Pasaulē joprojām tiek veikti plaši pētījumi, lai meklētu risinājumus sirds-asinsvadu saslimšanu un diabēta izplatībai. Pavisam nesen publicēts pētījums žurnālā Nature Medicine analizēja cukuroto dzērienu ietekmi uz 2. tipa diabēta un sirds un asinsvadu slimību izplatību, apkopojot informāciju no 184 valstīm. Pētījumā secināts, ka 2020. gadā cukuroto dzērienu lietošana bija iemesls 9,8% no visiem 2. tipa diabēta gadījumiem un 3,1% no kopējā sirds un asinsvadu saslimšanu skaita pasaulē. Papildu analīzēs izvērtēts, kurās valstīs un starp kādām sabiedrības grupām cukuroto dzērienu ietekme ir izteiktākā.
Cik daudz cukuroto dzērienu tiek lietots?
Par spīti ar veselību saistītajai riskam, dzērieni ar pievienotu cukuru, tostarp gāzētie un citi saldinātie dzērieni, joprojām ir iecienīta izvēle dažādās pasaules daļās. Pētījuma autori uzsver, ka šāda veida dzērienu lietošana sekmē 2. tipa diabēta un sirds-asinsvadu slimību saslimstību un arī veicina svara pieaugumu. Zinātnieki analizēja, kā cukurotie dzērieni ietekmē veselību gan pasaules, gan reģionālā, gan konkrētu valstu līmenī. Sākumā tika izmantota Pasaules uztura datu bāze, kurā apkopota informācija no 2,9 miljoniem dalībnieku 118 valstīs, kas veido 87,1% no iedzīvotāju kopskaita. Par cukuroto dzērienu tika uzskatīts jebkurš dzēriens ar pievienotu cukuru un vairāk nekā 210 kilodžoulus uz 240 mililitriem. Analīzē neiekļāva 100% augļu vai dārzeņu sulas, saldinātu pienu un dzērienus ar mākslīgajiem saldinātājiem bez kalorijām. Vidēji cilvēki pasaulē nedēļā patērēja aptuveni 2,5 porcijas cukuroto dzērienu (viena porcija – 240 ml), taču starp valstīm bija ievērojamas atšķirības. Piemēram, Dienvidāzijā nedēļā izdzēra vien 0,7 porcijas, bet Latīņamerikā un Karību reģionā — vidēji 7,3. Kolumbijā patēriņš sasniedza 17,4, bet Ķīnā, Indijā un Bangladešā tikai 0,2 porcijas nedēļā. Vairumā gadījumu vīrieši lietoja šos dzērienus biežāk nekā sievietes, un jaunāka vecuma cilvēki tos izvēlējās vairāk nekā vecāka gadagājuma. Dažādās valstīs būtiska loma bija izglītības līmenim, ietekmējot dzērienu lietošanas paradumus.
Palielināts diabēta un sirds slimību risks
Pētījumā tika analizēts arī, cik liela daļa 2. tipa diabēta un sirds-asinsvadu slimību gadījumu ir saistīta ar cukuroto dzērienu patēriņu. Zinātnieki aprēķināja, ka tieši cukuroto dzērienu lietošana bija saistīta ar vairāk nekā 2,2 miljoniem jaunu 2. tipa diabēta gadījumu un ap 1,2 miljoniem jaunu sirds-asinsvadu saslimšanas gadījumu. Turklāt secināts, ka 5,1% no pasaulē reģistrētajiem nāves gadījumiem cukura diabēta dēļ un 2,1% – sirds-asinsvadu slimību dēļ, iespējams, bija izraisījusi cukuroto dzērienu lietošana. Atsevišķu valstu griezumā negatīvākais rādītājs konstatēts Meksikā, Kolumbijā un Dienvidāfrikā, kur saistība starp cukuroto dzērienu patēriņu un diabēta vai sirds slimību sastopamību bija visaugstākā. Visvairāk ietekmēts reģions bija Latīņamerika un Karību jūras valstis — ap 24% no visiem jaunajiem 2. tipa diabēta gadījumiem un ap 11% sirds-asinsvadu slimību tika saistīti ar šādiem dzērieniem.
- Pasaulē cukuroto dzērienu izraisītas slimības biežāk konstatē vīriešiem, cilvēkiem ar augstāku izglītību un pilsētu iedzīvotājiem.
- Sirds slimību gadījumos ietekme bija izteiktāka vīriešiem un pilsētu teritorijās dzīvojošajiem, galvenokārt lielāka patēriņa un sākotnēji augstāka riska dēļ.
- Proporcija, kas norāda uz diabēta vai sirds slimību risku jauniešiem divdesmit gadu vecumā, bija būtiski augstāka salīdzinājumā ar citu vecumu grupām.
No 1990. līdz 2020. gadam 2. tipa diabēta saslimstība pasaulē cukuroto dzērienu ietekmē pieauga par 1,3%, īpaši izplatoties reģionos uz dienvidiem no Sahāras Āfrikā. Vienlaikus nedaudz samazinājās sirds slimību gadījumu skaits, kas saistīti ar cukuroto dzērienu lietošanu. Pētījuma rezultāti rāda, ka cukuroto dzērienu negatīvais efekts uz veselību vērojams visā pasaulē, bet īpaši atsevišķos reģionos un valstīs.
Pētījuma robežas
Pētījumā izmantotajiem datiem ir noteikti ierobežojumi. Rezultātu pamatā ir informācija par dzērienu patēriņu, kas var saturēt neprecizitātes. Pastāv zināma datu neobjektivitātes iespēja saistībā ar dažādām uztura informācijas iegūšanas metodēm, ko daļēji koriģēja ar īpašu hierarhisko Bayesa modeļa izmantošanu. Dati par saldinātu tēju nebija pieejami, tāpēc reālais tās ietekmes vērtējums, īpaši Āzijā, varētu būt mazāks nekā patiesībā. Globālie uztura pētījumi parasti neaptver cukurotas kafijas un tējas patēriņu. Pasaules uztura datu bāzē informācija bija tikai par 118 valstīm, savukārt diabēta un sirds slimību izplatība tika analizēta 184 valstīs, kas varēja ietekmēt gala rezultātus. Nepietiekama informācija bija arī par vairākiem laika periodiem un valstīm. Tika ņemti vērā arī dati par tiešo cukuroto dzērienu ietekmi un par netiešo ietekmi saistībā ar ķermeņa masas indeksu. Autori atzīst, ka lielākā daļa datu par cukuroto dzērienu ietekmi uz 2. tipa diabētu, sirds slimībām un svara pieaugumu nākusi no valstīm ar augstu ienākumu līmeni, it īpaši skatoties uz svara izmaiņām. Tāpēc rezultāti var neatspoguļot situāciju citās populācijās. Tāpat pētījumā netika iegūti pietiekami pierādījumi, lai riskus precīzi noteiktu atsevišķām sabiedrības grupām. Pētījums piedāvā vērtējumus, nevis precīzus rādītājus, un nav paredzēts kā cēloņu un seku pierādījums — tas balstās uz pieejamiem datiem un pieņēmumiem. Interpretējot atsevišķu valstu rādītājus, jāņem vērā arī iespējamo neprecizitātes intervālu. Pastāv risks, ka daļa faktoru nav ņemta vērā, un publicēšanai pieejamie dati nesniedz pilnu priekšstatu par iespējamo kaitējumu veselībai. Kopumā pētījums uzsver vajadzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu visā pasaulē.
Kā ierobežot cukuroto dzērienu lietošanu?
Ir vairāki paņēmieni, ar kuru palīdzību var samazināt cukuroto dzērienu lietošanu sabiedrībā. Dr. Čeng-Hans Čens, kardiologs un Struktūrālo sirds slimību programmas medicīnas vadītājs MemorialCare Saddleback medicīnas centrā, norāda, ka nepieciešama globāla politikas plānošana, lai ierobežotu cukuroto dzērienu patēriņu. Kā parāda pētījums, atšķirības šo dzērienu lietošanā skaidri saskatāmas dažādās pasaules daļās, tādēļ efektīvākais risinājums ir veidot individuāli pielāgotas politikas stratēģijas atbilstoši konkrētajām sociāli demogrāfiskajām iezīmēm reģionos. Ikviens arī individuāli var rūpīgi izvērtēt piedāvāto dzērienu veselīgumu. Uztura speciāliste Karena Z. Berga uzsver, ka cilvēkiem ieteicams dot priekšroku ūdenim, nevis dzērienu lietošanai kaloriju uzņemšanai. Apdomīgi iespējams izvēlēties arī mājās gatavotu nesaldinātu auksto tēju vai gāzētu ūdeni bez cukura, jo cukurotiem dzērieniem sabalansētā uzturā vietas nav. Pastāv divi galvenie veidi, kā samazināt saldināto dzērienu patēriņu — var strauji atteikties no to lietošanas un pāriet tikai uz ūdeni, vai arī pakāpeniski samazināt šo dzērienu daudzumu. Kā risinājumu, kam garšo gāzētie dzērieni, var izmantot gāzētu ūdeni ar svaigiem vai saldētiem augļiem, iegūstot patīkamu garšu un dzēriena sajūtu bez papildu cukura.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
