Sāpes krūškurvja vidū visbiežāk liecina par mazāk bīstamām veselības problēmām, piemēram, gastrītu, krūšu skrimšļa iekaisumu vai gāzu uzkrāšanos zarnās. Nav nepieciešams pārmērīgi satraukties, īpaši, ja nav iepriekš konstatētu sirds un asinsvadu saslimšanu, piemēram, paaugstināta asinsspiediena, liekā svara vai augsta holesterīna līmeņa.
Bieži vien diskomforts krūškurvja vidusdaļā tiek saistīts ar sirdslēkmi, taču šāda sāpju cēlonis sastopams salīdzinoši reti. Sirdslēkmes laikā parasti papildus sāpei parādās grūtības ar elpošanu, jušanas traucējumi vienā rokā, ļoti bāla āda un slikta dūša.
Ja nav skaidrs, kāpēc rodas sāpes krūškurvja vidū un pastāv bažas par iespējamu sirdslēkmi, nekavējoties jāapmeklē slimnīca, kur veic elektrokardiogrammu un sirds fermentu analīzes. Diagnozes gadījumā uzreiz var uzsākt nepieciešamo ārstēšanu.
Kas var izraisīt sāpes krūškurvja vidū?
Krūškurvja vidusdaļas sāpes var būt saistītas ar dažādiem veselības traucējumiem:
1. gāzu uzkrāšanās
Pārmērīga gāzu veidošanās zarnās ir viena no visbiežāk sastopamajām sāpju krūškurvja vidū izraisītājām, ko mēdz sajaukt ar nopietnākiem stāvokļiem. Neziņa par sāpju izcelsmi var radīt papildu satraukumu un veicināt domas par sirds problēmām.
Šāda veida sāpes mēdz būt biežāk cilvēkiem ar aizcietējumiem, bet tās var rasties arī pēc uztura bagātinātāju lietošanas vai ilgi aizturot vēdera izeju.
Citi simptomi: papildus sāpēm krūšu rajonā iespējama arī vēdera uzpūšanās vai asas sāpes. Iespējams novērot arī citus gāzu uzkrāšanās simptomus.
Kā rīkoties: palīdzi izvadīt gāzes ar vēdera masāžu, kā arī vari lietot fenheļa vai kardamona tēju, kas palīdz mazināt gāzes. Dažkārt ārsts var nozīmēt specializētus medikamentus, piemēram, simetikonu. Iepazīsties ar papildu ieteikumiem, kā samazināt gāzu daudzumu un dabīgiem mājas līdzekļiem.
2. krūšu skrimšļa iekaisums
Sāpes krūškurvja vidū var būt saistītas ar krūšu kaula un ribu skrimšļa iekaisumu. Parasti diskomforts pastiprinās, piespiežot šo apvidu vai guļot uz vēdera.
Citi simptomi: raksturīga sasituma sajūta krūtīs un sāpju pastiprināšanās, pieskaroties, elpojot vai klepojot.
Kā rīkoties: uzliec siltu kompresi sāpīgajā vietā, lai samazinātu diskomfortu. Ārstēšanai ārsts parasti nozīmē pretiekaisuma medikamentus.
3. sirdslēkme
Lai gan bieži pieņemts, ka sāpes krūškurvī norāda uz sirdslēkmi, patiesībā šīs slimības dēļ sāpes rodas retāk un tipiskāk cilvēkiem ar palielinātiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, piemēram, lieko svaru, augstu holesterīnu vai hipertensiju.
Citi simptomi: pie sirdslēkmes parasti parādās auksti sviedri, slikta dūša, vemšana, stipra bālums, apgrūtināta elpošana, kā arī smaguma sajūta vienā, biežāk kreisajā, rokā. Sāpes laika gaitā mēdz pastiprināties, tās nereti sākas ar nelielu diskomfortu vai spiediena sajūtu.
Kā rīkoties: ja ir aizdomas par sirdslēkmi, nekavējoties dodies uz slimnīcu vai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
4. gastrīts
Kuņģa gļotādas iekaisums, jeb gastrīts, ir vēl viens biežs cēlonis sāpēm krūškurvja vidusdaļā. Nereti sāpes sākas vēdera augšdaļā, izplatoties centrālajā krūšu daļā un dažkārt izstaro uz muguru.
Gastrīts biežāk sastopams cilvēkiem ar nesabalansētu uzturu vai dzīvojot pastāvīgā stresā, kas ietekmē kuņģa skābes līmeni.
Citi simptomi: bieži raksturīgas pilnuma sajūta, apetītes trūkums, dedzināšana kuņģī vai atkārtota atraugāšanās. Iesakām iepazīties ar gastrīta pazīmēm un veikt tiešsaistes testu, ja ir aizdomas par šo slimību.
Kā rīkoties: lai samazinātu kuņģa kairinājumu un mazinātu diskomfortu, vari lietot ūdeni ar citrona pilieniem vai kartupeļu sulu. Šie paņēmieni palīdz normalizēt kuņģa pH līmeni. Ja gastrītu izraisa H. pylori infekcija vai sāpes saglabājas ilgāk par trim līdz četrām dienām, jāvēršas pie gastroenterologa. Papildu palīdzību sniedz arī dabiskie līdzekļi, kas papildina ārsta nozīmēto terapiju.
5. kuņģa čūlas
Vēl viena bieža gremošanas sistēmas saslimšana, kas var izraisīt sāpes centrālajā krūšu daļā, ir kuņģa čūla. Parasti čūlas attīstās, ja gastrīts netiek ārstēts un izraisa bojājumus kuņģa gļotādā.
Citi simptomi: čūlu gadījumā sāpes ir asas un mēdz izstarot uz muguru vai krūškurvi. Citas pazīmes ir bieža slikta dūša, smaguma sajūta vēderā, vemšana, kas dažkārt satur asins piejaukumu.
Kā rīkoties: ja pastāv aizdomas par čūlu, noteikti nepieciešams ārsta apmeklējums. Parasti tiek nozīmētas zāles, kas samazina kuņģa skābes daudzumu un stiprina gļotādu aizsargspēju, piemēram, pantoprazols vai lansoprazols. Ieteicams lietot viegli sagremojamus pārtikas produktus, lai neradītu papildu kairinājumu. Noskaidro, kādus pārtikas produktus drīkst lietot čūlu ārstēšanas laikā un no kā labāk izvairīties.
6. aknu veselības traucējumi
Izņemot kuņģa slimības, arī aknu darbības traucējumi var izraisīt sāpes krūškurvja centrālajā daļā. Parasti aknu sāpes ir izteiktākas vēdera labajā pusē zem ribām, tomēr dažkārt tās var izstarot arī uz krūškurvja vidu.
Citi simptomi: bieži parādās pastāvīga slikta dūša, svara zudums, galvassāpes, tumšs urīns, ādas un acu dzelte. Rekomendējam iepazīties ar aknu slimību simptomiem, ko nedrīkst ignorēt.
Kā rīkoties: pie sūdzībām, kas liecina par aknu darbības traucējumiem, jāgriežas pie ārsta, lai veiktu precīzu diagnostiku un sāktu nepieciešamo ārstēšanu.
Kad ir nepieciešama īpaša uzmanība
Ja ir aizdomas par sirdslēkmi vai citām sirds un asinsvadu slimībām, nekavējoties meklē medicīnisko palīdzību. Lai gan sirdslēkmes gadījumi ir reti, šis veselības stāvoklis ir ļoti bīstams, tāpēc nepieciešama steidzama ārstu konsultācija.
Ja sāpes, šķiet, nav saistītas ar sirdi, tomēr saglabājas ilgāk par divām dienām, arī tad ieteicams konsultēties ar ārstu. Jāņem vērā, ka ārsta apmeklējums ir nepieciešams, ja sāpes pavada šādi simptomi:
- vemšana ar asiņu piejaukumu
- tirpšana rokā
- dzelteni acu baltumi un āda
- elpošanas grūtības
Turklāt pacientiem ar lieko svaru, paaugstinātu holesterīna līmeni vai augstu asinsspiedienu, kuriem bieži novērojamas sāpes krūškurvja vidū, ieteicams regulāri pārbaudīt veselības stāvokli pie ārsta.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
