Lielas radiācijas devas var novest pie šūnu, audu un orgānu bojāejas, izraisot nopietnas sekas, piemēram, apdegumus, staru slimību un onkoloģiskās saslimšanas. Šajā rakstā tiks apskatīts, kāda ir droša radiācijas deva, kā radiācija ietekmē veselību un vai ir iespējams pasargāt sevi no šīs iedarbības.
Kas ir radiācija un kā tā ietekmē veselību?
Radiācija ir jonizējošais starojums, kas rodas, radioaktīvajām vielām sadaloties. Cilvēki ar radiāciju saskaras ikdienā. Atkarībā no izcelsmes tā tiek iedalīta dabīgajos, mākslīgajos un cilvēka radītos avotos. Dabīgais radiācijas fons pastāv visur apkārt – augsnē, ūdenī, gaisā un arī kosmosā. Ik dienu cilvēks ieelpo vai ar pārtiku un ūdeni uzņem noteiktu daudzumu radioaktīvo daļiņu. Mākslīgais fona starojums pārsvarā saistīts ar medicīnas aparatūru, piemēram, rentgena iekārtām, datortomogrāfiem, fluorogrāfijas ierīcēm vai radioaktīvajām vielām, ko izmanto diagnostikā un staru terapijā. Aptuveni 80% no gada laikā saņemtās starojuma devas nāk no apkārtējās vides, atlikušie 20% rodas, veicot medicīniskās procedūras, piemēram, rentgenu vai datortomogrāfiju. Pastāv arī cilvēka radīti radiācijas avoti, piemēram, lielās rūpniecības nozares, tostarp termoelektrostacijas. Dažkārt lielas kodolavārijas atomstacijās arī izraisa radiācijas noplūdi. Radiācijas ietekme uz organismu atšķiras atkarībā no devas, iedarbības ilguma un apjoma. Mazas devas, kurām cilvēks ikdienā pakļauts, veselību būtiski neietekmē, savukārt liela starojuma deva var tikt izmantota, lai ārstētu vēzi (staru terapija), veiktu dziļo audu operācijas (stereotaktiskā ķirurģija), vai, tieši otrādi, izraisīt bojājumus veselajos audos.
Faktori, kas ietekmē iespējamo radiācijas kaitējumu
Jonizējošā starojuma ietekme uz organismu ir atkarīga no vairākiem aspektiem – starojuma veida un izmantotajiem radioaktīvajiem izotopiem, audu jutības, ekspozīcijas ilguma un individuālajām īpašībām.
- Alfa daļiņas sastāv no atomu kodoliem un nespēj iekļūt dziļāk par 0,1 mm (apmēram papīra lapas biezums). Tās ir visbīstamākās, ja tiek uzņemtas ar pārtiku vai ūdeni, taču neietekmē caur ādu no ārpuses.
- Bēta daļiņas ir augstas enerģijas elektroni, kas var iekļūt līdz pat 2 cm dziļumā. Tās ir mazāk bīstamas nekā alfa daļiņas, bet, pateicoties lielākai caurlaidībai, spēj bojāt ādas virsslāni un zemādas audus, izraisot smagus apdegumus.
- Gama starojums sastāv no augstas enerģijas daļiņām, kuras var iekļūt dziļi audos. Pagājušā slāņa aizsardzību uz laiku spēj nodrošināt tikai svina kārta. Šis starojuma veids izraisa plaša apmēra šūnu un audu bojājumus un ir visbīstamākais kodolsprādziena laikā.
Šūnu uzņēmība radiācijai ir ļoti atšķirīga – īpaši jutīgas pret bojājumiem ir kaulu smadzeņu un dzimumšūnas, vismazāk – muskuļi un kaulaudi. Deva un iedarbības ilgums arī ir svarīgi – liela un īslaicīga vienreizēja deva nodara lielāku postu nekā tāda pati deva, kas uzņemta nedēļu vai mēnešu laikā. Radiācijas izraisīto seku smagumu noteic arī individuālas īpatnības, vecums un blakus saslimšanas. Bērni ir daudz uzņēmīgāki pret radiāciju nekā pieaugušie. Tāpat cukura diabēts un saistaudu slimības (piemēram, reimatoīdais artrīts, sistēmiskā sarkanā vilkēde) palielina šūnu jutību pret starojuma radītiem bojājumiem.
Droša radiācijas deva
Apstarojums, ko cilvēks saņem, tiek mērīts dažādās mērvienībās. Medicīnā biežāk izmanto sīvertu (Sv) vai milisīvertu (mSv) – efektīvo ekvivalentdozu, ko organisms saņem noteiktā laika posmā (parasti stundā). Saskaņā ar sanitārajām normām droša gada starojuma deva ir 1 mSv, bet maksimāli pieļaujamā – 5 mSv gadā. Piemēram:
- Pēc sprādziena Černobiļas atomelektrostacijā radiācijas līmenis sasniedza 2-3 mSv stundā.
- Divdesmit kilometru attālumā no Fukušimas-1 atomelektrostacijas avārijas laikā radiācijas līmenis bija 0,161 mSv stundā.
- Divu līdz trīs stundu lidojuma laikā cilvēks vidēji saņem 0,02 mSv starojuma. Līdzīgu devu iespējams saņemt, ja vienas dienas laikā divreiz tiek veikts rentgens rokai vai kājai.
Lielas starojuma devas, piemēram, virs 50 mSv diennaktī, var uzreiz iznīcināt šūnas, audus un veselus orgānus. Šādu iedarbību iespējams piedzīvot tikai atrodoties netālu no kodolsprādziena epicentra vai smagas avārijas laikā atomstacijā.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
