Psoriāze

Psoriāze ir autoimūna slimība, kas izraisa ādas iekaisumu. Tās raksturīgā pazīme ir sabiezējuši, krāsas maiņu ieguvuši ādas apgabali, kuri ir klāti ar zvīņām. Šādus sabiezējumus dēvē par plātnēm.

Šī ir hroniska slimība, kas var saasināties negaidīti, un pilnīga izveseļošanās nav iespējama.

Kādi ir psoriāzes veidi?

Pastāv vairāki psoriāzes paveidi:

• Plākšņveida psoriāze – visizplatītākā forma, kas rodas ap 80–90% no visiem ar psoriāzi sirgstošajiem.
• Inversā psoriāze – izpaužas ādas krokās, ar plānām plātnēm, kurām nav zvīņu.
• Pilinveida psoriāze – var attīstīties pēc kakla iekaisuma, ko izraisījusi streptokoku infekcija. Raksturīgas mazas, sarkanas, pilienveida plankumi ar zvīņām, visbiežāk bērniem un jauniešiem.
• Pustulārā psoriāze – uz plātnēm veidojas nelieli, ar strutām pildīti pūslīši.
• Eritrodermiskā psoriāze – smaga slimības forma, kas aptver vairāk nekā 90% ķermeņa ādas, izraisot spēcīgas krāsas izmaiņas un lobīšanos.
• Sebopsoriāze – biežāk konstatējama sejas un galvas matainās daļas apvidos, kam raksturīgas taukainas, dzeltenīgas zvīņas un paceltas plātnes. Tas ir psoriāzes un seborejiskā dermatīta kombinācija.
• Nagu psoriāze – ietekmē nagus, radot krāsas maiņu, bedrītes un izmaiņas nagu struktūrā.

Kādas ķermeņa daļas var skart psoriāze?

Psoriāzes izsitumi var parādīties jebkurā ķermeņa vietā, taču visbiežāk tie ir:

• Uz elkoņiem un ceļgaliem.
• Sejā un mutes gļotādā.
• Galvas matainajā daļā.
• Nagu plāksnēs.
• Dzimumorgānu reģionā.
• Krustu apvidū.
• Pēdās un plaukstās.

Lielākajai daļai slimnieku skartas tiek tikai mazas ādas zonas, taču smagos gadījumos plātnes var saplūst un klāt ievērojamu ķermeņa daļu.

Kas ir psoriātiskais artrīts?

Psoriātiskais artrīts ir artrīta paveids, kas izraisa locītavu sāpes un pietūkumu. Tāpat kā psoriāze, arī šis stāvoklis veidojas imūnsistēmas darbības traucējumu dēļ. Apmēram vienai trešdaļai psoriāzes pacientu attīstās artrīts iekaisuma rezultātā. Ātra ārstēšana var palīdzēt mazināt locītavu bojājumu risku.

Kas var saslimt ar psoriāzi un cik plaši tā izplatīta?

Psoriāze var skart jebkura vecuma, dzimuma un tautības cilvēkus. Tā ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Vai psoriāze un ekzēma ir vienādi stāvokļi?

Psoriāze un ekzēma ir dažādas ādas slimības, lai gan daži simptomi var būt līdzīgi – mainīta ādas krāsa, izsitumi un nieze. Psoriāzei raksturīgas sabiezējušas, zvīņainas plātnes, savukārt ekzēmā biežāki ir sausi, raupji izsitumi. Ekzēma parasti rada izteiktāku niezi nekā psoriāze.

Kā izskatās psoriāze?

Psoriāze izpaužas ar plātnēm, kas uz ādas veidojas sekojoši:

• Izsitumu vai paceltas, sabiezējušas ādas veidā.
• Plātņu krāsa atšķiras no veselās ādas.
• Plātnes ir zvīņainas un viegli lobās.

Agrīna psoriāzes pazīme ir mazi pacēlumi uz ādas, kas ar laiku palielinās, pārklājas ar zvīņām. Virspuse var nedaudz lobīties, bet dziļāk esošās zvīņas bieži paliek nepiešķeltas. Ja skartā zona tiek kasīta, zvīņas var atdalīties un radīt asiņošanu. Slimībai attīstoties, veidojas bojātas ādas atsegumi jeb bojājumi. Simptomi var būt no maigiem līdz smagiem.

Kādi ir psoriāzes simptomi?

Papildus plātnēm vai izsitumiem uz ādas var novērot šādus simptomus:

• Nieze.
• Sausa, sasprēgājusi āda.
• Ādas sāpes.
• Bedrītes, plaisas vai trauslums nagos.
• Locītavu sāpes.

Kasot bojātās vietas, iespējama ādas traumēšana un inficēšanās. Infekcijas var būt bīstamas. Ja rodas stipras sāpes, pietūkums vai paaugstināta ķermeņa temperatūra, jākonsultējas ar medicīnas speciālistu.

Kas izraisa psoriāzi?

Psoriāzi rada pārlieku aktīva imūnsistēmas darbība, kas provocē iekaisuma procesus ādā.

Veselā organismā imūnsistēma iznīcina svešas vielas, piemēram, baktērijas, lai pasargātu no slimībām. Psoriāzes gadījumā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk veselām šūnām, kļūdaini tās uzskatot par bīstamām. Tā rezultātā veidojas iekaisums un uz ādas attīstās plātnes.

Parasti jaunas ādas šūnas veidojas un aizvieto vecās apmēram 30 dienu laikā. Ja ir psoriāze, šis cikls paātrinās un aizņem vien 3–4 dienas. Tā rezultātā ātri attīstās jaunas šūnas, izveidojas zvīņas un parādās pastiprināta lobīšanās.

Psoriāzei ir ģenētiska nosliece – ja abiem vai vienam no vecākiem ir šī slimība, risku saslimt audzina arī bērnam.

Kas izraisa psoriāzes saasinājumus?

Psoriāzes saasinājumus izraisa dažādi kairinātāji vai alergēni. Tie var atšķirties katram cilvēkam, taču biežāk minētie faktori ir:

• Emocionāls stress.
• Infekcijas (piemēram, streptokoku infekcijas).
• Ādas bojājumi, piemēram, skrāpējumi, griezumi, rētas pēc operācijām.
• Noteiktas zāles – piemēram, litija preparāti vai beta blokatori.
• Ķermeņa temperatūras izmaiņas, ko ietekmē laikapstākļi.

Vai psoriāze ir infekcioza?

Psoriāze nav lipīga. To nevar iegūt saskarē ar cita cilvēka skartajām ādas vietām.

Kā notiek psoriāzes diagnostika?

Psoriāzi identificē ārsts vai dermatologs, balstoties uz fizisku apskati un simptomu izvērtējumu. Speciālists var uzdot šādus jautājumus:

• Vai jūsu ģimenē ir ādas slimību gadījumi?
• Kad pirmoreiz pamanījāt simptomus?
• Vai esat izmēģinājuši mājas līdzekļus ādas kopšanai?
• Vai šie izsitumi parādās pirmo reizi?
• Kādus ziepes vai šampūnus lietojat?

Psoriāzes diagnozi visbiežāk apstiprina pēc tipiskas plātnīšu izskata, taču dažos gadījumos simptomi var līdzināties citām ādas slimībām. Šādās situācijās ārsts var ieteikt veikt ādas biopsiju – paņemt nelielu ādas paraugu no bojājuma vietas un izpētīt to mikroskopā, lai precizētu diagnozi.

Psoriāzes ārstēšana

Pastāv dažādi ārstēšanas risinājumi psoriāzes simptomu mazināšanai. Biežāk izmantotie līdzekļi:

• Steroīdu krēmi.
• Mitrinoši krēmi sausai ādai.
• Medikamenti, kas palēnina ādas šūnu radīšanos (antralīns).
• Ārstnieciskie šķīdumi vai šampūni.
• D vitamīna saturoši medikamenti ziedēs.
• A vitamīna vai retinoīdu krēmi.

Ja izsitumi ir tikai uz maziem ādas laukumiem, pietiek ar krēmu vai ziedes lietošanu. Ja bojājumi aptver plašākus apgabalus vai ir arī locītavu sāpes, var būt vajadzīgi citi ārstēšanas paņēmieni. Locītavu sāpju gadījumā iespējams, ka attīstījies artrīts.

Ārstēšanas pieeju ārsts izvēlas, ņemot vērā:

• Izsitumu smaguma pakāpi.
• Bojājuma atrašanās vietu uz ķermeņa.
• Pacienta vecumu.
• Kopējo veselības stāvokli.

Ko darīt, ja parastā ārstēšana nav efektīva?

Ja ārstniecība nestrādā vai psoriāze aptver vairāk nekā 10% ķermeņa virsmas, lieto šādas metodes:

• Gaismas terapija – speciālas LED gaismas viļņa garums samazina iekaisumu un palēnina šūnu augšanu.
• PUVA terapija – kombinēta ārstēšana ar psoralēnu preparātu un ultravioletajiem stariem.
• Retinoīdi – A vitamīna atvasināti medikamenti, kas samazina simptomus, bet var izraisīt blaknes, ieskaitot risku auglim grūtniecības gadījumā.
• Imūnmodulējošie medikamenti – bioloģiskās vielas un nelielu molekulu inhibitori, kas nomāc imūnsistēmas darbību un autoimūno reakciju.
• Metotreksāts – ordinē smagos gadījumos, tomēr tas var kaitēt aknām, tāpēc regulāri jāveic asins analīzes un vajadzības gadījumā aknu biopsija.
• Ciklosporīns – efektīvs līdzeklis smagas psoriāzes gadījumā, taču var paaugstināt asinsspiedienu un kaitēt nierēm.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas nepieciešams ar ārstu pārrunāt iespējamos blakusefektus, kā arī informēt par visiem lietotajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem, lai izvairītos no zāļu savstarpējās mijiedarbības.

Vai psoriāze var izraisīt komplikācijas?

Atsevišķos gadījumos psoriāze ne tikai rada niezi, lobīšanos vai ādas krāsas izmaiņas, bet arī locītavu iekaisumu un artrītu. Turklāt šī slimība palielina noteiktu veselības risku:

• Cukura diabēts.
• Liekā ķermeņa masa.
• Palielināts holesterīna līmenis asinīs.
• Insults.
• Sirds infarkts.

Tāpēc ārsti regulāri kontrolē pacientu asinsspiedienu un veselības stāvokli, lai laikus novērstu komplikācijas. Lai mazinātu šos riskus, ieteicams:

• Ievērot sabalansētu uzturu.
• Regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.
• Nodrošināt pietiekamu miegu.
• Pārtraukt smēķēšanu.

Kad gaidāma veselības uzlabošanās pēc ārstēšanas?

Psoriāzes saasinājumi var ilgt no dažām nedēļām līdz vairākām mēnešiem. Ārsta nozīmētie medikamenti var paātrināt ādas atveseļošanos. Kad simptomi samazinās, psoriāze nonāk remisijā – tas nozīmē, ka uz laiku slimība norit bez uzliesmojumiem. Tomēr paasinājumi nākotnē ir iespējami. Remisijas periods var būt no pāris mēnešiem līdz vairākiem gadiem. Ja novērojat, ka noteikti kairinātāji izraisa saasinājumu, to izvairīšanās palīdz saglabāt ilgstošāku remisiju.

Kā var samazināt psoriāzes attīstības risku?

Pilnībā novērst psoriāzi nav iespējams, taču risku var mazināt, ievērojot ārsta ieteikumus, veselīgu dzīvesveidu, rūpīgu ādas kopšanu un izvairoties no faktoriem, kas izraisa slimības saasinājumus.