Radikulopātija ir nervu saknīšu sindroms, ko raksturo simptomu kopums, kas rodas mugurkaula nervu bojājuma rezultātā. Raksturīgākās radikulopātijas pazīmes ir asas, izstarojošas muguras sāpes, kā arī muskuļu sāpes un vājums rokās vai kājās.
Kas ir radikulīts (radikulopātija)
Mūsdienu medicīnā termins “radikulīts” vairs netiek lietots, to ir aizstājis precīzāks apzīmējums “radikulopātija”. Tomēr ikdienā joprojām biežāk izmanto veco nosaukumu. Radikulopātija jeb sakņu sindroms ir simptomu kopums, kas saistīts ar mugurkaula nervu saknīšu bojājumu. Šo stāvokli diagnosticē 10–15% cilvēku, kas vecāki par 45 gadiem. Slimība skar gan sievietes, gan vīriešus vienlīdz bieži. Lai saprastu, kas ir radikulopātija, ir svarīgi pārzīt mugurkaula uzbūvi. Mugurkauls sastāv no 32–34 atsevišķiem kaula segmentiem jeb skriemeļiem. Mugurkaulu iedala vairākās daļās:
- kakla daļa – 7 skriemeļi, apzīmēti kā C1 līdz C7;
- krūšu daļa – 12 skriemeļi, Th1 līdz Th12;
- jostas daļa – 5 skriemeļi, L1 līdz L5;
- krustu daļa – 5 skriemeļi, S1 līdz S5;
- astekala daļa – 3 līdz 5 skriemeļi, Cx1 līdz Cx3–5.
Skriemeļus iedala kakla, krūšu, jostas, krustu un astes daļā. Katrs skriemelis sastāv no priekšējās daļas – skriemeļa ķermeņa –, kas izskatās kā īss, sabiezināts cilindrs. Šī ķermeņa aizmugurē veidojas skriemeļa loks. Starp ķermeni un loku atrodas skriemeļa atvere, kas kopā veido mugurkaula kanālu, kurā izvietotas muguras smadzenes, pasargājot tās no ārējas ietekmes. Starp divu blakus esošo skriemeļu ķermeņiem atrodas starpskriemeļu disks – puselastīga struktūra ar blīvu šķiedrainu apvalku perifērijā un želejveida kodolu centrā, kas amortizē kustību laikā rastos triecienus. Mugurkaula nervi ir simetriski nervu stumbri, kas iziet no muguras smadzenēm. Ja starpskriemeļu disks dažādu iemeslu dēļ izspiežas un rada spiedienu uz muguras smadzeņu nervu sakni, rodas nerva bojājums – radikulopātija jeb sakņu sindroms. Starptautiskajā slimību klasifikācijā (ICD-10) radikulopātijai ir norādīts kods M54.1.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
