Plaušu embolija rodas, kad asins receklis nosprosto asinsriti kādā plaušu artērijā. Šādi recekļi parasti veidojas dziļajās kāju vēnās, atdalās un nonāk plaušās, kur pārtrauc asins plūsmu. Plaušu embolija var būt dzīvībai bīstama, taču, savlaicīgi sniedzot palīdzību, iespējams būtiski samazināt letāla iznākuma risku. Profilaktiski pasākumi, kas novērš dziļo vēnu trombozi, var samazināt plaušu embolijas iespējamību.
Kādi ir plaušu embolijas simptomi?
- Aizdusa.
- Sāpes krūtīs, kas pastiprinās, dziļi ieelpojot.
- Asinis krēpās klepojot.
- Asas sāpes krūtīs, kaklā, žoklī, plecā vai rokā.
- Bāla vai zilgana ādas krāsa.
- Paātrināta sirdsdarbība.
- Izteikta svīšana.
- Svilpojoša elpa.
- Galvas reiboņi.
- Ģībonis.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Pēkšņas aizdusas, sāpju krūtīs vai neizskaidrojamas ģīboņu gadījumā nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība. Plaušu embolija ir dzīvībai bīstams, bet ārstējams stāvoklis, un tūlītēja terapija ievērojami samazina mirstības risku.
Kādi ir plaušu embolijas cēloņi?
- Asins uzkrāšanās un plūsmas traucējumi noteiktā ķermeņa rajonā, visbiežāk kājās vai rokās, pēc operācijām vai ilgstošas imobilizācijas laikā.
- Vēnu bojājumi pēc iegurņa, gūžas, ceļa vai kājas lūzumiem vai operācijām.
- Sirds un asinsvadu slimības, piemēram, infarkts, insults, sirds mazspēja vai priekškambaru mirdzēšana.
- Paaugstināta asins sarecēšana ļaundabīgu audzēju, hormonālās terapijas vai kontracepcijas tablešu dēļ.
Kādi ir plaušu embolijas riska faktori?
- Dziļo vēnu tromboze vai asins recekļu veidošanās kājās.
- Vēnu bojājumi pēc operācijām vai kaulu lūzumiem.
- Perorālo kontracepcijas līdzekļu vai hormonu aizvietošanas terapijas lietošana.
- Smēķēšana.
- Kūno masas indekss pārsniedz 25.
- Grūtniecība vai dzemdības pēdējo sešu nedēļu laikā.
- Centrālā vēnā ievadīts katetrs rokā vai kājā.
- Ilgstoša sēdēšana vai fiziska neaktivitāte.
Kādas var būt plaušu embolijas komplikācijas?
Ja plaušās saglabājas emboli un izraisa plaušu artēriju fibrozi, iespējama akūtas vai hroniskas plaušu hipertensijas attīstība.
Kā tiek diagnosticēta plaušu embolija?
Plaušu embolijas noteikšana var būt sarežģīta, īpaši pacientiem ar jau esošām sirds vai elpošanas slimībām.
- Kraujo izmeklējumi: tiek veikti D-dimēra testi, kas atklāj asins recekļu noārdīšanās produktus. Palielinātas vērtības liecina par augstāku recekļu risku. Analīzes var parādīt arī skābekļa un oglekļa dioksīda daudzumu asinīs – ja plaušu artērijās ir recekļi, skābekļa līmenis būs pazemināts. Izmeklējot asins recēšanas faktorus, iespējams noteikt iedzimtus asins recēšanas traucējumus.
- Krūšu kurvja rentgenoloģija: palīdz izslēgt citas simptomu izcelsmes iespējas.
- Divpusējā ultrasonogrāfija: ar skaņas viļņiem nosaka dziļo vēnu trombus un asins plūsmu ceļa, augšstilba, ikru vai roku rajonā.
- Datortomogrāfijas plaušu angiogrāfija: ļauj izveidot telpiskus attēlus, kas palīdz identificēt embolijas plaušu artērijās.
- Ventilācijas-perfūzijas (V/Q) tests: novērtē plaušu embolijas esamību. Šī izmeklējuma laikā pacients ieelpo un caur vēnu saņem radioaktīvu vielu, lai izvērtētu plaušu ventilācijas un perfūzijas atbilstību.
- Plaušu angiogrāfija: šo izmeklējumu uzskata par galveno plaušu embolijas diagnosticēšanai, bet sarežģītības un risku dēļ to izmanto tikai tad, ja pārējie testi nav snieguši skaidru rezultātu. Procedūras laikā katetru ievieto lielā venā (parasti cirkšņa apvidū), virza caur sirdi uz plaušu artērijām un caur katetru ievada kontrastvielu, lai identificētu plaušu artēriju nosprostojumus. Dažiem cilvēkiem procedūras laikā var rasties pārejošas aritmijas vai kontrastviela var ietekmēt nieru darbību, īpaši nieru slimību gadījumā.
- Magnētiskās rezonanses izmeklējums: īpaši ieteicams pacientiem ar hronisku nieru slimību vai sievietēm grūtniecības laikā, kurām jāizvairās no apstarojuma.
Kā ārstē plaušu emboliju?
- Antikoagulanti: šīs zāles samazina asins sarecēšanu un novērš jaunu trombu veidošanos. Konkrētā medikamenta izvēle, deva un ārstēšanas ilgums pielāgojami individuāli, balstoties uz sarecēšanas laika rādītājiem. Ārstēšanas laikā kontrolē asins recēšanu, veicot regulārus testus, lai nepieciešamības gadījumā koriģētu devas.
- Kompresijas zeķes: medicīniskās kompresijas zeķes uzlabo asins cirkulāciju kājās un novērš asins sastrēgumu. Svarīgi ar ārstu pārrunāt lietošanas ilgumu, režīmu un zeķu kopšanu.
- Trombolītiskā terapija: trombolītiskie līdzekļi, piemēram, audu plazminogēna aktivators, tiek ievadīti intensīvās terapijas nodaļā ārstu uzraudzībā. Šāda terapija nepieciešama pie pazemināta vai nestabila asinsspiediena plaušu embolijas dēļ. Jāņem vērā paaugstināts asiņošanas risks.
Kā novērst plaušu emboliju?
- Galvenā profilakses metode – novērst asins recekļu veidošanos kāju dziļajās vēnās, kas ir galvenais embolijas cēlonis.
- Lietot antikoagulantus pēc ārsta norādījuma, īpaši pacientiem ar paaugstinātu recekļu risku pirms un pēc operācijām vai insulta, infarkta vai ļaundabīgu audzēju gadījumā.
- Izmantot kompresijas zeķes, kas veicina asins plūsmu kājās.
- Pneimatiskā masāža var palīdzēt uzlabo asinsriti kājās.
- Atpūtā vai guļot uz paceltām kājām ne mazāk kā 30 minūtes divas reizes dienā. Nakts atpūtai ieteicams kājas turēt vismaz 10–15 centimetrus augstāk – iespējams pacelt gultas kājgali ar koka klucīšiem vai grāmatām.
- Būt fiziski aktīvam un izvairīties no ilgstošas sēdēšanas vai vienā pozā pavadīta laika. Kustības pēc operācijām ievērojami samazina embolijas risku un paātrina atlabšanu.
- Regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
- Ikdienā izdzert 6–8 glāzes ūdens.
- Samazināt kofeīna un alkohola lietošanu.
- Atmest smēķēšanu.
- Samazināt svaru, saglabāt veselīgu ķermeņa masu.
Kā sagatavoties ārsta apmeklējumam?
Ja ir aizdomas par plaušu emboliju, nepieciešama nekavējoša ārsta konsultācija. Pirms došanās pie ārsta sagatavojiet visu būtisko informāciju – simptomu aprakstu, esošās slimības, pēdējā laikā gūtos savainojumus vai slimības, lietotos medikamentus un uztura bagātinātājus, ilgstošus braucienus ar auto vai lidmašīnu, informāciju par ģimenes slimību vēsturi un jautājumus, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes konsultācijas laikā.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.