Kreisās rokas sāpes bieži rodas cīpslu iekaisuma vai bursīta dēļ pleca, elkoņa vai plaukstas apvidū. Bieži vien šādas sāpes var radīt arī nervu nospiešana šajā reģionā.
Sāpes kreisajā rokā var liecināt arī par neatliekamu stāvokli, piemēram, sirdslēkmi, stenokardiju vai rokas lūzumu. Šādos gadījumos nekavējoties jāvēršas pie medicīnas speciālista.
Atkarībā no iemesla, sāpes kreisajā rokā var pavadīt tūska, muskuļu vājums, tirpšana vai locītavu stīvums. Šos simptomus nepieciešams izvērtēt ārstam, lai noteiktu piemērotāko ārstēšanas veidu.
Kāpēc sāp kreisā roka?
Sāpes kreisajā rokā var izraisīt dažādi apstākļi:
1. sirdslēkme
Sirdslēkme rodas, kad sirdij trūkst asinsapgādes, tādēļ sirds šūnas iet bojā. Raksturīgas ir sāpes krūtīs, kas izstaro uz kreiso roku un ir viens no galvenajiem sirdslēkmes simptomiem.
Krūšu un rokas sāpēm var pievienoties galvas reiboņi, nespēks, nelabums, auksti sviedri vai bālums. Šie simptomi prasa īpašu uzmanību.
Ko darīt: Parādoties šiem simptomiem, nekavējoties jādodas uz slimnīcu vai jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, īpaši, ja anamnēzē ir cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars vai augsts holesterīna līmenis.
2. stenokardija
Stenokardija izpaužas kā smaguma sajūta, spiedošas vai durošas sāpes krūtīs, kas var izstarot uz roku, plecu vai kaklu. Cēlonis ir samazināta asins plūsma sirdi apgādājošajās artērijās. Simptomi parasti rodas fiziskas slodzes vai spēcīgu emociju rezultātā.
Ko darīt: Ārstēšana tiek izvēlēta atbilstoši stenokardijas veidam, bieži nozīmējot antikoagulantus, vazodilatatorus un beta blokatorus.
3. bursīts
Bursīts ir locītavu somiņas jeb bursas iekaisums. Bursas samazina berzi starp cīpslām un kauliem, tomēr tās var iekaist traumu vai pārslodzes dēļ. Simptomi var būt sāpes plecā vai rokā, grūtības pacelt roku virs galvas, muskuļu vājums un tirpšanas sajūta rokā.
Ko darīt: Lai mazinātu simptomus, ārstēšanā lieto pretiekaisuma līdzekļus, muskuļu relaksantus, nodrošina miera režīmu un pielieto fizioterapiju.
4. lūzums
Rokas, elkoņa vai atslēgas kaula lūzums rada sāpes jebkurā rokas daļā. Parasti novērojama arī tūska, deformācija, kustību ierobežojums, zilumi, jušanas traucējumi vai tirpšana.
Trauma vai trieciens bez lūzuma var radīt sāpes, kas saglabājas vairākas dienas.
Ko darīt: Ja rodas aizdomas par lūzumu, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Pēc apmeklējuma visbiežāk tiek veikta rentgena izmeklēšana. Ārstēšana ietver rokas imobilizāciju, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, kā arī fizioterapiju.
5. mugurkaula kakla daļas trūce
Kakla skriemeļu trūce rodas, kad starpskriemeļu disks izslīd no savas vietas. Atkarībā no atrašanās vietas simptomi var ietvert muguras sāpes, kas izstaro uz rokām un kaklu, vājumu, tirpšanu, ierobežotas kakla kustības vai grūtības pacelt rokas.
Ko darīt: Parasti ārstējot kakla trūci, tiek nozīmēti pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, fizioterapija, osteopātija, kā arī vingrinājumi, piemēram, ūdens vingrošana vai pilates.
6. tendinīts
Cīpslu iekaisums jeb tendinīts izraisa atkārtotas kustības. Sāpes plecā, elkonī vai rokā, grūtības kustināt roku, vājums vai durošas sāpes plecā var liecināt par šo saslimšanu.
Ko darīt: Tendinīta gadījumā pielieto pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, efektīvi ir arī aukstuma kompreses, kā arī ieteicams pārtraukt aktivitāti, kas izraisīja iekaisumu.
Papildus minētajiem cēloņiem, sāpes kreisajā rokā var izraisīt arī reimatoīdais artrīts, vilkēde vai Sjogrena sindroms.
7. asinsrites traucējumi
Slikta asinsrite kreisajā rokā, piemēram, trombozes dēļ, var radīt smaguma sajūtu, tirpšanu, tūsku un roku krāsas izmaiņas – bālu vai sārti zilganu toni.
Ko darīt: Ja ir aizdomas par sliktiem asinsrites rādītājiem, jādodas pie ārsta. Speciālists veiks izmeklējumus, piemēram, ultrasonogrāfiju vai dopleru. Terapija tiek noteikta atbilstoši pamatcēlonim un var ietvert šķidruma uzņemšanas palielināšanu, vingrinājumus vai medikamentus sarežģītākos gadījumos.
8. diabētiskā neiropātija
Diabētisko neiropātiju izraisa ilgstoši paaugstināts cukura līmenis asinīs, kas bojā nervus. Tas var radīt sāpes, dedzināšanu, tirpšanu vai nejutīgumu rokās, plaukstās vai pēdās.
Šo stāvokli parasti novēro cilvēkiem ar slikti kontrolētu cukura diabētu, kuri neievēro ārsta norādīto ārstēšanu.
Ko darīt: Cukura līmeņa normalizēšana jānodrošina saskaņā ar endokrinologa ieteikumiem. Speciālists var nozīmēt pretdiabēta līdzekļus un insulīnu, lai optimizētu cukura līmeni. Neiropātijas izpausmju kontrolēšanai iespējami pretepilepsijas, antidepresantu vai opioīdu preparāti, piemēram, pregabalīns, amitriptilīns vai tramadols.
Ir arī dažādi augu uzlējumi cukura samazināšanai, kas var kalpot kā papildinājums ārsta ārstēšanas plānam, taču tie neaizstāj medikamentozo terapiju.
9. reimatoīdais artrīts
Kreisās rokas sāpes var signalizēt par reimatoīdo artrītu – hronisku, autoimūnu, iekaisīgu slimību, kad imūnsistēma veido antivielas un uzbrūk saviem audiem, īpaši locītavām.
Ja artrīts skar plecu, elkoņa vai plaukstas locītavu, var veidoties ilgstošas sāpes abās rokās, tūska, grūtības satvert priekšmetus un pat locītavu deformācija.
Ko darīt: Ārstēšana notiek reimatologa uzraudzībā un ietver medikamentus, pretiekaisuma diētu, fizioterapiju, ar mērķi mazināt sāpes un iekaisumu, uzlabot dzīves kvalitāti.
10. krūšu kurvja atveres sindroms
Krūšu kurvja atveres sindroms rodas nervu vai asinsvadu saspiešanas dēļ starp atslēgas kaulu un pirmo ribu, izraisot sāpes kreisajā rokā.
Šis stāvoklis veidojas pēc traumām, avārijām vai atkārtotām kustībām, bieži tiek novērots sportistiem. Raksturīgi ir rokas, pleca, kakla sāpes, tirpšana, kā arī grūtības pārvietot rokas.
Ko darīt: Terapiju nosaka ortopēds. Tiek lietoti pretsāpju, pretiekaisuma, antikoagulanti līdzekļi, fizioterapija vai nepieciešamības gadījumā operācija.
11. rotatora aproces bojājums
Kreisajā rokā sāpes var provocēt rotatora aproces bojājums – komplekss ar četriem muskuļiem un cīpslām, kas nodrošina pleca kustību.
Bojājumi rodas iekaisuma, pārslodzes, kairinājuma vai atkārtotu kustību dēļ; visbiežāk skar sportistus vai tos, kas strādā ar smagumiem. Tipiska ir pastiprinātas sāpes pie kustībām, muskuļu vājums, samazinātas iespējas veikt ikdienas aktivitātes.
Ko darīt: Rotatora aproces traumu ārstēšanu nosaka ortopēds. Terapija vērsta uz iekaisuma mazināšanu un audiu atjaunošanu – var ietvert aukstuma kompreses, fizioterapiju, pretiekaisuma medikamentus un steroīdu injekcijas pleca locītavā.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
