāti ļāva noteikt, vai pastāv saistība starp dalībnieku seksuālo identitāti un iespēju, ka viņi vērsīsies pēc medicīniskās palīdzības seksuālo traucējumu gadījumā. Kopumā pētījumā piedalījās 1138 heteroseksuāli vīrieši, 1811 geji un 748 biseksuāli vīrieši. Vidējais dalībnieku vecums bija 30,8 gadi. Rezultāti, kas saskan ar agrākajiem pētījumiem, norādīja – lielākā daļa vīriešu (84,5 procenti), kuri pieredzēja seksuālas grūtības, tomēr nevērsās pie speciālistiem. Geji, atšķirībā no biseksuāliem vīriešiem, daudz retāk nekā pārējie dalībnieki izvēlējās meklēt ārsta palīdzību seksuālās veselības jautājumos. Tajā pašā laikā tika konstatēta pozitīva saistība starp vecumu, ārsta apmeklējumu biežumu gada laikā un iepriekš saņemtu psihiatra diagnozi ar palīdzības meklēšanu seksuālo veselības traucējumu gadījumos. Iespējams, viena no galvenajām situācijas pamatā esošajām grūtībām ir nevēlēšanās atklāt savu seksuālo orientāciju veselības aprūpes sniedzējiem, baidoties no negatīvas attieksmes vai to jau piedzīvojot.
No tā izriet nepieciešamība, lai seksuālās veselības jomas speciālisti skaidri apzinātos iekļaujošas prakses nozīmi un veidotu savu darbu tā, lai tas būtu ērti un droši pieejams cilvēkiem neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas.
Sabiedrības veselības speciāliste un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas reproduktīvās veselības un intīmo attiecību jomā. Viņa raksta rakstus, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast un kopt savu seksuālo labklājību, atbildot uz svarīgākajiem jautājumiem par ķermeni, emocijām un attiecībām.
Līva ir ieguvusi sabiedrības veselības bakalaura grādu Latvijas Universitātē, un maģistra grādu Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā (LSHTM), kur specializējās seksuālās un reproduktīvās veselības programmu izstrādē. Studiju laikā viņa piedalījās dažādos projektos, kuru mērķis bija veicināt atklātu sarunu par seksuālo veselību un izglītību.
