Plakanā pēda, ko medicīniski sauc par pēdas velves pazemināšanos, raksturojas ar nepietiekamu vai neesošu pēdas velvi vienā vai abās pēdās. Stāvot pēdu iekšējās malas pieskaras virsmai visā garumā. Visi mazuļi piedzimst ar izteikti plakanām pēdām, un velve parasti sāk veidoties ap sešu gadu vecumu. Aptuveni diviem no desmit cilvēkiem plakanā pēda saglabājas arī pieaugušo vecumā. Dažiem pieaugušajiem var attīstīties saistaudu vai cīpslu novājināšanās, kas izraisa pēdas velves pēkšņu pazemināšanos. Parasti šī īpatnība nerada būtiskas veselības sūdzības, tomēr dažos gadījumos plakanā pēda saglabājas kopš bērnības vai rodas pieaugušā vecumā un var kļūt par problēmu.
Plakanās pēdas veidi
- Elastīgā plakanā pēda: Šis ir visbiežāk sastopamais plakanās pēdas veids. Ja netiek uzlikts svars, pēdās ir redzama velve, bet stāvot vai noslogojot pēdas, tā saplacinās. Šī forma var saglabāties no bērnības vai pusaudža vecuma, progresēt ar laiku saistaudu vai cīpslu izstiepuma, plīsumu vai iekaisuma dēļ.
- Stingrā plakanā pēda: Šis paveids parasti izveidojas pusaudžu gados. Gan sēžot, gan stāvot, pēdas velve nav izteikta. Var būt ierobežota un sāpīga pēdas kustība vai saliekšana.
- Iegūtā plakanā pēda pieaugušajiem: Šī forma rodas pēdas cīpslu bojājumu dēļ, kas izraisa pēkšņu vai pakāpenisku velves pazemināšanos un sāpes.
- Vertikālais taluss jeb šūpoļu tipa pēda: Šī ir iedzimta anomālija, kad pēdas locītavu kauls (talus) atrodas nepareizā pozīcijā.
Simptomi
Lielai daļai cilvēku simptomi neizpaužas vai arī tie ir viegli. Iespējamie simptomi ir sāpīgums pēdas iekšpusē iekaisuma dēļ, krampji apakšstilbos, sāpes pēdā vai apakšstilba muskuļos, velves rajonā, papēdī vai pēdas ārmalā, diskomforts un traucēta staigāšana, kā arī izmaiņas gaitā.
Cēloņi
Plakanā pēda bieži ir iedzimta, taču pastāv dažādi riska faktori. Tie ir ģenētiskas slimības, piemēram, Dauna sindroms, cerebrālā trieka, kā arī tādi stāvokļi kā cukura diabēts, augsts asinsspiediens, liekais svars, reimatoīdais artrīts, grūtniecība un pēdas lūzumi.
Diagnostika
-
Fiziska izmeklēšana
Ārsts izpētīs pēdas formu un novērtēs apavu nodiluma rakstu, lai izvērtētu pēdas uzbūvi un kustību. Ja ir sāpes, par tām jāinformē speciālists. Iespējama nosūtīšana pie podiatra vai ortopēda.
-
Attēldiagnostika
- Rentgena izmeklējums ļauj analizēt pēdas kaulus un locītavas, noteikt to stāvokli un izvērtēt artrītu.
- Datorizētā tomogrāfija sniedz detalizētāku priekšstatu par pēdas uzbūvi, īpaši ja ir aizdomas par stingro plakanās pēdas formu vai deģeneratīvām izmaiņām locītavās.
- Ultraskaņas izmeklējums sniedz attēlus par pēdas mīkstajiem audiem un palīdz konstatēt cīpslu bojājumus.
- Magnētiskās rezonanses izmeklējums attēlo kaulus, mīkstos audus un iespējamos saišu plīsumus.
Ārstēšana
Parasti specifiska ārstēšana nav nepieciešama, ja simptomu vai sāpju nav. Sūdzību gadījumā ārsts piedāvās piemērotas terapijas iespējas.
- Terapijas palīdz mazināt sāpes, bet nenovērš plakanās pēdas veidošanos:
- Pēdas velves atbalsta ieliktņi tiek izgatavoti atbilstoši individuālai pēdas formai un var mazināt simptomus, bet neveic fundamentālas izmaiņas pēdas struktūrā.
- Stiepšanās vingrinājumi atbrīvo saspringtu Ahileja cīpslu.
- Fizioterapija stiprina pēdas muskuļus un cīpslas un palīdz uzlabot gaitu.
- Operācijas nepieciešamība apsverama, ja konservatīva terapija nevēlas rezultatīvā vai sāpes būtiski ierobežo ikdienas aktivitātes. Operācija var būt veikta ar minimāli invazīvu vai atklātu ķirurģiju.
Dzīvesveida izmaiņas un pašaprūpe
Lai mazinātu diskomfortu vai vieglas sāpes, ieteicams:
- Izvairīties no aktivitātēm ar strauju slodzi, piemēram, skriešanas vai lēkšanas. Laba alternatīva ir peldēšana, iešana vai braukšana ar velosipēdu.
- Lietot pēdas velves atbalsta ieliktņus.
- Lietot sāpes mazinošus medikamentus – ibuprofēnu vai naproksēnu.
- Samazināt ķermeņa svaru, lai mazinātu slodzi uz pēdām.
Sagatavošanās vizītei
Pirms ārsta pieņemšanas valkājiet ikdienas apavus, lai speciālists varētu izvērtēt nodiluma pazīmes un apavu atbilstību kājai. Sagatavojieties atbildēt uz jautājumiem, ko ārstam var būt nepieciešams uzdot, piemēram:
- Kad sākušies simptomi?
- Kāda veida sāpes ir jūtamas – vai tās ir trulas, asas, dedzinošas? Vai tās ietekmē jūsu ikdienas aktivitātes?
- Kas atvieglo vai pasliktina simptomus?
- Kāda veida apavus parasti valkājat?
- Vai ir citi veselības traucējumi?
- Vai kādreiz ir bijušas pēdas vai potītes traumas?
- Vai ģimenē ir plakanās pēdas gadījumi?
Biežāk uzdotie jautājumi
- Vai plakanā pēda izraisa sāpes? Pieaugušajiem tā ir aptuveni 30% izplatīta un parasti neizraisa sāpes vai ārstēšanas nepieciešamību.
- Kā ārsts diagnosticē plakanās pēdas? Fiziska izmeklēšana ļauj konstatēt šo stāvokli – pēdā velve ir ļoti zema vai pēda pilnā garumā pieskaras grīdai.
- Vai bērniem ir normāli būt ar plakanām pēdām? Jaundzimušie piedzimst ar izteikti elastīgām un plakanām pēdām. Līdz trīs gadu vecumam velve vēl neizveidojas, bet ap septiņiem gadiem bērniem pilnībā attīstās velve līdzīgi kā pieaugušajiem.
- Kādā vecumā veic plakanās pēdas ķirurģiju? Agrīna korekcija ir efektīvāka, jo bērna pēdas kauli ir elastīgi. Pēc sešpadsmit gadu vecuma pacientiem var būt nepieciešami plašāki ārstēšanas pasākumi, jo kauli kļūst stingrāki.
- Vai plakanās pēdas operācija ietekmē augumu? Ķirurģija var uzlabot stāju un radīt iespaidu par lielāku augumu, taču kopējais cilvēka garums būtiski nemainīsies.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
