Apakšējās muguras sāpes ir saistītas ar jostas daļu mugurā un bieži rodas pēc traumas vai dažādu veselības stāvokļu dēļ. Visizplatītākais iemesls ir muguras muskuļu vai cīpslu sastiepumi. Gandrīz katrs cilvēks kādā dzīves posmā izjūt apakšējās muguras sāpes. Tās intensitāte var būt no vieglas līdz ļoti stiprai. Daudziem šīs sāpes ir pārejošas, taču hroniskas muguras sāpes nav retums – līdz pat 23% pieaugušo pasaulē cieš no ilgstošām apakšējās muguras sāpēm. Smagos gadījumos šīs sāpes var ierobežot vai pat pilnībā apgrūtināt staigāšanu, gulēšanu, darbu vai ikdienas aktivitātes. Ņemot vērā šo sāpju biežumu, dažkārt var būt grūti saprast, vai nepieciešams satraukties par savām muguras sāpēm. Saskaroties ar neparastām sajūtām vai ja sāpes traucē ikdienu, ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
Apakšējās muguras sāpju simptomi un to cēloņi
Apakšējās muguras sāpes ietekmē tieši jostas zonu, un tām var būt daudzi cēloņi, sākot no traumām līdz dažādiem medicīniskiem stāvokļiem. Galvenie iemesli ir muskuļu un cīpslu sastiepumi, lūzumi, mugurkaula disku bojājumi, locītavu iekaisumi, audzēji un arī menstruāciju izraisītas sāpes.
Kādi ir apakšējās muguras sāpju simptomi?
Apakšējās muguras sāpes var izpausties dažādos veidos. Tās var:
- Sākties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski.
- Parādīties pēc konkrēta notikuma, piemēram, paceļot smagumu, kur dažkārt ir jūtams klikšķis.
- Būt bez zināma iemesla.
- Izklausīties kā asas vai tupošas sāpes.
- Atkārtoties vai būt pastāvīgas.
- Izstarot uz sēžamvietu vai kāju (išiass).
- Pastiprināties noteiktās pozās, piemēram, liecoties vai tupot, un mazināties guļus stāvoklī.
Vēl var būt arī šādi simptomi:
- Stingrums – muguru grūti iztaisnot vai kustēt. No sēdus stāvokļa var būt nepieciešams laiks, lai nostātos, un var būt sajūta, ka jāstaigā vai jāizstaipās. Kustību diapazons var būt ierobežots.
- Stājas problēmas – cilvēkiem ar muguras sāpēm bieži ir grūtības stāvēt taisni, var parādīties ķermeņa nosliece uz vienu pusi vai muguras izliekuma izmaiņas.
- Muskuļu spazmas – pēc sastiepuma apakšējās muguras muskuļi var sarauties vai sarauties negribot, izraisot asas sāpes un kustību grūtības.
Ja rodas ļoti spēcīgas sāpes vai tās traucē ikdienai, noteikti jāvēršas pie ārsta.
Apakšējās muguras sāpju cēloņi
Muguras sāpēm apakšējā daļā var būt dažādi cēloņi, jo jostas skriemeļi nodrošina vairākas būtiskas funkcijas. Tie:
- Nodrošina mugurkaula stabilitāti.
- Kalpo kā balsta punkts vairākiem svarīgiem muskuļiem un cīpslām, kas ļauj kustēties, staigāt, skriet un celt priekšmetus.
- Nes lielu daļu ķermeņa svara.
- Nodrošina līdzsvaru ķermenim.
Problēmas ar jebkuru no šīm struktūrām var izraisīt sāpes. Biežākie apakšējās muguras sāpju cēloņi ir:
- Sastiepumi vai izmežģījumi – šie ir visizplatītākie muguras sāpju iemesli, kas bieži rodas ceļot smagus priekšmetus, nepareizi paceļot, kā arī izteiktas kustības laikā, piemēram, klepojot, šķaudot vai griežoties.
- Mugurkaula lūzumi – tos var izraisīt negadījumi, piemēram, kritieni vai autoavārijas. Lūzumu risks palielinās, ja ir tādi stāvokļi kā kaulu trauslums. Jauniem sportistiem raksturīgs specifisks noguruma lūzums jeb plaisa skriemeļu kaulos.
- Disku problēmas – mugurkaula diski amortizē skriemeļu slodzi. Diski var izslīdēt no vietas, nospiežot nervus, vai plīst, radot diska trūci. Novecojot, diski kļūst plānāki un mazāk efektīvi (deģeneratīva diska slimība).
- Strukturālas problēmas – šaurāks mugurkaula kanāls (stenoze) nospiež muguras smadzenes, kas var radīt stipras sāpes. Izliecies mugurkauls (skolioze) arī var izraisīt sāpes un kustību ierobežojumus. Vēl viena problēma – skriemeļa nobīde (spondilolisteze), kad viens skriemelis pārbīdās uz priekšu attiecībā pret zemāko.
- Artrīts – visbiežāk muguras sāpju rašanās saistīta ar locītavu nodilumu. Dažreiz iekaisuma formas, piemēram, ankilozējošais spondilīts, izraisa sāpes, iekaisumu un stīvumu.
- Slimības – muguras sāpes var radīt mugurkaula audzēji, infekcijas vai noteiktas vēža formas. Citas iespējamās slimības: nierakmeņi vai vēdera aortas aneirisma. Hroniskas iekaisīgas saslimšanas, piemēram, fibromialģija, var radīt sāpes apakšējā mugurā.
Citi īslaicīgi apakšējās muguras sāpju cēloņi
Daži īslaicīgi apakšējās muguras sāpju cēloņi ir:
- Menstruāciju spazmas – menstruāciju laikā daudziem rodas apakšējās muguras sāpes vai spazmas.
- Grūtniecība – gaidību laikā, īpaši otrajā un trešajā trimestrī, rodas hormonālas izmaiņas, palielinās svars, mainās ķermeņa centrs un līdz ar to var sākties muguras sāpes.
- Sāpes mugurā dzemdību laikā – šīs sāpes biežāk novēro, ja bērns dzemdību laikā ir novietots ar seju uz priekšu.
Apakšējās muguras sāpju riska faktori
Noteiktas cilvēku grupas biežāk cieš no apakšējās muguras sāpēm. Biežākie riska faktori ir:
- Vecums – pēc 30 gadu vecuma palielinās muguras sāpju risks, jo diski ar gadiem nolietojas, kļūst trauslāki un neveic amortizāciju tik efektīvi.
- Svars – cilvēkiem ar ķermeņa masas indeksu virs 25 (liekais svars vai aptaukošanās) ir augstāka iespēja sūdzēties par muguras sāpēm, jo liels svars rada papildu slodzi locītavām un diskiem. Arī gaidību laikā palielināts ķermeņa svars var palielināt spiedienu uz muguru.
- Vājš vēdera muskuļu tonuss – ja vēdera muskuļi ir vāji, tie nespēj pietiekami balstīt mugurkaulu un palielinās sastiepuma iespēja.
- Kopējais veselības stāvoklis – cilvēki, kas smēķē, pārmērīgi lieto alkoholu vai kustas maz, vairāk pakļauti muguras sāpēm.
- Darbs un hobiji – profesijas un nodarbes, kas ietver smagu priekšmetu celšanu vai biežu saliekšanos, palielina traumu risku. Muguras sāpes ir izplatītas arī sportistiem.
- Psihoemocionāls stāvoklis – dažādi pētījumi uzsver saikni starp depresiju un muguras sāpēm, lai gan nav viennozīmīgi noteikts, vai depresija tās var izraisīt tieši.
Apakšējās muguras sāpju diagnostika un izmeklējumi
Kā nosaka apakšējās muguras sāpju cēloni? Ārsts iztaujās par simptomiem, iepriekšējām saslimšanām un veiks fizisku izmeklēšanu. Novērtēšanai var tikt ieteikti dažādi papildu izmeklējumi, piemēram:
- Mugurkaula rentgenogrāfija – attēlo kaulu struktūru ar starojuma palīdzību.
- Magnētiskās rezonanses izmeklējums – ar magnētiskā lauka un radioviļņu palīdzību iegūst attēlus par kauliem, muskuļiem, saitēm un citiem mīkstajiem audiem.
- Datortomogrāfija – izmantojot rentgenstarus un datoru, iegūst trīsdimensiju attēlus par kauliem un mīkstajiem audiem.
- Elektromiogrāfija – izvērtē nervu un muskuļu darbību, palīdzot atklāt nervu bojājumus, kas var radīt sāpes, jušanas traucējumus vai jutīguma zudumu.
- Asins vai urīna analīzes – asins analīzes var uzrādīt noteiktus ģenētiskos marķierus iekaisuma saslimšanu noteikšanai, savukārt urīna analīzes izmanto nierakmeņu diagnostikā, ja sāpes lokalizējas muguras lejasdaļā.
Daždien ir nepieciešams ilgāks laiks atbilstošās problēmas precizēšanai, jo sāpēm var būt daudz dažādu cēloņu.
Apakšējās muguras sāpju ārstēšana un vadība
Kādi ir mūsdienīgi apakšējās muguras sāpju ārstēšanas veidi? Ja sāpes ir nelielas vai vidēji stipras, bieži pietiek ar atpūtu, aukstas kompreses lietošanu un bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem. Pēc dažām dienām ieteicams atgriezties pie ierastām aktivitātēm, jo kustības uzlabo asinsriti bojātajā zonā un paātrina atlabšanu. Ja sāpes ir ļoti izteiktas vai radušās pēc traumas, piemēram, kritiena, jākonsultējas ar ārstu. Citas terapijas metodes izvēlas atkarībā no cēloņa, sāpju stipruma un ilguma. To vidū var būt:
- Zāļu lietošana – ārsts var nozīmēt nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus vai recepšu stiprākus pretsāpju līdzekļus. Ja nepieciešams, lieto muskuļu relaksantus spazmu mazināšanai.
- Fizioterapija – mērķis ir stiprināt muskuļus un uzlabot mugurkaula balstu, attīstīt kustību apjomu, uzlabot stāju, izvairīties no atkārtotiem ievainojumiem un mazināt sāpes.
- Manuāla terapija – dažādas ar rokām veiktas manipulācijas palīdz muskuļu atslābināšanai, sāpju mazināšanai un stājas uzlabošanai. Tas var būt osteopātiskās vai chiropraktiskās korekcijas, kā arī masāža.
- Injekcijas – ārsts var iešpricēt steroīdu preparātus mugurkaula jostas apvidū, lai mazinātu hroniskas sāpes.
- Ķirurģiska ārstēšana – daļai pacientu ar noteiktiem bojājumiem vai slimībām nepieciešama operācija, tostarp daudzas minimāli invazīvas metodes.
Atrast vispiemērotāko ārstēšanas risinājumu var prasīt laiku, it īpaši, ja sāpes ir hroniskas. Procesa laikā veselības speciālists būs blakus un sekos līdzi stāvokļa izmaiņām.
Prognoze pacientiem ar apakšējās muguras sāpēm
Apakšējās muguras sāpju prognoze ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram:
- Pamatiemesla.
- Sāpju stipruma.
- Sāpju ilguma.
- Organisma reakcijas uz ārstēšanu.
- Vecuma un vispārējā veselības stāvokļa.
Veselības aprūpes speciālists individuāli informēs, ko sagaidīt katrā situācijā. Lielākā daļa cilvēku, kuri piedzīvo sastiepumus vai izmežģījumus mugurā, pilnībā atveseļojas un necieš no ilgstošām sekām, taču atkārtotas epizodes gada laikā nav retums. Daļai pacientu sāpes ieilgst un nepāriet dažu nedēļu laikā. Cilvēkiem ar hroniskiem stāvokļiem, piemēram, artrītu vai kaulu trauslumu, simptomi mēdz laika gaitā pasliktināties. Operācijas un citas ārstēšanas metodes bieži palīdz mazināt sāpes un uzlabot dzīves kvalitāti.
Kad apakšējās muguras sāpju dēļ jāvēršas pie ārsta?
Ja apakšējās muguras sāpes pavada noteikti simptomi, tie var liecināt par nopietnāku problēmu. Jāmeklē medicīniska palīdzība, ja sāpēm pievienojas kāds no šiem simptomiem:
- Notirpums.
- Vājums vienā vai abās kājās.
- Urinēšanas vai vēdera izejas traucējumi.
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- Reiboņi vai samaņas zudums.
- Spēcīgas sāpes vēderā.
Lai gan steidzama palīdzība nav nepieciešama, ieteicams drīzumā apmeklēt ārstu, ja muguras sāpēm pievienojas kāds no šiem faktoriem:
- Iepriekš diagnosticēts vēzis.
- Nepamatots svara zudums.
- Pastiprinātas sāpes naktīs.
- Vecums 55 gadi vai vairāk un nav acīmredzama iemesla muguras sāpēm.
- Palielināts infekcijas risks vājas imunitātes dēļ.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
