Plaušu fibroze ir elpošanas sistēmas traucējums, kam raksturīga rētaudu veidošanās plaušu audos starp alveolām. Skartie audi kļūst cietāki un biezāki, tādējādi pasliktinās plaušu spēja nodrošināt organismu ar skābekli. Slimību var izraisīt ilgstoša saskarsme ar noteiktiem toksīniem, noteiktas veselības problēmas, staru terapija vai atsevišķas zāles. Diemžēl plaušu bojājumi, kas radušies fibrozes rezultātā, nav atgriezeniski, tomēr pastāv ārstēšanas iespējas simptomu kontrolei un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Medikamenti un noteiktas terapijas var palīdzēt daļai pacientu. Atsevišķos gadījumos iespējams apsvērt plaušu transplantāciju, lai mazinātu simptomus un uzlabotu stāvokli.
Kas izraisa plaušu fibrozi?
- Ilgstoša iedarbība uz apkārtējās vides jeb darba vietu toksiskām vai piesārņojošām vielām, piemēram, ogļu putekļiem, graudu putekļiem, azbesta šķiedrām, silīcija putekļiem, dzīvnieku ekskrementiem.
- Staru terapija plaušu vai krūts vēža gadījumā. Audu bojājumu apmērs atkarīgs no apstaroto plaušu daudzuma, saņemtās starojuma devas un iespējamas vienlaicīgas ķīmijterapijas.
- Ķīmijterapijas zāles, piemēram, bleomicīns, metotreksāts, ciklofosfamīds.
- Sirds ritma traucējumu zāles, piemēram, amiodarons.
- Antibiotikas, piemēram, nitrofurantoīns.
- Pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, rituksimabs vai sulfasalazīns.
- Veselības stāvokļi, piemēram, dermatomiozīts, jauktas saistaudu slimības, reimatoīdais artrīts, pneimonija, polimiozīts, sarkoidoze, sklerodermija un sistēmiskā sarkanā vilkēde.
Dažiem plaušu fibrozes veidiem, piemēram, idiopātiskai plaušu fibrozei, biežāk pakļauti cilvēki aptuveni 70–75 gadu vecumā, un tos iespējams pārmantot ģimenē. Slimības izcelsme joprojām nav pilnībā skaidra. Dažādi pētījumi norāda, ka arī kuņģa un barības vada atviļņa slimība var veicināt plaušu fibrozes progresu, tomēr, lai apstiprinātu šo saistību, nepieciešami papildu pētījumi.
Kādi ir plaušu fibrozes simptomi?
- Ātra un sekla elpošana.
- Hronisks sauss klepus.
- Izteikts nogurums diennakts laikā.
- Elpas trūkums fizisku aktivitāšu laikā vai pēc tām.
- Nepamatota ķermeņa masas samazināšanās.
- Simptomu pasliktināšanās gadījumā var novērot tā dēvētos pulksteņstikla nagus vai pirkstu vai kāju vēsumu nepietiekamas skābekļa piegādes dēļ asinīs.
Riska faktori
- Vecums. Lielāks risks saslimt ar plaušu fibrozi ir gados vecākiem cilvēkiem.
- Dzimums. Vīrieši ir pakļauti lielākam riskam nekā sievietes.
- Smēķēšana. Paaugstināta saslimšanas iespēja vērojama smēķētājiem, bijušajiem smēķētājiem vai tiem, kam ir emfizēma.
- Piesārņojuma ietekme darba vidē, piemēram, raktuvēs, lauksaimniecībā vai būvniecībā.
- Onkoloģisko slimību ārstēšana, tai skaitā staru un ķīmijterapija.
- Ģenētiski faktori. Dažas plaušu fibrozes formas tiek pārmantotas vairākās paaudzēs.
Kā notiek plaušu fibrozes diagnostika?
- Anamnēzes ievākšana un fiziskā izmeklēšana
- Ārsts iepazīsies ar Jūsu un ģimenes slimību vēsturi, jautās par simptomiem, kā arī klausīsies, kā elpojat.
- Asins analīzes
- Analīzes palīdz izvērtēt aknu un nieru darbību, kā arī izslēgt citu slimību iespējamību.
- Attēldiagnostika
- Krūškurvja rentgenogramma ir pamata izmeklējums plaušu bojājumu konstatēšanai.
- Datortomogrāfija ļauj noteikt plaušu bojājuma apmēru. Šis izmeklējums palīdz uzraudzīt slimības gaitu un vērtēt ārstēšanas atkasi pret simptomiem.
- Ehokardiogramma var parādīt paaugstinātu spiedienu sirds labajā kambarī, ja plaušu fibrozi pavada komplikācijas.
- Plaušu funkciju testi
- Spirometrija, lai novērtētu plaušu tilpumu un gaisa izelpas spēju.
- Pulsoksimetrija nodrošina iespēju noteikt skābekļa daudzumu asinīs, izmantojot nelielu ierīci, kas stiprināma pie pirksta gala.
- Slodzes tests sirds darbības izvērtēšanai fizisko aktivitāšu laikā.
- Asinīs esošo gāzu daudzuma noteikšana ar artēriju asiņu analīzi.
- Biopsija
Kā ārstē plaušu fibrozi?
Plaušu fibrozi nav iespējams pilnībā izārstēt, tomēr agrīna diagnostika un rūpīga ārstēšana palīdz stabilizēt un uzlabot plaušu funkcijas ilgtermiņā.
- Antifibrotiskie līdzekļi, piemēram, pirfenidons un nintedanibs, var samazināt fibrozes procesu un palēnināt rētu veidošanos plaušās.
- Skābekļa terapija spēj paaugstināt skābekļa līmeni asinīs, mazinot elpas trūkumu un uzlabojot fiziskās spējas.
- Specializēta plaušu rehabilitācija var palīdzēt mazināt nogurumu un uzlabot pacientu dzīves kvalitāti.
- Plaušu pārstādīšana.
Komplikācijas
Var attīstīties plaušu hipertensija. Plaušu rētaudi samazina asinsvadu un kapilāru diametru, palielinot plaušu asinsvadu pretestību un slodzi sirds labajam kambarim. Daži plaušu hipertensijas veidi ir dzīvībai bīstami.
- Cor pulmonale rodas, ja sirds labajam kambarim ilgstoši jāpārvar paaugstināts asinsvadu spiediens, kas var novest pie sirds nepietiekamības.
- Elpošanas mazspēja, kas bieži novērojama slimības vēlīnā stadijā, izraisa bīstami zemu skābekļa līmeni asinīs.
- Plaušu infekcijas.
- Plaušu artērijas trombembolija.
- Plaušu sabrukums jeb pneimotorakss.
- Plaušu vēzis.
Dzīvesveida izmaiņas un pašaprūpe
- Atmest smēķēšanu.
- Ievērot pilnvērtīgu uzturu ar pietiekamu kaloriju daudzumu, jo plaušu fibrozes pacientiem nereti ir tievēšanas tendence. Uzturā vēlams izvēlēties sešas nelielas maltītes dienā, nevis trīs lielas.
- Regulāras fiziskās aktivitātes, lai uzlabotu plaušu veselību un samazinātu stresu.
- Atvēlēt pietiekami daudz laika atpūtai.
- Vakcinēties pret elpceļu infekcijām, piemēram, gripu vai pneimoniju, lai mazinātu komplikāciju riskus.
- Precīzi ievērot ārsta norādījumus un ārstēšanās plānu.
Kā sagatavoties ārsta vizītei
Sagatavojiet atbildes uz jautājumiem, ko ārsts varētu uzdot, lai atvieglotu komunikāciju konsultācijas laikā.
- Kad pamanījāt pirmos simptomus?
- Kādi simptomi Jūs nomoka?
- Vai Jums ir citas hroniskas slimības, piemēram, artrīts?
- Vai pēdējo piecu gadu laikā esat lietojis kādus medikamentus vai uztura bagātinātājus?
- Vai darba vidē ir bijusi saskarsme ar putekļiem?
- Vai smēķējat regulāri?
- Vai ģimenē ir kāds ar hroniskām plaušu slimībām?
- Vai esat saņēmis staru terapiju vai ķīmijterapiju?
Ieteicams ņemt līdzi uzticamu tuvinieku vai draugu, kas var palīdzēt atcerēties svarīgāko informāciju un sniegt psiholoģisku atbalstu, jo plaušu fibroze ir nopietna un komplicēta slimība.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kādas ir atšķirības starp plaušu fibrozi un hronisku obstruktīvu plaušu slimību? Abas slimības noris smagi un progresē pakāpeniski, izraisot elpošanas grūtības. Plaušu fibrozei raksturīga rētaudu veidošanās, kas apgrūtina elpošanas procesu, un bieži tās izcelsme nav zināma. Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības gadījumā plaušu audi kļūst kairināti un iekaisuši, iznīcinoties alveolām, kas izraisa elpas trūkumu un elpceļu aizsprostojumu ar gļotām. Parasti galvenais cēlonis ir smēķēšana. Astma vai pastiprināta piesārņojuma ietekme var paaugstināt šajā slimībā risku līdz ar emfizēmu un bronhītu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
