Prostatas brahiterapija ir lokālas staru terapijas veids, kas tiek pielietots priekšdziedzera vēža ārstēšanā. Procedūras laikā radioaktīvus avotus ievieto nelielā kapsulā tieši priekšdziedzera dziedzerī, nodrošinot augstu starojuma devu, kas iznīcina vēža šūnas, minimāli ietekmējot apkārtējos veselīgos audus, kuri saņem tikai nelielu starojuma daudzumu. Radiologs izvērtē implantācijas vietu, nosaka audzēja izmērus un aprēķina starojuma devu, lai vērstu terapiju tieši uz skarto zonu. Priekšdziedzera brahiterapija ir uzskatāma par drošu un efektīvu ārstēšanas metodi, kas neietekmē dzimumfunkciju un pirmajās slimības stadijās nodrošina augstu izārstēšanās biežumu.
Kāpēc izvēlēties priekšdziedzera brahiterapiju?
Priekšdziedzera brahiterapiju izmanto prostatas audzēja ārstēšanai. Ievietojot radioaktīvos avotus tieši priekšdziedzerī, liela starojuma daļa koncentrējas uz vēzi, tādējādi samazinot riska veselajiem apkārtējiem audiem. Tā ir īpaši ieteicama agrīnās slimības stadijās, jo ļauj precīzi iedarboties uz patoloģiskajām šūnām noteiktā laukā, samazinot veselīgu audu bojājumus un nodrošinot ātrāku atveseļošanos. Atšķirībā no ārējās staru terapijas, kas ietekmē plašāku zonu un pieprasa ilgstošu atkopšanos, brahiterapija ir mazāk invazīva un ļoti efektīva. Procedūrai ir zems blakusparādību un komplikāciju līmenis, sasniedzot līdz pat 97 % sekmīgu rezultātu sākuma stadijas slimniekiem. Ja vēža šūnas ir izplatījušās uz citiem orgāniem, ārsts var rekomendēt kombinēt brahiterapiju ar tādām metodēm kā attālinātā staru terapija un antiandrogēnu medikamenti.
Priekšdziedzera vēža cēloņi
- Vecums: augstāks saslimšanas risks vīriešiem virs 50 gadiem.
- Ģenētika: palielināta iespēja, ja tēvam vai brālim diagnosticēts priekšdziedzera vēzis neatkarīgi no vecuma.
- Etniskā piederība: visaugstākais risks vīriešiem no Āfrikas vai Eiropas, bet retāk sastopams vīriešiem no Āzijas. Noteiktās valstīs, piemēram, Taizemē, katru gadu pieaug jaunu vēža gadījumu skaits.
- Uzturs: pārmērīga sarkanas un pārstrādātas gaļas, taukvielu un ceptas vai kūpinātas pārtikas lietošana.
- Aptaukošanās: liekais svars vai cukura diabēts palielina risku.
Priekšdziedzera vēža simptomi
- Samazināts urinācijas apjoms
- Bieža urinēšana
- Urinācijas nesaturēšana
- Urinācijas aizture
- Pavājināta urīna strūkla
- Biežāka urinācija naktīs
- Uzsākt urinēšanu ir grūti
- Nespēja iztukšot urīnpūsli bez papildus piepūles
- Sāpes urinācijas vai ejakulācijas laikā
- Degoša vai sāpīga sajūta urinējot
- Asinis urīnā vai spermā
- Muskulatūras vai skeleta sāpes
Kā diagnosticē priekšdziedzera brahiterapijas nepieciešamību?
Urologs noteiks diagnozi, izvērtējot pacienta slimības vēsturi attiecībā uz tādiem simptomiem kā mazs urīna daudzums, sāpes urinējot, urīna aizture, bieža nakts urinācija, un veiks nepieciešamo fizisko izmeklēšanu:
Medicīniskā anamnēze
- Simptomu sākuma brīdis, to raksturs un intensitāte, kā arī citu simptomu – piemēram, asiņu urīnā – klātbūtne.
- Iespējamās iepriekšējās slimības: aptaukošanās, cukura diabēts, kā arī informācija par regulāri lietotiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem.
- Ģimenes vēsture par priekšdziedzera audzējiem.
- Uztura un smēķēšanas paradumi, dzīvesveids.
- Stresa līmenis.
Priekšdziedzera specifiskā antigēna (PSA) tests
- PSA tests palīdz noteikt specifiskā proteīna līmeni asinīs, ko producē priekšdziedzera šūnas. Zems PSA var norādīt uz slimības sākumstadiju, bet augsts rādītājs – uz progresējošu vēzi vai citām priekšdziedzera slimībām, piemēram, palielinātu dziedzeri.
Priekšdziedzera vēža skrīninga pārbaudes
Priekšdziedzera brahiterapijas veidi
Pieejami divi priekšdziedzera brahiterapijas veidi. Urologs izvēlēsies piemērotāko atkarībā no audzēja atrašanās vietas, izmēra, stadijas un iespējamās izplatības uz citām struktūrām.
- Augstas devas brahiterapija (HDR) – šajā ārstēšanā uz noteiktu laiku (no 15 līdz 40 minūtēm) tiek ievietoti īslaicīgi radioaktīvi avoti (Irīdijs-192 ar pussabrukšanas periodu ap 74 dienām), kas nodrošina tūlītēju iedarbību uz audzēja šūnām. Radioaktīvās vielas izdala gamma starojumu tikai īsu laiku, nekaitējot tuvumā esošajiem orgāniem, un pēc procedūras avots tiek izņemts no organisma. Lai sasniegtu vēlamo efektu, ārstēšana tiek atkārtota līdz četrām reizēm 12 nedēļu periodā, līdz PSA līmenis kļūst zem 0,2 ng/ml. Kad slimība ir izārstēta, tiek noteikta turpmāka PSA kontrole, kā arī padziļinātas pārbaudes (MRT vai PSMA-PET).
- Zemas devas brahiterapija (LDR) – metode, kad priekšdziedzerī pastāvīgi ievada zemas devas radioaktīvas sēklas (Jods-125), kuras ilgstoši darbojas uz vēža šūnām organismā. Tomēr LDR atstāj nelielu radioaktivitāti ķermenī ilgāku laiku, tādēļ mūsdienās biežāk priekšroka tiek dota HDR brahiterapijai, kas ir efektīvāka un ar mazāk blaknēm.
Sagatavošanās priekšdziedzera brahiterapijai
- Urologs izmeklē vēža atrašanās vietu, stadiju un izmērus, izmantojot rentgenu, ultrasonogrāfiju vai datortomogrāfiju, un izstrādā individuālu ārstēšanas plānu, nosakot precīzu implantācijas vietu un nepieciešamo radioaktīvo sēklu daudzumu.
- Pirms operācijas aptuveni nedēļu iepriekš jāatsakās no konkrētiem medikamentiem, piemēram, asins šķīdinātājiem, aspirīna, ibuprofēna, naproksēna un dažu citu preparātu.
- Ir jāatturas no smēķēšanas un alkohola lietošanas.
Priekšdziedzera brahiterapijas norise
- Pirms procedūras ārsts paskaidro ārstēšanas gaitu un saņem nepieciešamo piekrišanu.
- Operācijas zona tiek dezinficēta, lai novērstu infekciju risku.
- Anesteziologs veic anestēziju, nodrošinot pilnīgu nesāpīgumu apakšējā ķermeņa daļā, t.sk. starpenē, tūpļa un sēkliniekos, laikā, kad ievieto radioaktīvos avotus.
- Urologs taisnajā zarnā ievieto ultraskaņas sensoru, kas sniedz detalizētu priekšdziedzera dziedzera un audzēja vizuālo novērtējumu reāllaikā, kā arī ļauj precīzi aprēķināt nepieciešamo starojuma devu un noteikt avotu ievietošanas vietu maksimālai efektivitātei.
- Ar plānu adatu un caur starpenes zonu, izmantojot īpašu aparātu un taisnās zarnas ultraskaņas vadību, radioaktīvās sēklas tiek implantētas tieši vēža perēklī.
- Pēc implantācijas adatas un katetri tiek saudzīgi izņemti, un nav nepieciešama šūšana vai ilgstoša starojuma klātbūtne ķermenī, tādēļ pacients var atgriezties ierastajā dzīves ritmā kopā ar ģimeni.
- Katra brahiterapijas sesija ilgst apmēram 2 stundas. Pēc pirmās procedūras ārsts nosaka nākamā seansa laiku.
Pēc priekšdziedzera brahiterapijas
- Pēc procedūras pacients tiek uzraudzīts stacionārā vismaz nakti novērošanai.
- Ārsts un medmāsa veic regulāru stāvokļa novērtējumu. Ja nekādas komplikācijas nav konstatētas, pacients tiek izrakstīts mājās.
Aprūpe pēc priekšdziedzera brahiterapijas
- Jālieto ārsta nozīmētie medikamenti un ievērojama noteiktā diēta.
- Pēc jebkādu neierastu simptomu rašanās (piemēram, sāpes, pietūkums, hematomas, slikta dūša, vemšana, reibonis vai galvassāpes) nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
- Jāizvairās no smēķēšanas, alkoholisko dzērienu, pārmērīga tauku, cukura, pārstrādātu produktu un liela daudzuma sarkanās gaļas lietošanas.
- Ārsts veiks pēcārstēšanas novērošanu un kontrolēs PSA līmeni asinīs.
- Atkārtotu slimības gadījumā ārsts var rekomendēt atkārtotu brahiterapiju kombinācijā ar papildu staru terapiju (tilpuma modulācijas arkas terapija vai citas metodes) un/vai ķirurģiju.
Priekšdziedzera brahiterapijas iespējamās blaknes
- Tūska un zilumi starpenes, tūpļa vai sēklinieku apvidū, kur ievietotas adatas
- Grūtības urinēt vai urinācijas aizture
- Sāpes vai diskomforts urinācijas laikā
- Asinis urīnā vai sēklas šķidrumā
- Bieža urinācija naktīs
- Taisnās zarnas asiņošana vai asiņaini izkārnījumi
- Urinācijas nesaturēšana
Brahiterapijas blaknes var izpausties atšķirīgā mērā dažādiem pacientiem. Daži cilvēki cieš no vairākām nevēlamām parādībām, citiem tās neparādās vispār. Parasti šī metode izraisa mazāk blakņu nekā citas ārstēšanas iespējas, un vairumā gadījumu pēc 6–12 mēnešiem iespējams pilnībā atjaunot urīna, zarnu un dzimumfunkcijas.
Priekšdziedzera brahiterapijas priekšrocības
- Minimāli invazīva procedūra: ārstēšana tiek veikta ar nelielām adatām caur starpenes zonu, norit bez griezumiem un operācijas brūcēm, sāpes ir minimālas un atveseļošanās veicināta. Procedūra ilgst apmēram 2 stundas, bet atveseļošanās laiks ievērojami saīsināts.
- Precīza iedarbība: brahiterapija ļauj tieši noteikt audzēja lokalizāciju, precīzi novirzot radioaktīvo avotu tikai uz patoloģiskajām šūnām, samazinot veselīgu audu bojājumus un mazinot risku iegūt urinācijas traucējumus vai seksuālās funkcijas zudumu.
- Individuāli pielāgota starojuma doze: ārsts, izmantojot ultraskaņu, reāllaikā var aprēķināt vajadzīgo starojuma daudzumu, kas nodrošina maksimāli efektīvu ārstēšanu ar mazāko iespējamo devu.
- Mazāks sesiju skaits: ārstēšanā bieži pietiek ar 4 brahiterapijas sesijām 3–6 mēnešu laikā, kamēr ārējai staru terapijai nepieciešami ikdienas apmeklējumi vairāku nedēļu garumā.
- Augsta efektivitāte: līdz pat 97 % izārstēšanās agrīnās priekšdziedzera vēža stadijās.
- Ātra atveseļošanās: pēc procedūras pacients parasti uzturas slimnīcā vien nakti, jau nākamajā dienā var atgriezties mājās un atsākt ikdienas aktivitātes.
Atveseļošanās ilgums pēc priekšdziedzera brahiterapijas
Atveseļošanās laiks ir individuāls un atkarīgs no pacienta veselības stāvokļa, bet vairumā gadījumu jau 2–3 stundas pēc procedūras iespējama staigāšana, pēc 2–3 dienām var atgriezties pie mērenām aktivitātēm, un parasti intīmo dzīvi iespējams atsākt pēc divām nedēļām.

Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.