Rinīts ir deguna gļotādas iekaisums, kas izpaužas ar pietūkumu, bagātīgām gļotainām izdalījumiem, dedzinošu sajūtu, deguna nosprostojumu un ožas traucējumiem. Ja šis iekaisuma process netiek ārstēts, tas var izplatīties uz blakus esošajiem orgāniem un izraisīt vidusauss iekaisumu, bronhītu vai pat plaušu karsoni.
Kas ir rinīts
Rinīts, saukts arī par iesnām, ir stāvoklis, ko raksturo deguna gļotādas iekaisums. Saskaņā ar statistikas datiem ar rinītu biežāk slimo bērni un vecāka gadagājuma cilvēki, jo viņu imūnsistēmas darbība atšķiras no pieaugušo. Tomēr arī pieaugušie nereti saskaras ar iesnām. Daudzi uzskata, ka šī slimība pāries pati no sevis un nevēršas pie ārsta, tomēr savlaicīgi nesākot ārstēšanu, var rasties nopietnas komplikācijas, piemēram, sinusīts (paranāso blakusdobumu iekaisums), vidusauss iekaisums (ārējās, vidējās vai iekšējās auss iekaisums), Eistahija kanāla iekaisums, balsenes iekaisums, bronhīts un pat plaušu karsonis. Rinīts pēc izcelsmes var būt infekciozs (vīrusu, baktēriju vai sēnīšu izraisīts) vai neinfekciozs (piemēram, alerģiskas reakcijas, hormonālu svārstību vai deguna starpsienas izliekuma gadījumā). Rinīta attīstības process norit šādi: sākumā deguna gļotādā nonāk slimību izraisoši faktori – tie var būt vīrusi, baktērijas, sēnītes vai alergēni. Imūnsistēma sāk iekaisuma reakciju, lai novērstu kaitīgo iedarbību. Šī procesa laikā rodas gļotādas pietūkums, dedzināšana, nieze un kutināšana degunā. Parādās šķaudīšana un balss kļūst aizsmakusi. Šis posms parasti ilgst apmēram 1–2 dienas. Tālāk iekaisums pastiprinās, un gļotāda sāk intensīvi izdalīt gļotas. Šīs izdalījumi var noplūst zemē, izraisot ādas kairinājumu ap degunu. Deguna eja kļūst nosprostota, tāpēc bieži jāelpo caur muti. Var parādīties arī citi simptomi – deguna aizlikums, troksnis ausīs, asarošana, galvassāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Šis periods, kad slimības izpausmes ir visspilgtākās, ilgst apmēram 4–5 dienas. Ja ārstēšanu nesāk savlaicīgi, palielinās komplikāciju risks. Piemēram, vīrusu rinīta gadījumā var pievienoties sekundāra baktēriju infekcija, un izdalījumu raksturs mainās – gļotas kļūst biezākas un veidojas dzelteni zaļā krāsā. Šis posms var turpināties 3–4 nedēļas. Gadījumos, kad deguna starpsiena ir izliekta, gļotādas izdalījumi nevar pilnvērtīgi izplūst, un rodas gļotu uzkrāšanās. Šī vide ir labvēlīga slimību izraisošo mikroorganismu vairošanai. Mainoties hormonālajam līdzsvaram, deguna gļotāda var izdalīt vairāk gļotu nekā parasti, un arī šādā situācijā mikroorganismi var vieglāk apmesties degunā.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
