Prostatas audzēja attīstība tiek saukta par prostatas vēzi. Vīriešiem prostata ir neliela dziedzeris, kas līdzinās riekstam un ražo sēklas šķidrumu, nodrošinot spermatozoīdu uzturu un transportēšanu. Prostatas vēzis ir viens no biežākajiem ļaundabīgajiem audzējiem vīriešu vidū. Lielākoties audzējs aug lēni un sākas prostatas dziedzerī, sākotnēji neradot veselības traucējumus.
Daži prostatas audzēja tipi attīstās pakāpeniski, tiem nereti nepieciešama minimāla vai pat nekāda terapija. Tomēr pastāv arī īpaši bīstamas formas, kas izplatās strauji. Agrīni atklājot prostatas vēzi, ievērojami paaugstinās atveseļošanās iespējas.
Kādi ir prostatas vēža simptomi un pazīmes
Audzēja agrīnajā stadijā prostatas vēzis parasti neizraisa nekādus simptomus. Vēlākos posmos var novērot šādas pazīmes:
- Grūtības urinēt.
- Vāja urīna plūsma.
- Asinis sēklas šķidrumā.
- Vieglas sāpes iegurņa apvidū.
- Sāpes kaulos.
- Seksuālās funkcijas traucējumi vīriešiem.
Kad nepieciešams apmeklēt ārstu
Ja tiek novēroti kādi uzskaitītie simptomi vai radusies vēlme veikt profilaktisku pārbaudi arī bez sūdzībām, ieteicams vērsties pie ārsta. Dažādās ārstniecības iestādēs var tikt piekopta atšķirīga pieeja prostatas skrīninga jautājumam, tāpēc ieteicams individuāli apspriest vēža profilakses priekšrocības un riskus ar ārstējošo ārstu, lai izvēlētos piemērotāko pārbaudes veidu.
Kas izraisa prostatas vēzi
Precīzi prostatas vēža rašanās iemesli joprojām nav zināmi. Vēzis sākas, ja kādas šūnas kļūst patoloģiskas. Mainītā šūnu DNS rezultātā tās sāk vairoties ātrāk nekā parasti, turklāt šīs novirzes dēļ šūnas nenomirst, bet turpina nekontrolējami augt. Šādas uzkrājošās netipiskās šūnas var iekļūt apkārtējos audos un ar laiku izplatīties citās organisma vietās.
Riska faktori prostatas vēzim
Ir vairāki faktori, kas var paaugstināt prostatas vēža attīstības varbūtību:
- Vecums: Palielinoties vecumam, risks saslimt ar prostatas vēzi pieaug.
- Etniskā piederība: Tumšādainiem vīriešiem prostatas vēža iespējamība ir augstāka nekā citu etnisko grupu vīriešiem. Precīzs cēlonis nav zināms, taču šajā grupā vēzis bieži attīstās agresīvāk.
- Ģimenes anamnēze: Ja tuvi radi ir slimojuši ar prostatas vēzi, arī paša saslimšanas risks pieaug. Vēzis ģimenē vai mutācijas BRCA1 un BRCA2 gēnos, kā arī krūts vēzis palielina iespēju saslimt ar prostatas vēzi.
- Aptaukošanās: Aptaukošanās gadījumā diagnosticētais prostatas vēzis mēdz būt agresīvāks un grūtāk ārstējams.
Kā ārsti nosaka prostatas vēzi
Prostatas vēža skrīnings
Bieži vien cilvēks nezina, ka viņam ir prostatas vēzis, līdz tiek veiktas attiecīgas pārbaudes. Profilaktiskas pārbaudes bez simptomiem netiek ieteiktas visiem, taču daļa ārstu skrīningu rekomendē vīriešiem pēc 50 gadu vecuma vai ar paaugstinātu risku. Ārsts izvērtēs jūsu individuālo situāciju, sniegs informāciju par iespējām un riskiem, kā arī palīdzēs izvēlēties, vai pārbaude ir nepieciešama. Prostatas vēža skrīnings var ietvert:
- Digitāla taisnās zarnas izmeklēšana (DRE): Ārsts, izmantojot cimdotu un ar lubrikantu apsmērētu pirkstu, iztausta prostatu caur taisno zarnu. Nepieciešamības gadījumā, ja tiek atklātas izmaiņas formas, izmēra vai struktūras ziņā, tiek nozīmēti papildu izmeklējumi.
- Prostatas specifiskā antigēna (PSA) tests: Ārsts var ieteikt noteikt prostatas radīto vielu – PSA līmeni asinīs. Zems līmenis ir normas robežās, taču paaugstinātas vērtības var liecināt par iekaisumu, palielinātu prostatu vai audzēju.
PSA izmeklējumu apvienojot ar DRE, iespējams laikus diagnosticēt prostatas vēzi. Katra ārstniecības iestāde var piemērot gan atšķirīgus, gan līdzīgus izmeklējumu algoritmus.
Audzēja diagnostika
Ja pēc DRE vai PSA testēšanas ir aizdomas par patoloģiju, ārsts var nozīmēt papildu pārbaudes precīzākai diagnozei. Tās var ietvert:
- Transrektāla ultraskaņas izmeklēšana: Šī metode tiek izmantota dziļākai prostatas izvērtēšanai. Taisnajā zarnā ievieto šauru ierīci, kas ar skaņas viļņu palīdzību ļauj vizualizēt prostatu.
- Multiparametriskā magnētiskās rezonanses izmeklēšana (mp-MRI): Rekomendēta gadījumos, kad DRE vai PSA norāda uz novirzēm. Kvalitatīvi veikta izmeklēšana ļauj ar 60–80 procentu precizitāti noteikt prostatas vēzi.
- Prostatas specifiskā membrānas antigēna pozitronu emisijas tomogrāfija (PSMA PET): Šis ir jutīgākais veids prostatas audzēja diagnostikā un piemērots ārstēšanas izvēlē.
- Prostatas biopsija: Ja sākotnējie izmeklējumi liecina par vēzi, ārsts paņem audu paraugus no prostatas ar smalku adatu, lai laboratoriski pārbaudītu ļaundabīgās šūnas.
- MRT attēlu sapludināšana: Mūsdienu medicīnā tiek izmantota magnētiskās rezonanses datu apvienošana, lai nodrošinātu augstāku precizitāti biopsijas laikā un uzlabotu vēža noteikšanas iespējas.
Vai prostatas vēzis ir agresīvs
Nosakot vēzi ar biopsiju, ārsts rūpīgi pārbauda audu paraugu, lai noteiktu audzēja agresivitātes pakāpi. Viņš izvērtē, cik lielā mērā ļaundabīgās šūnas atšķiras no veselajām. Jo augstāks šūnu atipijas pakāpes līmenis, jo agresīvāks audzējs un lielāka tā izplatīšanās iespēja. Agresivitātes novērtēšanai izmanto Gleason skalu, kurā prostatas vēža šūnu agresivitāti nosaka ballēs no 2 līdz 10. Zemāks vērtējums (2) norāda uz mazāk agresīvu audzēju, bet augstākais (10) – uz ļoti agresīvu formu. Parasti rezultāti ir diapazonā no 6 līdz 10: 6 – zema agresivitāte, 7 – vidēji agresīvs, 8–10 – augsta agresivitāte.
Mūsdienās arvien vairāk izmanto ģenētiskos testus, lai prognozētu audzēja riskus un identificētu agresīvas vēža formas.
Audzēja izplatības pakāpe
Pēc diagnostikas ārsts noteiks, cik tālu audzējs ir progresējis. Ja ir aizdomas par izplatību citos orgānos vai ķermeņa vietās, iespējami šādi papildu izmeklējumi:
- Kaulu scintigrāfija.
- Ultraskaņas izmeklēšana.
- Datortomogrāfija (CT).
- Magnētiskās rezonanses izmeklēšana (MRI).
- Prostatas specifiskās membrānas antigēna pozitronu emisijas tomogrāfija (PSMA PET).
Pēc pārbaudes rezultātu izvērtēšanas ārsts definē audzēja stadiju – to apzīmē ar romiešu cipariem no I līdz IV. Mazākas stadijas nozīmē, ka audzējs atrodas tikai prostatā; IV stadija liecina, ka vēzis jau ir pārgājis ārpus prostatas un ietekmē citus orgānus. Precīza stadijas noteikšana ir būtiska, lai izvēlētos atbilstošāko ārstēšanas veidu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
