Resnās zarnas vēzis (kolorektālais vēzis)

Resnās zarnas vēzis jeb kolorektālais vēzis rodas resnajā zarnā, kas ir gara cauruļveida struktūra, kura nodrošina sagremotās pārtikas virzīšanu uz taisno zarnu un izvadīšanu no organisma. Šī onkoloģiskā slimība attīstās no labdabīgiem izaugumiem jeb polipiem, kas veidojas resnās zarnas iekšējā apvalkā. Ārsti izmanto pārbaudes testus, kas ļauj atklāt polipus pirms tie kļūst ļaundabīgi. Ja resnās zarnas vēzis netiek savlaicīgi diagnosticēts un ārstēts, tas var izplatīties citos orgānos. Pateicoties profilaktiskām pārbaudēm, agrīnai diagnostikai un inovācijām ārstēšanā, mirstība no šīs slimības samazinās.

Kā kolorektālais vēzis ietekmē cilvēku?

Resnās zarnas sieniņas veido gļotāda, saistaudus un muskuļu slāņi. Vēža attīstība parasti sākas tieši gļotādas šūnās, kas ir šīs caurules iekšējais apvalks. Šajās šūnās veidojas gļotas un citi šķidrumi. Ja notiek šūnu izmaiņas vai mutācijas, veidojas polips. Laika gaitā polipi var pārveidoties par ļaundabīgu audzēju. Šī procesa norise no polipa līdz vēzim bieži aizņem apmēram 10 gadus. Ja audzējs netiek savlaicīgi atklāts vai novērsts, tas spēj izplatīties cauri visiem resnās zarnas apvalka slāņiem, limfmezglos vai asinsvados un tālāk uz citām ķermeņa vietām.

Kuriem cilvēkiem ir paaugstināts resnās zarnas vēža risks?

Resnās zarnas vēzis bieži ir trešais biežāk diagnosticētais vēzis pasaulē. Saskaņā ar epidemioloģiskiem pētījumiem, šī slimība biežāk sastopama vīriešiem nekā sievietēm, kā arī vairāk apdraud dažu etnisko grupu pārstāvjus. Vecuma grupa virs 50 gadiem ir visvairāk pakļauta riskam, tomēr pēdējos 15 gados saslimstība vecumā no 20 līdz 49 gadiem ir palielinājusies par apmēram 1,5% gadā. Precīzi cēloņi šādai tendencei līdz šim nav noskaidroti.

Kādi ir resnās zarnas vēža simptomi?

Šī slimība var attīstīties ilgi bez jebkādiem simptomiem. Kad pazīmes parādās, tās var līdzināties daudzām citām, mazāk nopietnām veselības problēmām. Biežākie resnās zarnas vēža simptomi ir šādi:

• Asinis izkārnījumos vai uz to virsmas: ja pamanāt asiņošanu pēc vēdera izejas, uz tualetes papīra vai tumšas, spilgti sarkanas izkārnījumus, ir svarīgi konsultēties ar ārstu. Gan hemoroīdi, anālās plaisas, gan uzturā lietoti produkti (piemēram, bietes) var izraisīt asiņu klātbūtni, tomēr jebkura asiņošana prasa speciālista viedokli.
• Ilgstošas izmaiņas vēdera izejas paradumos: ja pastāvīgi novērojams aizcietējums, caureja vai nepilnīgas iztukšošanās sajūta, nepieciešama ārsta konsultācija.
• Sāpes vēderā: ja ilgstoši bez izskaidrojama iemesla jūtat vēdera sāpes, kas nepāriet vai kļūst stipras, ieteicams vērsties pie ārsta. Šāds simptoms var signalizēt par dažādām slimībām un tā precizēšana nepieciešama.
• Vēdera uzpūšanās: ja vēdera uzpūšanās ilgst ilgāk par nedēļu, pastiprinās vai parādās kopā ar sliktu dūšu vai asiņainām vēdera izejām, nekavējoties jāgriežas pie ārsta.
• Nepamatots ķermeņa svara zudums: svara samazināšanās bez redzama iemesla var liecināt par nopietnu slimību.
• Atkārtota vemšana: ja bez acīmredzama iemesla vairākkārt jāvēmj, vai ja 24 stundu laikā esat vemis vairākas reizes, jāvēršas pie ārsta.
• Nogurums un elpas trūkums: šie simptomi mēdz norādīt uz anēmiju, kas var būt resnās zarnas vēža pazīme.

Šie simptomi var izrādīties saistīti arī ar citām saslimšanām. Tomēr precīza diagnostika ir svarīga, lai laicīgi atpazītu nopietnākas veselības problēmas.

Kas izraisa resnās zarnas vēzi?

Tāpat kā citos vēža gadījumos, šī slimība rodas, kad šūnas sāk nekontrolēti augt un vairoties. Parastā šūnu ciklā tās dalās, darbojas, nolietojas un iet bojā. Slimības gadījumā resnās zarnas iekšējā apvalka šūnas turpina vairoties un nedzīvo pēc ierastā ritma. Tieši polipi, kas veidojas no šīm mutējušām šūnām, ar laiku var pārtapt par ļaundabīgu audzēju. Kāpēc vienam cilvēkam polipi pārtop vēzī, citam – nepārvēršas, vēl nav pilnībā skaidrots, tomēr zināmi riska faktori, kas šo iespēju vairo. Riska grupās ietilpst gan ar veselību un iedzimtību saistīti apstākļi, gan dzīvesveida izvēles. Ar atsevišķu riska faktoru esamību vēl nenozīmē, ka noteikti saslimsiet ar resnās zarnas vēzi, taču tas palielina šo iespējamību. Zinot savus riska faktorus, iespējams izvērtēt, vai nepieciešama pastiprināta ārstu uzraudzība.

Dzīvesveida faktori, kas palielina resnās zarnas vēža risku

• Smēķēšanas ieradumi: jebkāda veida tabakas lietošana, tostarp košļājamā tabaka vai elektroniskās cigaretes, veicina šīs onkoloģiskās slimības attīstības risku.
• Pārmērīga alkohola lietošana: vīriešiem ieteicams ne vairāk kā divi alkohola dzērieni dienā, sievietēm – viens. Pat neliels alkohola daudzums var paaugstināt onkoloģiskā procesa risku.
• Liekais svars: pārtika ar augstu tauku un kaloriju saturu sekmē ķermeņa masas palielināšanos un līdz ar to arī vēža attīstību.
• Diēta, kurā daudz sarkanas un apstrādātas gaļas: gaļas izstrādājumi – piemēram, desas, kūpinājumi – jālieto ne vairāk kā divas reizes nedēļā.
• Mazkustīgs dzīvesveids: jebkāda mērena fiziska aktivitāte var palīdzēt samazināt šīs slimības risku.

Izvēles attiecībā uz smēķēšanu, alkoholu, fiziskām aktivitātēm un uzturu tiešā veidā ietekmē saslimšanas iespējamību ar resnās zarnas vēzi.

Medicīniskie stāvokļi, kas var palielināt resnās zarnas vēža risku

Hroniskas zarnu iekaisuma slimības:

Cilvēkiem ar ilgstošām iekaisuma zarnu slimībām, piemēram, čūlaino kolītu vai Krona slimību, vēža iespējamība pieaug, īpaši, ja šīs slimības skar lielu resnās zarnas daļu un ilgst vairāk nekā septiņus gadus.

Iedzimti sindromi:

Dažas iedzimtas ģenētiskas slimības, piemēram, Linča sindroms un ģimenes adenomatozā polipoze, palielina resnās zarnas ļaundabīga audzēja risku. Vēzis var attīstīties, ja tiek mantots noteikts gēns, kas saistīts ar onkoloģisku procesu.

Vēža gadījumi ģimenē:

Ja tuvam radiniekam, piemēram, vecākiem, brālim, māsai vai bērnam, konstatēts resnās zarnas vēzis, risks attīstīt šo slimību paaugstinās. Saslimstības iespēja pieaug, ja ģimenē vēzis ticis diagnosticēts līdz 45 gadu vecumam.

Polipu gadījumi ģimenes anamnēzē:

Ja tiešam ģimenes loceklim konstatēts liels vai pēc šūnu izmaiņām potenciāli ļaundabīgs polips, arī jūsu individuālais risks palielinās.

Liels polipu skaits:

Lielāks skaits resnajā zarnā konstatētu polipu, arī adenomatozo vai citu veidu polipu, kā arī tendence uz polipu veidošanos, kas nereti ir iedzimta, palielina iespēju saslimt arī ar ļaundabīgu procesu. Šo medicīnisko riska faktoru gadījumā būtiska ir regulāra veselības pārbaude un uzraudzība.

Kā ārsti nosaka resnās zarnas vēža diagnozi?

Resnās zarnas vēzi diagnosticē, izmantojot dažādus izmeklējumus, tostarp:

• Vispārējā asins aina (KLA).
• Bioķīmiskais asins tests (ietver vielmaiņas rādītājus).
• Karcinoembrionālā antigēna (CEA) noteikšana: paaugstināts CEA līmenis var būt resnās zarnas vēža pazīme.
• Radioloģiskie izmeklējumi.
• Datorizētā tomogrāfija (CT).
• Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRI).
• Pozitronu emisijas tomogrāfija (PET).
• Ultraskaņas izmeklējumi.
• Biopsija.

Ar ko atšķiras skrīninga pārbaude no diagnostikas izmeklējumiem?

Skrīnings tiek veikts, kad cilvēkam nav redzamu simptomu, lai savlaicīgi pamanītu iespējamās vēža izmaiņas. Ja skrīninga laikā konstatētas novirzes, ārsts nosaka papildu pārbaudes.

Visbiežāk lietotās resnās zarnas vēža skrīninga metodes

• Kolonoskopija: visizplatītākā resnās zarnas vēža profilaktiskā pārbaude.
• Fekālais imunoloģiskais tests (FIT): nosaka apslēpto asiņu klātbūtni izkārnījumos.
• Guaiac balstīts slēptā asiņu tests: līdzīgi kā FIT, mēģina atrast nepamanītu asiņu daudzumu izkārnījumos.
• Fekālā DNS pārbaude: pārbauda ģenētiskās izmaiņas un asiņu klātbūtni izkārnījumos.
• Elastīgā sigmoidoskopija: ar elastīgu caurulīti apskata apakšējās resnās un taisnās zarnas daļas.
• Virtuālā kolonoskopija: rentgenu pārbaude, kas var atklāt polipus, audzējus vai čūlas.

Kā ārsts nosaka resnās zarnas vēža stadiju?

Stadija tiek noteikta pēc īpašas TNM sistēmas. Šī pieeja ļauj detalizēti aprakstīt, cik lielā mērā audzējs izplatījies un kādā pakāpē ir skāris apkārtējos audus vai orgānus. Kopā izšķir piecas stadijas, no kurām četrām ir arī apakšgrupas:

• 0. stadija: karcinoma in situ – šūnu izmaiņas atrodamas tikai resnās zarnas gļotādā.
• I. stadija: audzējs sasniedzis zarnas apvalku, bet nav izplatījies muskuļu slānī vai limfmezglos.
• II. stadija: vēzis caurauzis dziļāk, bet nav sasniedzis limfmezglus; II stadijai ir šādas pakāpes:
  • IIA: progresējis lielākajā daļā zarnas sienas, bet nav izplatījies ārējā slānī.
  • IIB: sasniedzis zarnas ārējo slāni vai izpleties cauri tam.
  • IIC: vēzis izplatījies arī tuvākajā orgānā.
• III. stadija: audzējs ir limfmezglos. Izšķir trīs pakāpes:
  • IIIA: audzējs skāris pirmos 1–2 sienas slāņus un 1–4 limfmezglus.
  • IIIB: audzējs pievērsies vairākiem sienas slāņiem, bet tikai 1–3 limfmezgliem, vai arī mazākiem sienas slāņiem, bet jau 4+ limfmezgliem.
  • IIIC: audzējs atrodas zarnas ārējā slānī vai ap to, un ir izplatījies 4+ limfmezglos vai arī skāris tuvāko orgānu un limfmezglus.
• IV. stadija: slimība izplatījusies citos orgānos. Šīs stadijas pakāpes:
  • IVA: audzējs izgājis vienā orgānā vai attālos limfmezglos.
  • IVB: izplatīts vairākos orgānos vai vairākos limfmezglos.
  • IVC: skartas tālas ķermeņa vietas – orgāni, limfmezgli, vēderplēves audi.

Šī klasifikācija ļauj ārstiem precīzi saplānot piemērotāko ārstēšanas stratēģiju ikvienam pacientam.

Kā ārstē resnās zarnas vēzi?

Visbiežāk šo onkoloģisko slimību ārstē operatīvi, pielietojot šādas metodes:

• Polipektomija: ļaundabīgo polipu izņemšana.
• Daļēja kolektomija jeb resnās zarnas rezekcija: tiek izņemts audzēja skartais zarnas posms kopā ar nelielu daļu veselā zarnu apvalka, pēc kā atlikušās resnās zarnas daļas tiek savienotas, izmantojot anastomozi.
• Rezekcija ar kolostomiju: līdzīgi kā kolektomijā, tiek izņemta zarnas daļa ar audzēju, bet nevar atjaunot dabisko zarnu caurlaidību, tādēļ izveido stomu uz vēdera sienas, kur izkārnījumi nonāk savākšanas maisiņā.
• Radiofrekvences ablācija: procedūra, kas ar siltuma palīdzību iznīcina ļaundabīgās šūnas.

Nereti operācijām pievieno adjuvantu terapiju jeb ārstēšanu pirms vai pēc operācijas. Kombinētus ārstēšanas veidus izmanto arī tad, ja slimība ir attīstījusies vai recidivē. Citas ārstēšanas iespējas ietver:

• Ķīmijterapija: īpaši medikamenti, kuri palīdz samazināt audzēju izmērus un atvieglot simptomus.
• Mērķterapija: terapija, kas darbojas pret konkrētiem gēniem, proteīniem vai audiem, kam ir nozīme ļaundabīgo šūnu attīstībā. Bieži tiek pielietota monoklonālo antivielu terapija – laboratorijā radītas antivielas piesaistās konkrētām šūnām un tās iznīcina.

Ārstēšanas metožu izvēle vienmēr ir atkarīga no slimības stadijas un izplatības organismā.

Vai resnās zarnas vēzi var novērst?

Pilnībā izslēgt šo onkoloģisko slimību nav iespējams, taču ievērojot zināmus profilakses pasākumus, iespējams ievērojami samazināt risku saslimt:

• Atsakieties no tabakas lietošanas: ja smēķējat un vēlaties pārtraukt šo ieradumu, jautājiet ārstam par atbalsta programmām.
• Izmantojiet alkoholu mērenībā: ierobežojiet dienā patērēto alkohola daudzumu, lai mazinātu risku.
• Uzturiet normālu ķermeņa masu: liekais svars ir papildu riska faktors.
• Ievērojiet veselīgu ēdienkarti: uzturā iekļaujiet vairāk dārzeņu un augļu, ierobežojiet sarkanās gaļas, pārstrādātu un taukainu produktu patēriņu. Kafija var palīdzēt samazināt resnās zarnas vēža risku.
• Sekojiet savam ģimenes slimību anamnēzes: ja kādam no jūsu bioloģiskiem vecākiem, brāļiem, māsām vai bērniem diagnosticēts resnās zarnas vēzis vai polips, vai arī ģimenē ir ļaundabīgi audzēji līdz 45 gadu vecumam, par to informējiet ārstu.
• Ievērojiet profilaktiskās pārbaudes rekomendācijas: jautājiet ārstam, kad jums būtu jāuzsāk vēža skrīnings, īpaši, ja anamnēzē ir resnās zarnas slimības vai ģimenes vēzis, – dažos gadījumos pārbaudes sāk laicīgāk nekā pēc 45 gadiem.

Regulāras pārbaudes un veselīgs dzīvesveids ir galvenie faktori, kas palīdz samazināt iespēju saslimt ar resnās zarnas vēzi.

Karolina Skrebė

Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.